P.S.Kultūra

Apgāds Nordik laidis klajā Egila Plauža dzejas izlasi Lirika.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Jāņa Ūdra romānu Ulmanis. Lielā Kārļa testaments.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, viesojoties restaurējamajā Rīgas Biržas namā, atzinīgi novērtēja ieceri Ārzemju mākslas muzejā izveidot ne tikai modernas izstāžu zāles, bet arī semināru un restorāna telpas, informē Saeimas Preses dienests.

Lielbritānijā studijas Pathe britu arhīvā uzieta kinolente, kurā iemūžināta pasaulslavenā Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas uzstāšanās, ziņo Reuters.

5. martā teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos dramaturģes un VDT direktores Evitas Sniedzes traģikomēdija „Mākoņains, iespējams, skaidrosies”, ko iestudē režisors Oļģerts Kroders. Izrādes kostīmus veidos Anna Heinrihsone, bet scenogrāfiju – Mārtiņš Vilkārsis.

Eksperti lēmuši, ka mākslinieks Kristaps Ģelzis ir piemērotākais kandidāts, lai šogad pārstāvētu Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē. Šo ziņu mākslinieks uztvēris atbildīgi, taču bez lieka patosa. «Ne es pirmais, ne pēdējais,» viņš saka.

Apgāds Jumava Dena Dimiņa tulkojumā laidis klajā pēdējās piecgades skandalozāko grāmatu Eiropā – žurnālista Roberto Saviano pētniecisko romānu Gomora, kas atklāj itāliešu mafijas patieso seju.

Nudien Latvijā tā nenotiek bieži, ka pie lasītājiem gandrīz vienlaikus nāk trīs grāmatas par izcilām personībām mūsu kultūrā. Lai arī vienojošais elements – grāmata - ir šķietami vienāds, visas trīs atšķiras žanriski un arī svaru kausi, kuros tās sveramas, ir dažādi.

«Kur vise cilvēke palikuse?» Ar šo Jāņa Paukštello Ābrama jautājumu pie Kārklēnu mājas saimes galda beidzas Dailes teātra jaunā izrāde Zagļi. Tie nav lugas autora Rūdolfa Blaumaņa rakstītie vārdi. Viņš, pirms 120 gadiem zemnieku emigrēšanas aktualitāti pieminot, uz Krievzemi sūtīja tikai skatītāju acu priekšā nozagtās sirdis jeb dabūjušos pārus – Maju ar Ozolu Pēteri un Lieni ar Namnieku. Kārlis Auškāps liek čemodānus arī kalpu pāra – Ilzes un Ješkas – rokās, pamest mājas Vidzemē pošas pat saimnieks Kārklēns. Tā viņi tur, uz ziemas ainavas fona, sastājas kā pēdējam fotouzņēmumam dzimtenē. Paliek tikai svešais.

Februāra viesizrāžu afišā ir vairāki īpašas uzmanības vērti notikumi – nākammēnes Rīgā viesosies gan Maskavas Mazās Bronnajas teātris un Vahtangova teātris, gan pasaules slavu guvušais gruzīnu dramaturga un režisora Rezo Gabriadzes Marionešu teātris.

«Tas nav Tvens» – ar šādu virsrakstu laikraksts The New York Times raksturojis slavenā rakstnieka Marka Tvena jauno Haklberija Fina un Toma Sojera piedzīvojumu izdevumu, kurā pēc literatūras profesora Alana Gribena iniciatīvas vārds «nēģeris» (nigger) aizstāts ar «vergs», «sarkanādainais» (injun) ar «indiānis», bet «jauktenis» (half-breed) nez kādēļ padarīts par «pusbrāli» (half-blood).

Kopā ar krievu izpildītājmākslas skolas jaunās paaudzes solistu festivālu Crescendo decembrī Rīgā viesojās arī tā mākslinieciskais vadītājs, idejas autors un dvēsele – izcilais krievu pianists Deniss Macujevs. Amerikas žurnālisti salīdzinājuši klaviervirtuozu ar Sibīrijas lāci, par ko pats mākslinieks mēdz pasmīnēt.

Šovakar Latvijas Nacionālajā operā notiks enerģijas un dzīvesprieka pilns Bulgārijas, Maķedonijas, Francijas, Ungārijas, Serbijas un Rumānijas čigānu mūzikas koncerts The Gypsy Queens and Kings.

