P.S.Kultūra

Fotogrāfa Viļņa Vītoliņa personālizstāde Tā ir Latvija no sērijas 100 istabas, kas grupu izstādēs (Cēsu Mākslas festivālā 2007 un izstādē Privāts. Latvijas mūsdienu fotomāksla Maskavā (2008), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (2009)) daļēji iepazīta jau iepriekš, tiecas atklāt vērienīgu mūslaiku Latvijas portretējumu. Vai tas izdevies, līdz 28. jūnijam var pārliecināties RISEBA Mediju telpā Pārdaugavā (Ūdens ielā 6).

Pēc Neatkarīgajā publicētās intervijas ar jauno Daugavpils teātra māksliniecisko vadītāju Oļegu Šapošņikovu (Daugavpils teātris ir strupceļā, 7.06.), kurš norādīja uz draudīgo teātra finansiālo situāciju, saņemts skaidrojums no Kultūras ministrijas (KM).

Šonedēļ Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders un akciju sabiedrības UPB prezidents Uldis Pīlēns parakstīja apjomīgu līgumu par Cēsu kultūras centra rekonstrukcija būvdarbu veikšanu. Līgums simboliski tika parakstīts vecā Kultūras centra ērģeļu zālē un līguma summa ir 7 887 939 latu, ieskaitot PVN.

Pēc triju gadu pārtraukuma šogad atjaunota Kultūras mantojuma gada balva, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Katrīna Kukaine.

Šogad latviešu dzejniekam Aleksandram Čakam ir 110 gadu jubileja, izdevniecība "Upe tuviem un tāliem" sadarbībā ar Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja vadītāju Antru Medni laidusi klajā dzejas un dziesmu izlasi "Aleksandrs Čaks. Domās par Tevi".

Pirmdien, 20.jūnijā, pulksten 12.30 Rīgas domes (Rātslaukums 1) Kamīnzālē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks tiksies ar šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Turku (Somija) pārstāvjiem, kas ieradušies Rīgā, lai dalītos savā pieredzē.

15. jūlijā aizsaulē devies latviešu operators Pēteris Trups.

Daugavpils teātris beidzamajos gados citu Latvijas repertuārteātru saimē mīt kā trešais tēva dēls. Tikai pasaka šajā gadījumā apgriezta šķērsām – vēl 90. gados bijis slavenais un veiksmīgais, tas kļuvis par bēdubrāli, kas var vien skumt par reiz bijušajiem labajiem laikiem. Kopš 2009. gada beigām teātrim ir jauns direktors – bijušais Daugavpils domes Kultūras pārvaldes vadītājs Miervaldis Brodovs. Kopš šā gada februāra Daugavpils teātrim ir arī jauns mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs. Teātra aprindās visvairāk viņš pazīstams kā Krievijas teātra metra Romāna Viktjuka skolnieks un pieprasītu komercizrāžu režisors. Vai Daugavpils teātrī sākusies jaunā ēra – laiks rādīs. Saruna ar jauno māksliniecisko vadītāju vieš gan cerības, gan bažas par teātra pastāvēšanu.

Latvijas Nacionālajā teātrī sācies Skroderdienu laiks, kas jau ierasti Jāņu dienas noskaņās pulcē pilnu skatītāju zāli, ļaujot kārtējoreiz just līdzi Rūdolfa Blaumaņa lugas varoņiem, uzturot dzīvu šo mūsu nacionālo fenomenu.

Čehu literatūras žurnāls Souvislosti atsevišķu nodaļu veltījis latviešu literatūrai.

