P.S.Kultūra

Šodien ar plašu pasākumu programmu tiks atzīmēta Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas 100. jubileja. Un šajās dienās apgāds Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, turpinot 1998. gadā nodibināto izdevumu sēriju Letonikas bibliotēka, laidis klajā akadēmiķes Daces Markus un profesora Jēkaba Raipuļa grāmatu Radošie malēnieši un viņu valoda. Grāmatas pirmais eksemplārs būs dāvana skolai tās lielajā jubilejā.

Rīgas Doma noslēpumi vienā apmeklējuma reizē pat nav izzināmi. Daži no tiem pagaidām netiek atklāti skatītāju acīm, tāpēc ziņkārākajiem atliek gaidīt. Ilgi ne, līdz 8. septembrim, kad Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros plānots atsegt Doma baznīcas ziemeļu ieejas sienas gleznojumu Marijas kronēšana.

Līdz 15. augustam Cēsu Alus brūzī skatāma lieliska laikmetīgās mākslas izstāde Take Care, ko sarūpējuši Cēsu Mākslas festivāla organizatori. Šogad izstāde kļuvusi lielāka, turklāt ietver arī citu Baltijas valstu mākslinieku darbus.

Nākamnedēļ, no 2. līdz 7. augustam, pirmo reizi Salacgrīvā notiks klasiskās mūzikas festivāls, kurā piedalīsies gan kontrtenors Sergejs Jēgers, gan Zigfrīds Muktupāvels un komponists Jānis Lūsēns, kā arī viesi no Maskavas un Francijas.

Pēc 20 mēnešu trimdas, 128. sezonu M. Čehova Rīgas Krievu teātris sāks rekonstruētajā un restaurētajā ēkā Kaļķu ielā 16 Līvu laukumā. Turklāt teātrim atkal ir galvenais režisors – direktora Eduarda Cehovala darba piedāvājumu pieņēmis ievērojamā režisora Ļeva Dodina skolnieks Igors Koņajevs no Krievijas. Ar viņa iestudēto Viljama Šekspīra Divpadsmito nakti tiks atklāta sezona 2. oktobrī, teātra dzimšanas dienā. Līgums ar jauno galveno režisoru slēgts uz četriem gadiem – šajā laikā viņa vadībā Latvijas Kultūras akadēmijā tiks skoloti šogad uzņemtie topošie aktieri, kam tiek solīta garantēta vieta Rīgas Krievu teātra trupā.

Kultūras ministrija atbalsta Māra Liepas labdarības fonda ierosinājumu izveidot un uzstādīt Rīgā pieminekli izcilajam latviešu baletdejotājam,informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Pagājušās nedēļas vidū ar vērienīgu pasākumu, piedaloties kultūras ministram Intam Dālderim un teju visiem pašmāju mākslas pazinējiem, tika atklāta nebijusi laikmetīgās mākslas izstāde The Way (Ceļš). Nebijusi tāpēc, ka tā notiek lidostā un pārsvarā paredzēta tieši pasažieriem, jo publiski pieejamajā zonā redzami tikai daži darbi. Izstāde lidostā būs apskatāma līdz 3. oktobrim.

Augusta sākumā durvis skatītājiem vērs Latvijas Nacionālā opera (LNO), piedāvājot vasaras izrāžu sēriju, kurā turklāt notiks vairākas nozīmīgas debijas.

Skatītāju interese par Valmieras teātra augusta viesizrādēm ir tik liela, ka visiem biļešu nepietiek, tādēļ tiek piedāvātas papildizrādes.

Tie, kas apmeklē teātrus, zina – ir pie mums tādas zāles, kuru krēslos sēdēt itin ērti, un tādas, kur starpbrīdis gaidīt jāgaida, lai izstaipītu rindu šaurībā iespiestās kājas.

Iespējams, nupat jau tā visa ir pat pārāk daudz. Uzspodrināts krāsās un skaņā, vecais labais stāsts par Šerloku Holmsu un doktoru Vatsonu, kur galveno vijoli spēlē nepārspētais ekrāna duets Vasīlijs Ļivanovs un Vitālijs Solomins, šovasar tiek drillēts neskaitāmos televīzijas kanālos, un slavenā frāze – Elementāri, Vatson! – skan gandrīz tikpat bieži, kā toreiz, kad pirms trīsdesmit gadiem seriāls parādījās uz ekrāniem. Kurā datumā īsti svinēt jubileju, to šķiet nevar pateikt pat filmas veidotāji, jo pirmās divas sērijas uz ekrāniem nonāca 1980. gada pavasarī, vēlāk tām sekoja visas pārējās.

Latvija atsauksies Īslandes aicinājumam apzināt vikingu kultūrvēsturisko mantojumu mūsu valsts teritorijā, lai kopā ar citām Eiropas valstīm, to vidū Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju un Vāciju, panāktu tā iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Par Baltvilka balvas laureātu šogad kļuvis lietuvietis Ķēstutis Kasparavičs (dz. 1954). Viņam Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes balva piešķirta par pasaku grāmatu Baltais zilonis. Stāsti no tālām zemēm.

