31.jan 2011
Valdis Rūmnieks Aleksandra Čaka daiļrades un personības popularizēšanā izdarījis tik daudz kā neviens. 1981.gadā pēc viņa iniciatīvas iznāk vairāku autoru krājums Ceļā uz Čaku. Tas vēl šodien ir nozīmīgākais ieguldījums dzejnieka pētniecībā, īpaši jau Viļņa Eihvalda erudītās apceres Esi galotne visām lietām dēļ. 1988. gadā dienas gaismu ierauga kopā ar Mildu Grīnfeldi sarakstītā grāmata Kāpēc es esmu Čaks?. Tā veltīta dzejnieka dzīves pēdējai desmitgadei. Pateicoties V. Rūmnieka iniciatīvai, 1980. gadā sērijā Literārā mantojuma mazā bibliotēka pirmoreiz pilnā apjomā tiek nodrukāts A. Čaka kara gados sarakstītais mīlas dzejas krājums Debesu dāvana. Bet pats galvenais Valda nopelns, kas pielīdzināms varoņdarbam ne tikai literatūrzinātnē, bet visā latviešu kultūrā, ir viņa iecerētie, sastādītie, komentētie un kopā ar izdevniecību Zinātne klajā laistie Aleksandra Čaka Kopoti raksti 6 sējumos (1991-2007). Tas ir vispilnīgākais dzejnieka darbu kopojums, jo aptver praktiski visu, ko Čaks rakstījis dzejā, liroepikā, prozā, dažādu mākslas veidu kritikā, kā arī publicistikā. Šis gluži titāniskais darbs aizņem teju divdesmit gadus ne tikai tādēļ, ka grāmatu apgāds piedzīvo finansu resursu ziņā bēdīgus laikus. Bet arī tāpēc, ka Valdis Rūmnieks viens pats veic tādu pienākumu apjomu, kas, neko nepārspīlējot, salīdzināms ar vesela zinātniski pētnieciskā institūta vairāku gadu darbu. Tādējādi ir izdarīts pats svarīgākais – radīta pilnīga tekstoloģiskā bāze latviešu visu laiku spožākā dzejnieka daiļrades fundamentālai izpētei.