Valdis Rūmnieks Aleksandra Čaka daiļrades un personības popularizēšanā izdarījis tik daudz kā neviens. 1981.gadā pēc viņa iniciatīvas iznāk vairāku autoru krājums Ceļā uz Čaku. Tas vēl šodien ir nozīmīgākais ieguldījums dzejnieka pētniecībā, īpaši jau Viļņa Eihvalda erudītās apceres Esi galotne visām lietām dēļ. 1988. gadā dienas gaismu ierauga kopā ar Mildu Grīnfeldi sarakstītā grāmata Kāpēc es esmu Čaks?. Tā veltīta dzejnieka dzīves pēdējai desmitgadei. Pateicoties V. Rūmnieka iniciatīvai, 1980. gadā sērijā Literārā mantojuma mazā bibliotēka pirmoreiz pilnā apjomā tiek nodrukāts A. Čaka kara gados sarakstītais mīlas dzejas krājums Debesu dāvana. Bet pats galvenais Valda nopelns, kas pielīdzināms varoņdarbam ne tikai literatūrzinātnē, bet visā latviešu kultūrā, ir viņa iecerētie, sastādītie, komentētie un kopā ar izdevniecību Zinātne klajā laistie Aleksandra Čaka Kopoti raksti 6 sējumos (1991-2007). Tas ir vispilnīgākais dzejnieka darbu kopojums, jo aptver praktiski visu, ko Čaks rakstījis dzejā, liroepikā, prozā, dažādu mākslas veidu kritikā, kā arī publicistikā. Šis gluži titāniskais darbs aizņem teju divdesmit gadus ne tikai tādēļ, ka grāmatu apgāds piedzīvo finansu resursu ziņā bēdīgus laikus. Bet arī tāpēc, ka Valdis Rūmnieks viens pats veic tādu pienākumu apjomu, kas, neko nepārspīlējot, salīdzināms ar vesela zinātniski pētnieciskā institūta vairāku gadu darbu. Tādējādi ir izdarīts pats svarīgākais – radīta pilnīga tekstoloģiskā bāze latviešu visu laiku spožākā dzejnieka daiļrades fundamentālai izpētei.

Baibas Skrides un LNSO koncerts 14.01. Lielajā Ģildē. Diriģents Eidvinds Ādlands

Gandrīz vienlaikus saslimuši trīs Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieri, kā dēļ teātris šonedēļ atcēlis teju visas izrādes, aģentūrai BNS pastāstīja JRT kasē.

Kad ārvalstu festivālos interesējas par Latvijas teātri, tiek vaicāts – kas jums vēl ir labs bez Alvja Hermaņa? Ir mums režisors, kuru droši var saukt – Viesturs Meikšāns. Viņam ir tikai trīsdesmit gadu, bet, kopš režisora diploma iegūšanas 2007. gadā, jau saņēmis divas Spēlmaņu nakts balvas: Gada jaunais skatuves mākslinieks un pērn – Gada režisors. Par savu pamatdarba vietu viņš uzskata Valmieras teātri, kur šosestdien pirmizrāde būs jaunākajam Viestura Meikšāna iestudējumam – Imanta Ziedoņa Krāsainajām pasakām.

Latvijas Nacionālajā operā šodien, 18.janvārī, ar Malkolma Ārnolda baletu "Trīs musketieri", sākas Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes Rīgā,kas ilgs līdz 23.janvārim.

Liepājas teātris Leonarda Bernsteina mūziklu Vestsaidas stāsts Valda Lūriņa režijā pozicionējuši kā galveno šās sezonas notikumu. Par dārgāko iestudējumu Liepājas teātra vēsturē kļuvušais darbs vērtējams pozitīvi – kā lieliska mūziklu skola gan jaunajiem Liepājas aktieriem, gan papildspēkiem no Rīgas – kā Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa studentiem Jurim Jopem un Emīlam Kivleniekam otrajā sastāvā, tā Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas studentēm Jolantai Strikaitei (ko redzēju pārī ar Jopi) un Annijai Putniņai.

Džeroma D. Selindžera mantinieki devuši atļauju publicēt romāna Uz kraujas rudzu laukā sīkvelu visās pasaules valstīs, izņemot ASV un Kanādu – par šādu lēmumu šonedēļ ziņo laikraksts The Guardian.

Uz ēku jumtiem kūstošais sniegs un ledus ir radījis bīstamu situāciju Latvijas muzejos. Nedēļas sākumā sācis applūst Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs (LNMM) un izstāžu zāle Arsenāls. Savukārt vakar ūdens sācis apskādēt arī Dekoratīvās Mākslas un Dizaina muzeja telpas. Atkusnim turpinoties, situācija kļūst aizvien dramatiskāka.

Latviju šogad vienā no prestižākajiem mākslas pasākumiem - 54.Venēcijas mākslas biennālē - pārstāvēs mākslinieks Kristaps Ģelzis ar projektu "Mākslīgais miers".