Kārta pienākusi Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) rīkotajam tematiskajam teātra festivālam Homo alibi, kas notiek reizi divos gados. Jau sesto reizi, no 26. līdz 28. augustam, Rīgā tas pulcēs pašmāju teatrāļus un ārvalstu viesus, lai šoreiz pētītu izrādes–lekcijas virzienu mūsdienu skatuves mākslā.

Nevar noliegt, ka grāmatu šovasar iznāk daudz – tomēr, kā lai to pieklājīgāk pasaka... Piedāvājums ir diezgan pelēcīgs. Teiktais diemžēl jāattiecina uz trilleriem un kriminālsāgām. Tādu rozīnīšu kā Dens Brauns vai Stīgs Lārsons ir pamaz: pamatā vien dažādi vēsturiski kefīri ar visādu kodu, brālību un lielo noslēpumu atmaskojumiem, parasti gan trešā tējas uzlējuma līmenī, šomēnes Zvaigzne ABC izšāvusi divus Džona Grišama romānus (par tiem kādu citu reizi). Uz šī fona arī Kontinenta izdotais Maikla Konelija Verdikts ar ierasto pavadošo stāstu, ka šis nu reiz esot labais, šķita pieklājīgs apgāda cilvēku blabla.

Piektdien, 23. jūlijā pulksten 20, Saulkrastu estrādē notiks Voldemāra Šoriņa veidotā brīvdabas iestudējuma "Tas trakais Bellaccord šovs" pirmizrāde.

23. jūlijā sāksies viens no vērienīgākajiem vasaras mākslas notikumiem – Cēsu Mākslas festivāls. Kā katru gadu tajā būs iespēja baudīt daudzveidīgu un kvalitatīvu mākslas, mūzikas, kino un teātra programmu. Festivāls Cēsīs norisināsies trīs nedēļas – līdz 15. augustam.

Vai jums kādreiz ir bijis tā, ka domas plūst un vairs nav notveramas aiz astes (kā Virdžīnijas Vulfas darbos) vai uzplaiksnī no jauna, katru reizi ar citādāku atrisinājumu (kā Ranjas Pāsonenas Saules gaitā) vai klājas viena otrai pāri tā, ka atšķetināt nav iespējams (kā Kevina Vennemana Jedenevas tuvumā)? Tādos brīžos šķiet, ka vajag tikai pakāpties soli atpakaļ, lai ieraudzītu (vai vismaz mākslīgi uzkonstruētu) kopainu mīļā miera labad. Dzīve jau pavirzījusies mirkli uz priekšu, domas nebeidz rasties, un cilvēks, aplipis ar notikumiem, dažkārt ilgojas pēc elementāras atsvešināšanās un skata punkta maiņas. Tomēr, domājot par domāšanu, mums vienmēr pietrūkst nepieciešamās distances. To nav grūti pārbaudīt – pamēģiniet vismaz mirkli prātu atbrīvot no jebkādām domām. Diez vai izdosies.

Kristīnes Želves īsstāsti - "Dzejnieces drēbes" un "Kaimiņiene" no īsstāstu cikla "Mani jukušie draugi un citi stāsti" - igauņu valodā iekļauti Igaunijas literatūras portālā "Kirjanike Kodu" (Rakstnieku nams).

Ar kultūras ministra Inta Dāldera (JL) rīkojumu Usmas baznīca, kas atrodas Kuldīgas novada Rendas pagastā, iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina paziņojums "Latvijas Vēstnesī".

Jons Vaitkus ir viens no ievērojamākajiem Lietuvas vidējās paaudzes režisoriem līdzās Eimuntam Nekrošum un Rimam Tuminam, bet viņa liktenis teātrī nebūt nav brīnišķa dziesma. Kaut darba dzīves sākuma posmu Kauņas Valsts drāmas teātrī par tādu var uzskatīt – šo periodu teātra pētnieki uzskata par veiksmīgāko un svarīgāko režisora daiļradē.

Ja pirms gadiem desmit vidusmēra latvietim vaicātu, kas ir Frīda Kālo, godīgākā atbilde būtu – es nezinu. Desmit gadi tomēr ir pagājuši – raksti sievietēm un vīriešiem domātos sieviešu žurnālos savu darījuši. Nezināt, kas ir leģendārā meksikāņu gleznotāja, mūsdienās galīgi nav modē – esmu pat runājis ar ļautiņiem, kas īpaši brauc uz Eiropas pilsētu laikmetīgās mākslas muzejiem skatīties Frīdu, jo tur kā īpaša ekstra tiek piedāvātas viņas gleznas. Jāatzīst, kaut kas fascinējošs šajā Frīdas pielūgsmē ir, neatkarīgi no tā, vai skatītājam zināma mākslinieces biogrāfija. Turklāt, ja ir zināma, tad vēl jo vairāk.