P.S.Kultūra

Šovakar ar koncertstāstu Spēlēju, dancoju uz savu 90 gadu ilgo vēsturi atskatīsies Dailes teātris, jo tieši 19. novembrī ar Raiņa lugas Indulis un Ārija pirmizrādi 1920. gadā Amatnieku palīdzības biedrības telpās Lāčplēša (toreiz Romanova) ielā 25 dzima Dailes teātris.

Atsauksmes The New York Times liecina, ka Valsts akadēmiskais koris Latvija ar labiem panākumiem debitējis Ņujorkā. Jaunajā Linkolna Centra White Light Festival koris piedalījies trīs koncertos.

Otro sezonu pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galvenā diriģenta pults darbojas Karels Marks Šišons. Par spīti krīzei, orķestra sniegums ir kvalitatīvi dzirkstošs un temperamentīgs, ko novērtējusi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un Japānas publika un kritiķi. Darbīgais orķestra restrukturizators ļoti racionāli raksturo darāmos darbus, problēmās saskata iespējas un ķeras vērsim pie ragiem ar atrotītām piedurknēm. Un tavu brīnumu – šis daudzgalvainais vērsis ar prieku sadarbojas! Turklāt tā nav asiņaina korrida, bet kaislīga un skaista pasodoble ceļā no koncerta uz koncertu.

Ķīpsalas hallē valsts svētku laikā - 18. un 19. novembrī pulksten 19, 20. novembrī pulksten 15 un 19 - notiks dejas izrāde No zobena saule lēca, kas veltīta Latvijas Republikas dibināšanas gadadienai un tiek pieteikta kā himna latvietim.

Par viegli skandalozu slavu ieguvušā mākslinieka Kristiana Brektes jaunāko izstādi Rīgas Madonnas, kas līdz 17. decembrim skatāma galerijā Alma, fano gan jauni, gan veci. Lietainā darbadienas pēcpusdienā klusā centra galerijā pirmoreiz redzu tik daudz apmeklētāju, turklāt zvana arvien jauni un interesējas – ja jums bez maksas, es nāku.

Pēc astoņu gadu pārtraukuma Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) un uzņēmējs Raimonds Gerkens nolēmuši atjaunot romānu konkursa tradīciju, kas Latvijas literātu vidē bija viens no būtiskākajiem ikgadējiem notikumiem līdz 2002. gadam.

Pirmdienas vakarā pirms Latvijas teātra balvas 2009/2010 «Spēlmaņu nakts» nominantu svinīgajām vakariņām restorānā Benjamiņš, Latvijas Teātra darbinieku savienības (LTDS) valdes priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa atklāja, ka šogad balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņems aktieris un režisors, teātra vēsturnieks un rakstnieks Kārlis Pamše.

Par Ojāra Vācieša prēmijas laureātiem šogad kļuvuši dzejnieki Leons Briedis, kurš balvu saņems par krājumu Mijkrēšļa rokraksts, un Jānis Rokpelnis par krājumu Nosaukums.

Ja nu krīzes laikam latviešu grāmatniecībā ir kāds labums, tad iespējams to var meklēt tajā faktā, ka mūsu lasītājs beidzot ir sācis atzinīgi novērtēt ekonomisko izdevumu galveno plusu, proti, lēto cenu.

Francijas literāro godalgu šogad saņems par kontroversālo un skandalozo dēvētais kulta rakstnieks Mišels Velbeks – šāds žūrijas lēmums pasludināts šonedēļ un tas pieliek treknu punktu sāgai ar apsūdzībām plaģiātismā, kas pavadīja viņa jaunākā romāna La carte et le territoire apspriešanu, kas sākās septembrī.

Tie lasītāji, kas iecienījuši lasīt latviešu pasaules mūsdienu literatūras klasiku, cienot tādus autorus kā Nobela prēmijas laureātus Solu Belovu, Dž.M. Kutzē un Elfrīdu Jelineku, vai aizraujoties ar tādiem kulta tekstiem kā Nekadiene, Vilcienvakte, Bailes un naids Lasvegasā, pēdējā laikā no grāmatnīcām ir spiesti doties projām tukšām rokām – atrast ko jaunu šajā piedāvājumā ir gandrīz neiespējami. Apgāds AGB, viens no spožākajiem Latvijas grāmatniecības zīmoliem pēdējo desmit gadu laikā, viens no retajiem kas sevi reāli varēja dēvēt par intelektuālu un jaunu kultūras pasauli paverošu izdevniecību, ir pārtraucis darboties grāmatu jomā. Kāpēc tā, par to saruna ar izdevēju Andri Bloku.

