Arturs Krūzkops neparastā un aizkustinošā cilvēkstāstā

«Kad pirmoreiz šo stāstu izlasīju, es, godīgi sakot, raudāju. Jo tajā ir kaut kas ļoti cilvēcisks, saprotams un reizē – arī apšaubāms un neizprotams. Tajā nav tikai melns un balts, tajā nav labais un sliktais – šajā stāstā atklājas cilvēks visās savās krāsās, un tieši tas mani ļoti uzrunā,» atzīst Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops. Ceturtdien, 31. maijā, pulksten 19 viņam pirmizrāde – Andžeja loma dramaturga Jāņa Baloža lugā Mežainis, ko LMT Jaunajā zālē iestudējis režisors Valters Sīlis.

Jānis ir latvietis. Jānim nav sievas. Jānim nav bērnu. Jānis dzīvo laukos un savas dzīves laikā pilsētā bijis divas reizes. Jānis dezertēja no padomju armijas 1944. gadā un vairāk nekā 50 gadus nodzīvoja mežā, no kura iznāca tikai 1995. gadā, kad neatkarīgās Latvijas teritoriju bija atstājušas pēdējās padomju armijas vienības. Un tomēr - 50 gadi mežā! Ko Jānis darīja visus šos gadus mežā? Cīnījās par brīvību, meklēja brīvību vai arī bija jau atradis to? Un kas piešķir brīvību - neatkarības deklarācija, vai arī tas ir apziņas stāvoklis?

Andžeja loma jauniestudējumā Mežainis Arturam Krūzkopam ir šosezon pēdējā, un aktieris neslēpj, ka, sezonai beidzoties, viņš arī ar prieku padzīvos kādu laiku «mežā, būdiņā» - savos laukos Valmieras/Limbažu pusē

Lomās: Arturs Krūzkops, Kaspars Aniņš, Madara Botmane, Uldis Dumpis, Lolita Cauka, Ivars Kļavinskis, Inga Misāne-Grasberga un Jānis Kronis.

Uz patiesiem notikumiem

«Izrādes Jānis ir vēsturiska persona - Jānis Pīnups (1925-2007) no Latgales, un arī stāsts par Jāni pamatā balstīts uz patiesiem notikumiem. Kad septiņdesmit gadu vecumā viņš iznāca no meža Preiļu pusē, medijos parādījās daudzi skaļi virsraksti par «pēdējā mežabrāļa atgriešanos», un arī mūsu stāsts ir tieši par viņu - burvīgs cilvēkstāsts, īsts, godīgs, reizēm smieklīgs, bet patiesi aizkustinošs,» stāsta Arturs Krūzkops, kurš šajā jauniestudējumā atveido Andžeju - to pašu, ko dramaturga Jāņa Baloža «klases salidojumā» Pieaugušie, ko režisors Valters Sīlis Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēja 2014. gada pavasarī.

«Andžejs raksta stāstus - viņš sarakstīja Pieaugušos, un viņš sarakstīja Mežaini. Tie, kuri ir redzējuši Pieaugušos, Andžeju pazīs - tas pats džemperis, tās pašas kedas,» aktieris pasmaida, paskaidrojot, ka Andžejs ir Jāņa Baloža alter ego - viņš ir dramaturgspētnieksarheologs, kurš cenšas izdzīvot un ar teātra palīdzību atdzīvināt konkrētu cilvēku dzīvesstāstus.

Mūsu kopīgie likteņi

Starp citu, Jāņa Baloža Mežaini režisors Valters Sīlis vispirms - 2015. gada rudenī - iestudēja Lietuvā, Nacionālajā Kauņas drāmas teātrī, kur Miškinis izpelnījās ļoti atzinīgu novērtējumu - saņēma sešas Skatuves Zelta krusta, kas ir Spēlmaņu nakts balvas ekvivalents Lietuvā, nominācijas un vēlāk - arī divas balvas.

Arī Lietuvā bija daži cilvēki, kuri slēpās no nacistiem un vēlāk no komunistiem, tostarp Benedikts Mikulis (1920-2000) un Stasis Guiga (1920-1986), bet neviens nebija slēpies tik ilgi kā latvietis Jānis Pīnups. Tāpēc izrādē Lietuvā tika integrēts Jāņa Pīnupa un viņa ģimenes stāsts, un tur stāstījums par mūsu kopīgajiem likteņiem aizgājušā pusgadsimta garumā tika pārnests uz Lietuvas vidieni, bet Jānis Pīnups kļuva par Jonu Petrutu.

Arturs Krūzkops domā, ka Mežaini aizraujoši būs skatīties dažādu vecumu skatītājiem, jo - tas ir godīgs stāsts par vienkāršu cilvēku. Protams, šajā stāstā ienāk arī laiks un vēsturiskais fons, bet centrālā vērtība ir cilvēks.

