P.S.Kultūra

No 28.marta līdz 31.martam Itālijas pilsētā Boloņā norisinās ikgadējais bērnu grāmatu gadatirgus, kurā pirmo reizi piedalās arī Latvijas pārstāvji, informē Latvijas Literatūras centra projektu vadītāja Arita Gutāne.

Nākamnedēļ kļūs zināmi grāmatu mākslas konkursa Zelta ābele 2010 laureāti. Mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja Ingrīda Burāne vairākus gadus strādā konkursa žūrijā un secina, ka nabadzība liek par sevi manīt. Ekonomiskā krīze apdraud kultūru. Trūkstošā nauda gan ir tikai viena medaļas puse.

Lai apzinātu amatierkolektīvu virzību ceļā uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem 2013. gadā un novērtētu to darbību iepriekšējā sezonā, visā Latvijā notiek deju kolektīvu, koru un vokālo ansambļu skates.

Man šķiet, ka latviešu literatūrā jau sen nav bijis tik satraucošas debijas kā vēl pērn vasarā neviena nepazītā Otto Ozola globālais trilleris Latvieši ir visur. Zinu, kāds var iebilst – 2010. gada rudenī spoži sevi pieteica arī Vilis Lācītis, tomēr Otto Ozols neslēpjas plīša kažokā un lāča maskā, un nedzen velnu, viņš labprāt tiekas ar lasītājiem, uzstājas un diskutē.

Prieks, ka Dailes teātrī tapusi izrāde bērniem. Mazie delveri starpbrīdī jož pa foajē, ka vējā mati plīvo, rātnas meitenes ēd kūkas un sūc saldējuma kokteiļus, bet visi kopā izrādi vēro uzmanīgi. Tiesa, ko mazākie no tā visa uztver, ir cits jautājums. Katram būs savi ieguvumi, taču lielākie tiem, kam tomēr ap desmit un vairāk gadu.

Par godu komponista Sergeja Prokofjeva 120.jubilejai Latvijas Nacionālajā operā (LNO) sestdien notiks kamermūzikas koncerts, kurā uzstāsies vijolnieks Jurijs Savkins un pianists Mārtiņš Zilberts, pavēstīja LNO pārstāve Inga Vasiļjeva.

Latvijas literatūras gada balvas ekspertu komisija 3 nominācijās izvirzījusi 10 labākos oriģinālliteratūras darbus, 10 tulkojumus un 6 literatūras debitantu darbus, kas turpinās pretendēt uz balvu.

Rīgā viesosies viens no pazīstamākajiem igauņu arhitektiem Vilens Kinnapu, lai 24. martā pulksten 19 kinoteātrī KSuns sniegtu lekciju par savu dzīves un radošo pieredzi, sākot no dumpīga postmodernisma līdz budismam un pilsētu akupunktūrai.

Pērn Likteņdārza tapšanai ziedoti 200 tūkstoši latu, pastāstīja "Kokneses fonda" valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa.

Jāņa Grīziņa leģendārās Rīgas proletariāta bērnu sāgas Vārnu ielu republika jauniestudējums Dailes teātrī šo rindu autoram kalpoja par pamudinājumu palūkoties pagātnē – gan uz pašu darbu, gan uz tā radītāju.

Ābels un Olga Dailes teātrī, Augu dienu koku paēnā Nacionālajā teātrī Ābels un Olga Autors – Knuts Hamsuns; Režisors – Mihails Gruzdovs; Scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis; Kostīmu māksliniece – Kristīne Abika.

Nesaprotu, kāpēc recenzenti un afišas ar plikiem augumiem nobiedētie garāmgājēji ņemas tikai gar vienu Nacionālā teātra izrādes Čīkstošais klusums aspektu, proti, demogrāfisko, ja galvenais tajā ir nacionālais jautājums.

Karlsons lodā atkal – tāda varētu būt labā vēsts pēc pirmizrādes Nacionālajā teātrī. Diemžēl ar piebildi – visnotaļ kusli. Iztiekot bez šajā gadījumā jau krietni apnikt paguvušās salīdzināšanas un spriedelēšanas par zāli, kas reiz esot bijusi zaļāka – proti, leģendāro Jaunatnes teātra izrādi un Veru Singajevsku -, Karlsons, kas dzīvo uz jumta Nacionālajā teātrī varētu tikt nodēvēts par kārtējo "gaumīgo" kases gabalu.

No 14.marta līdz 20.martam tradicionāli Latvijā notiek Frankofonijas dienas, kuru organizēšanā iesaistās arī Daugavpils Universitāte. Nedēļas laikā Daugavpils Universitātes Svešvalodu centrs organizēs virkni dažādu pasākumu, kuros aicināti piedalīties visi interesenti, kam patīk franču valoda un kultūra.

Valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” īstenotā pašvaldību publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros saņemts grants 3 inovatīvu projektu īstenošanai 12 Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

Šonedēļ Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) uz savu pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā dome un iecēla biedrības valdi nākamajiem trim gadiem.

Marta sākumā Latvijas Nacionālās operas afiša tika papildināta ar jaunu, cerams, kādu laiku pastāvīgu repertuāra izrādi – Rosīni Seviļas bārdziņa jauniestudējumu, kas priecē ar svaigu, ironisku un reizē patiesi asprātīgu noskaņu. Iestudējuma režisors ir jaunais kinorežisors Aiks Karapetjans, kas sevi apliecinājis ar filmām Riebums un Cilvēki tur.

13. martā pulksten 18 Kongresu namā paredzama tikšanās ar Mihailu Kaziniku (Zviedrija) koncertā Nemirstības pierādījums, kas būs ne tikai mūzika, bet arī aizraujoši un negaidīti stāsti par kultūru un mūziku.

Man ir ļoti svarīga režisora attieksme pret skatītāju, kādā pozīcijā tas ar savu darbu nostājas pret zāli. Ilzes Olingeres šās sezonas iestudējumi JRT apliecina, ka režisore ciena savu skatītāju, uztverot kā līdzvērtīgu partneri, uzticoties, aicinot uz sarunu par jautājumiem, kas nodarbina pašu, un liktu domāt skatītājam. Kā Ivana Viripajeva Deli deja, tā Maikla Freina Kopenhāgena pieder intelektuālajai dramaturģijai. Būtībā abas lugas/izrādes runā par vienu un to pašu. Par to, ka nav vienas objektīvās patiesības, par mirkļa daudznozīmību un nenoteiktību. Tāda taču ir pati teātra māksla un šīs vienas patiesības neiespējamībā, manuprāt, slēpjas tās valdzinājums. Diemžēl gan Kopenhāgenā to sasniegt izdodas tikai daļēji.

Ventspils muzejs grāmatu mīļotājiem un interesentiem izveidojis izstādi „Ventspils izdevējs – Teodors Antmanis” un muzejpedagoģisko programmu „Esmu Gūtenbergs”, pavēstīja Ventspils muzejā.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs izsludinājis pieteikšanos Tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgum, kas notiks 41. gadu pēc kārtas 4. un 5. jūnijā.

Juris Rudzītis 1990. gadā toreizējā Konservatorijā beidzis t.s. Nacionālā teātra kursu, un bija viens no četriem, ko uzaicināja strādāt šajā teātrī.