Atklās Barbaras Gailes personālizstādi "Pērles"

© Barbara Gaile

29. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā)atklās Parīzē dzīvojošās latviešu gleznotājas Barbaras Gailes personālizstādi "Pērles".

Kaut arī māksliniece Barbara Gaile jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo un strādā Parīzē, viņas radošā darbība Rīgas skatītājiem ir labi pazīstama. Viņa regulāri piedalās kuratoru rīkotajās grupu un galeriju izstādēs Parīzē, Francijā, citviet Eiropā, kā arī veidojusi vērā ņemamas personālizstādes daudzās Rīgas galerijās.

Barbara Gaile konsekventi pārstāv abstrakto minimālismu. Gleznojot māksliniece mērķtiecīgi koncentrējas meditatīvo sajūtu un materialitātes daudzveidības izpētei un atklāsmei. Barbara Gaile turpina radošo atklājumu ceļu krāsas iespēju jomā, īpašu uzmanību veltot smalkajām noskaņu niansēm un to nozīmei mākslas darbā.

Izstādē „Pērles” skatāmi darbi, kas tapuši pēdējo divu gadu laikā. Māksliniece atzīst, ka „Nacionālais mākslas muzejs ir īpaša vieta, kura viņu iedvesmojusi izstādei ar šādu nosaukumu. Gleznas kā pērles. Skaistas, izlolotas un vienreizējas kā pērles, ko austeres rada savās gliemežnīcās, dārgums, kas rodas ūdens dzīlēs (gluži kā Afrodīte). Pērle, kas rodas austeres pašaizsardzības procesā pret svešķermeni (smilšu graudu), kurš iekļuvis gliemežnīcā. Aizsargājoties pret ārējo agresoru, pērles dāsni pārklājas ar perlamutru”.

Barbara Gaile gleznās skaistuma tēma kāpināta no maigi trausla līdz dziļi draudīgam, kur deformācijas estētika kontrastē ar pērles perfektās formas nemainīgo skaistumu.

Kā izstādes katalogā raksta mākslas kritiķis, Krievijas Valsts laikmetīgās mākslas centra mākslinieciskais vadītājs Leonīds Bažanovs: "Barbara izvairās, izsargājas no gleznieciskās faktūras, dodot priekšroku tekstūrai. Krāsā viņa akcentē gaismas sākotni, saglabājot pigmenta pašvērtību, atstājot tā "skanējumu", nevis materialitāti. Barbaras darbu materialitāte ir pārradīta, tā ir citādāka – kā dzīvas būtnes materialitāte… Un tajā pat laikā jautājums par materialitāti atkāpjas otrajā plānā: daudz būtiskāka ir dzīve tam, ko māksliniece radījusi un ko grūti nosaukt par gleznu tradicionālā izpratnē. Dzīve un mijiedarbība ar mums – skatītājiem. Darbu suğestija ir tik spēcīga, ka tā mūs ieved ilgstošā kontemplācijas un meditācijas stāvoklī. Man rodas iespaids, ka Barbara Gaile pašlaik atrodas zināmā radošās attīstības pacēlumā – tik pārliecinoši viņa kultivē savu meistarību, tik stabila ir viņas glezniecības tehnoloğiskā puse un organiska autora pozīcija."

Svarīgākais