Maija izskaņā ar saturiski bagātīgiem un izpārdotiem koncertiem Spīķeru koncertzālē notika Imanta Kalniņa 70. jubilejas svinēšana. Lai cik arī būtu viļņošanās ap komponista personību, daiļradi un salīdzinoši nesenām politiskajām rokādēm, viņa mūzika savā ziņā ir kļuvusi par klasiku, vesela laikmeta simbolu, kurā apvienojusies hipijiska brīvdomība ar dziļi patriotisku garu, krāšņs simfonisms ar tautisku lirismu un nevīstoši jauneklīgu dumpīgumu, kas turpina valdzināt un nereti saliedēt vairākas paaudzes. Šķiet, ka Imanta Kalniņa mūzikā iešifrētais jaunības kods darbojas stiprāk par jebkuru anti-age kosmētisko līdzekli – rokoperas Ei, Jūs tur! ritmos līdzās viļņoja dažādu paaudžu fanu, tostarp arī autora laikabiedru un biedreņu sirmās galvas. Un, viennozīmīgi, Imants Kalniņš ir apzināti vai neapzināti kļuvis par vienu no latviešu muzikālās kultūridentitātes stūrakmeņiem.

Trešdien Huminātāro zinātņu fakultātes bibliotekā tika prezentēts apgāda Jumava klajā laistais un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais izdevums Teātra režija pasaulē. II daļa. Šis ir Latvijas Universitātes profesores, Dr. hab. artis Silvijas Radzobes vadītā apjomīgā un Latvijas apstākļiem unikālā projekta – 20. un 21. gadsimta teātra vēstures – pēdējais sējums. Tas veltīts pagājušā gadsimta otrās puses un šī gadsimta pirmās desmitgades teātra režijai Vācijā, Francijā, Itālijā, Skandināvijā un ASV, ietverot režisoru – Roberta Vilsona, Žana Vilāra, Žana Luija Baro, Arianas Mnuškinas, Pētera Šteina, Franka Kastorfa, Kristofa Martālera, Pīnas Baušas, Džordžo Strēlera un Roberta Sturua – portretus.

Gandrīz vienlaikus, ar dažu dienu starpību, apgāds Neputns un Medicīnas apgāds laiduši klajā divas atšķirīgas islāma svētās grāmatas – Korāna – interpretācijas latviešu valodā. Neputns variantā Korānu latviešu valodā atveidojis Uldis Bērziņš, savukārt otru Korāna latviešu versiju radījis komponists Imants Kalniņš.

Jūnijā sākumā uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves tika svinēta latviešu komponista Bruno Skultes – operas Vilkaču mantiniece atgriešanās dzimtenē ar pasaules pirmiestudējumu, kuru klātienē noskatījās arī liela daļa klaida latviešu vidējās un vecākās paaudzes sabiedrības.

Šodien atklāti pagājušās sezonas veiksmīgākie kolektīvie un individuālie sniegumi Latvijas profesionālajos teātros.

Šodien pulksten 12 Eduarda Smiļģa teātra muzejā svinīgā pasākumā tiks atklāti Teātra gada balvas Spēlmaņu nakts 2010/2011 pretendenti. Pasākumā piedalīsies pagājušās sezonas laureāti gada aktiera un aktrises kategorijā - Nacionālā teātra aktrise Daiga Kažociņa un Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.

23. jūlijā Cēsīs sāksies ikgadējais mākslas festivāls "Cēsis 2011", kas šogad notiks jau piekto reizi

Igaunijas izdevniecībā „Loomingu Raamatukogu” klajā laists Noras Ikstenas romāns „Jaunavas mācība”, ko igauņu valodā tulkojis Kalevs Kalkuns.

Amerikas latviešu vokāli instrumentālais ansamblis "Čikāgas piecīši" šogad svin 50 gadu jubileju. Tai par godu ansambļa dalībnieki 5.augustā viesosies Siguldā, sniedzot koncertu Siguldas pilsdrupu estrādē, portālu nra.lv informē Siguldas pilsētas kultūras nama direktore Baiba Bože.

Šodien pulksten 16 Ķīpsalas hallē būs skatāma un klausāma Latvijas studentu programma „Ceļā uz Gaudeamus XVI” – „Par spīti grūtiem laikiem”. 16.Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” notiks no 24.līdz 26.jūnijam Lietuvā, Viļņā, un Latviju svētkos pārstāvēs vairāk nekā 1500 dalībnieku.

12. jūnijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks jau trešā „Novadu diena Rīgā”. Tā būs veltīta Kurzemei un tematiski iecerēta kā Jāņu ielīgošana.

Šodien kristīgā pasaule atzīmē Vasarsvētku.