Lāčplēša diena un 18. novembra svētki atgādina ne tikai par to dienu notikumiem, bet arī par Latvijas Republikas pirmajos divdesmit gados sasniegto valstiskuma un patriotisma apziņā – tā izturēja visas vēlākās šausmas. Reizēm tas izpaudās neparasti vai apstrīdami, šādam gadījuma veltīts šis pētījums.

Nacionālajā teātrī tapušajai Ulda Anžes monoizrādei Ārprātīgā piezīmes piemīt tas, kas mūsu laikmetā tiecas ieņemt relikta nozīmi. Parasti, ja klasiku pakļauj dažādām mūsdienīgām interpretācijām, tā ekstrēmākajos gadījumos izpelnās apzīmējumus no sērijas «klasiķa izvarošana». Citkārt ar iedvesmu «pēc motīviem» tiek panākts oriģināls un laikmetīgs skatījumu uz mūžīgajām cilvēces prātus tirdījošajām problēmām. Taču Felikss Deičs, vēlreiz iestudējot Ārprātīgā piezīmes (Jaunatnes teātrī J. Vēvera monoizrāde tapa 1979. gadā) un aktieris Uldis Anže pret krievu klasiķa, modernā reālista Nikolaja Gogoļa tekstu izturējušies ar pietāti, nemēģinot lauzt kaklu interpretāciju virāžās, bet vienkārši meistarīgi izstāstot stāstu. Tiesa, pāris reižu (suņu sarakstes lasīšanas ainā un slimīgo iedomu par Spānijas karaļa identitāti izvērsumā) uzmanība sāk peldēt un kompaktuma labad te varētu vēlēties īsināšanu.

Latvijas Grāmatnieku ģilde informē, ka necerēti lielu atsaucību guvis ģildes rīkotais plakātu konkurss Zobus nost no grāmatām!.

Pāvila Rozīša tekstus pielāgojusi Evita Sniedze; Komponists - Jānis Lūsēns; Dziesmu teksti – Egīls Zirnis; Režisors - Rolands Atkočūns; Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis; Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa; Horeogrāfe – Ilze Raudinga

No 2011. gada 1. janvāra Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA)pārņems kultūrizglītības politikas ieviešanas funkcijas, kuras šobrīd veic Kultūras ministrija (KM), attiecīgi mainot aģentūras nosaukumu - pārdēvējot to par Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru.

Šodien,8.novembrī Belostokā , Polijā, jau 19.reizi tika atvērts "Eiropas Mākslas salons", kas šogad veltīts Latvijas kultūrai.

Turpinās Nordea skatītāju balsojums par Spēlmaņu nakts laureātiem un patlaban saņemti jau vairāk nekā 8500 interneta balsojumi. Skatītāju aktivitāte ir liela, liecina balsojuma rīkotāji, jo šogad starprezultātu fiksēšanas brīdī saņemto balsu ir divreiz vairāk nekā pērn šajā laikā.

No 11. novembra līdz 30. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma izcilā Latvijas dizainera Ādolfa Irbītes (1910–1983, attēlā) simtgadei veltīta izstāde Provokācija.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Andrusa Kivirehka grāmatu Lote no Izgudrotāju ciema. No igauņu valodas darbu tulkojis Guntars Godiņš.

Apgāds Liels un mazs laidis klajā Šona Tana bērnu grāmatu Aizpilsētas stāsti. To tulkojis Valdis Ābols.

Līdz 29. oktobrim ikviens varēja iesniegt idejas pieteikumu vai projektu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gada programmai. Projekti ir apkopoti, sākusies to izskatīšana, tāpēc darba grupa jau gatava padalīties dažās prognozēs, kā varētu izskatīties Rīgas kultūras programma pēc diviem gadiem.