Šoziem, janvāra beigās, tika atzīmēta leģendārās Raiņa lugas Uguns un nakts pirmiestudējuma simtgade. Tai latviešu teātra vēsturē pieder viens no pirmajiem rekordiem. Jaunajā Rīgas teātrī Alekša Mierlauka iestudētā Uguns un nakts četrās sezonās piedzīvoja 112 izrādes, bet ļaudis to skatīties brauca ar zirgu pajūgiem no visas Latvijas.
Izdevniecība Jumava laidusi klajā Heinriha Stroda grāmatas PSRS politiskā cenzūra Latvijā 2. daļu. Jaunā grāmata ir 2010. gadā izdotās grāmatas papildinājums, tajā iekļauts dokumentu apkopojumu par PSRS laika cenzūru. Šie materiāli ir patiešām interesanti un būs īpaši saistoši ikvienam, kam ir interese par padomju laika avīžniecību un literatūru. Atslepenotā kompartijas vadības sarakste apliecina, ar kādām dumjībām un šķēršļiem saskārās radošās domas izpausmes padomju laikā.
Šoreiz Grāmatu groza apskatā par divām nopietnām grāmatām. Katra no tām būtu pelnījusi ne tik daudz literatūras pētnieku, cik vēsturnieku, psihologu, psihoterapeitu un sabiedrības izvērstu analīzi. Savukārt, runājot par iespējamo lasītāju auditoriju, šie darbi sasniegtu savu mērķi tad, ja tajos attēlotie notikumi nekad neatkārtotos.
Tovakar Lielajā Ģildē pulcējās kārtīgi nocietusies publika – un kā nu ne, ja Elīnas Garančas koncertam būtu vajadzējis notikt jau 18. septembrī. Toreiz dziedātājas veselības problēmu dēļ tika atcelti pirmie Eiropas koncerttūres koncerti. Tagad klāt otrais koncerttūres posms (spāņu mūzikas koncerti notiks arī Vīnē un Bādenbādenē) – beidzot šī ilgi gaidītā programma skanēja arī Rīgā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Karelu Marku Šišonu.
Svētdien latviešu basbaritons Egils Siliņš „glābj” Riharda Vāgnera operas „Zigfrīds” jauniestudējuma izrādi Parīzes Bastīlijas operā, portālam nra.lv stāsta Kultūras un izklaides aģentūras „Četras saules” sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva.
Latgaliešu kultūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā "Boņuks" 2010 kategorijas "Sabiedrība un kultūra" nominācijā „Labākais pasākums/projekts" galveno balvu ieguva Daugavpils teātris ar izrādi latgaliešu valodā "Klepernīku pogosta zvaigzne", kas tika atzīta par labāko iepriekšējā gada projektu latgaliešu kultūrā.
Konkursā "Zelta ābele" ceturtdien noteiktas trīs labākas Latvijas grāmatas - "Zīda čūska", "Ola uz sola" un "Krampis. Arhitekts Andris Kronbergs", informē Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Dace Pugača.
Starptautiskajā apritē no Baltijas modes telpas nav slavenāka zīmola par Josef Statkus. Lietuviešu modes dizaineris Jozs Statkevičs ir piedalījies Parīzes Augstās modes skatēs, viņam ir savs shov-room Ņujorkā, un viņa tērpus pārdod Japānā un Dienvidkorejā. Joza Statkeviča klientu pulkā atrodama gan mūsu eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan valsts pirmā lēdija Lilita Zatlere un citas sabiedrības krējumam piederīgās modes dāmas, gan Dānijas princese Mērija, ekstravagantā islandiete Bjorka, amerikāņu aktrise Naomi Votsa un sabiedrības dāma Nikola Ričija.
Neatkarīgā arī 2011. gadā turpina tradīciju nosaukt ievērojamākos kultūras notikumus. Salīdzinājumā ar iepriekš pieredzēto, nākas secināt, ka Latvijā aizvien vairāk sāk izpausties ekonomiskās krīzes radītās sekas. Ja 2010. gadā sakumā kultūras pasākumi nereti notika par spīti krīzei, tad šā gada sākums uzrāda to, ka naudas trūkumu ar pliku patriotismu aizstāt nav iespējams. Līdz ar to arī ievērības cienīgu pasākumu bijis mazāk nekā pērn. Tomēr tas nenozīmē, ka tādu nav. Nevaram solīt, ka šādā situācijā spilgtāko kultūras notikumu versiju piedāvāsim katru mēnesi, bet tiklīdz notikumi būs – Neatkarīgās lasītāji par tiem uzzinās.
Pāvils Šenhofs dzimis Liepājā pedagoga un kultūras darbinieka ģimenē.
1950. gadā beidzis Mākslas akadēmijas monumentālo darbnīcu pie profesora Skulmes. No 1946. gada strādājis Valsts leļļu teātrī par scenogrāfu, no 1950. gada - par galveno mākslinieku.
Līdz 27. martam Rīgas Mākslas telpā skatāma izstāde Modris Ģelzis Latvijas arhitekts. 20. gadsimts, kas piedāvā ne tikai izcilā arhitekta darbus un biogrāfijas faktus, bet arī aicina domāt, kā pastāstīt par arhitektūru plašākai sabiedrībai, mēģina rekonstruēt autora personību un arhitekta izjūtu plašākā kontekstā, kā arī katram no mums atgādina par gaumes un emocionālā stāvokļa ciešo saistību.
Toms Nokss. Kaina zīmes. Tulkojis Uldis Šēns. Kontinents.
Mētāties ar tādiem apgalvojumiem kā labākais trilleris pēc Da Vinči koda savā ziņā ir riskanti, tomēr Toma Noksa vārdu ir vērts iegaumēt pat tad, ja jums viņa rakstības maniere šķiet pārāk brutāla.