Uz lielā ekrāna varēs vērot pasaules mēroga mākslas izstādes

© Publicitātes foto

2.lapa

Luksemburgas muzeja, Orsē muzeja Parīzē, Londonas Nacionālās galerijas un Filadelfijas Mākslas muzeja piedāvātā filma “The Impressionists and the Man Who Made Them” (2015) būs skatāma 7. septembrī plkst. 19.00. Filma balstīta uz izstādi, kas norisinājās Londonas Nacionālajā galerijā un kuras centrā bija 19. gadsimta Parīzes mākslas kolekcionārs Pols Dirāns Riels (Paul Durand-Ruel, 1831-1922). Viņš bija tas, kurš iepazīstināja pasauli ar impresionistiem, nenogurstoši atbalstot māksliniekus, kas piederēja šai tagad tik ļoti iemīļotai mākslas kustībai.

Filmas “Munch 150” (2013) demonstrējums paredzēts 21. septembrī plkst. 19.00 un ļaus kino apmeklētājiem būt klātesošiem Oslo Nacionālajā muzejā un Munka muzejā notikušajās izstādēs par godu norvēģu gleznotāja un grafiķa Edvarda Munka (Edvard Munch, 1863-1944) 150. jubilejai. Daudzi pazīst Munku kā ekspresīvi emocionālās gleznas “Kliedziens” autoru, taču visa meistara daiļrade kopumā ierindo viņu ne tikai starp ievērojamākajiem māksliniekiem, kas jebkad dzīvojuši, bet arī pozicionē viņu kā vienu no pamatfigūrām 20. gadsimta mākslā.

Noslēdzošā filma “Matisse” (2015) norisināsies 5. oktobrī plkst. 19.00, parādot divas izstādes, kas notika galerijā Tate Modern Londonā un Modernās mākslas muzejā (MoMA) Ņujorkā. Būs iespēja gan novērot ekspozīciju veidošanas procesu, gan dzirdēt mākslas vēsturnieku un kritiķu viedokļus, gan arī baudīt elpu aizraujošas karaliskā baleta “Royal Ballet” dejotājas Zenaidas Jankovskas (Zenaida Yanowsky) un džeza mūziķa Kortnija Paina (Courtney Pine) performances, ko iespaidojusi Anrī Matisa (Henri Matisse, 1869-1954) daiļrade.

Filmas ne vien iemūžina izstādēs un kolekcijās redzamos eksponātus - tās ievada skatītājus izstāžu tapšanas aizkulisēs, ar vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību rosinot izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā radīti.

Izklaide

Šveices Bāzeles kantonā šodien notiek referendums, kurā pilsoņiem jāizlemj, vai tērēt miljoniem eiro starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa organizēšanai, ko pretinieki nodēvējuši par valsts naudas izšķiešanu zaimojošam mūzikas pasākumam.