Taujāts, ko viņš šodien gribētu pajautāt Jānim Pīnupam, ja būtu tāda iespēja, aktieris atteic, ka visi šie jautājumi arī izskan izrādē. Un galvenais no tiem ir: nu kā, KĀ var 50 gadus pavadīt mežā?!

Dabūt melnumu aiz nagiem

Andžeja loma jauniestudējumā Mežainis Arturam Krūzkopam ir šosezon pēdējā, un aktieris neslēpj, ka, sezonai beidzoties, viņš arī ar prieku padzīvos kādu laiku «mežā, būdiņā» - savos laukos Valmieras/Limbažu pusē. «Lai arī ir dažādi darbu piedāvājumi, es saku nē, jo man ir nepieciešams laiks arī atpūtai. Īpaši pēc pāris pēdējām sezonām es saprotu, ka man vajag sevi restartēt, sakopt emocionāli un psiholoģiski. Man vajag pabūt dabā, padzīvot starp kokiem, putniem un zvēriem, paņemt rokās zāģi, lāpstu, pastrādāt dārzā un dabūt melnumu aiz nagiem. Tas palīdz, tāpēc mežs ir arī mans patvērums,» aktieris secina.

Turklāt šī vasara viņam būs pirmā trijatā - kopā ar sievu un abu mazulīti Albertu, kuram ir teju četri mēneši. «Tas ir nenormāli, kā tie bērni aug! Kad sezonas laikā aizeju no rīta septiņos, dēls vēl guļ, kad vakarā nāku mājās, jau atkal guļ. Un, trīs dienas viņu īsti neredzējis, pēkšņi redzu: ak dievs, kā izstiepies, vairs klēpī nav vietas! Tāpēc es ļoti priecājos, ka vasarā ik dienu varēšu sekot līdzi, kā viņš stiepjas garumā,» laimīgi nosaka Alberta tētis. Viņš sapratis: tas ir mīts, ka līdz ar bērna ienākšanu ģimenē visa dzīve mainās, ka no daudz kā ir jāatsakās. «Tā taču nav! Viss notiek, ir tikai vēl viens cilvēks, kurš tevi pavada, sagaida un ik dienu dod jaunu spēku.»

Viens mazs cilvēks

Spēku un enerģiju ikdienā aktierim dod arī ikrīta treniņi sporta zālē, baseinā. Viņš saka: tas pat nav hobijs - tas ir darbs. «Repertuārā ir divas izrādes, kur man uz skatuves jābūt kailam, un es zinu, ka nevarētu tās nospēlēt, ja man būtu puncītis. Tāpēc sportošanu uztveru kā darbu un jau divas sezonas to daru regulāri,» atklāj Arturs Krūzkops. Viņš gan atzīst: kopš ģimene ir sagaidījusi pieaugumu, atpūta ir jāplāno citādi. «Agrāk zināju: ja gribu atpūsties, varu uzkāpt uz riteņa, varu palasīt kādu grāmatu, varu paskatīties filmu vai aiziet uz kādu izrādi. Iepriekšējos gados biju viens no tiem vājprātīgajiem, kurš bija redzējis gandrīz visu, kas notiek Latvijas teātros, bet šosezon, piemēram, nevienu izrādi, nevienu filmu neesmu redzējis, arī grāmatu esmu palasījis, tikai ielienot vannā - jo visu manu uzmanību prasa viens mazs cilvēks. Un varbūt arī ir labi paņemt pauzi no tā visa, jo īpaši, ja tam ir tik burvīgs iemesls,» nosaka jaunais tētis.

Tuvāk cilvēcībai

Bet «uzkāpt uz riteņa» aktieris tomēr ir ieplānojis - ikvasaras notikumā Velomūzika, kura idejas autors ir mūziķis Kārlis Kazāks un kura sākums meklējams 2012. gadā, kad pie velosipēdu bagāžniekiem Staburagā pirmoreiz tika sietas ģitāras un ar pārcelšanos pār Daugavu sākās Velomūzikas stāsts. Mainām mūziku pret naktsmājām - tāda ir Velomūzikas devīze, un viņi - mūziķi Māris Bīmanis, Juris Kroičs, Kaspars Tobis, Mārtiņš Knipšis un aktieris Arturs Krūzkops - dodas tur, kur aizved skaistākie Latvijas ceļi un takas. Tuvāk cilvēcībai.

«Parasti, kad beidzās sezona, pirmās divas atvaļinājuma nedēļas pagāja tādā savādā stresā - visu laiku esmu bijis mēģinājumos, izrādēs, un te pēkšņi varu baudīt brīvību... Bet iekšā bija nemiers - ka tikai kaut ko nenokavēju... Kad pirmoreiz pieteicos braukt kopā ar Velomūziku, es jau pirmajā dienā biju laimīgs - pēc nobrauktiem 30 kilometriem sapratu, ka nevienu brīdi nebiju iedomājies par teātri. Un, tādās sajūtās nobraucis veselu nedēļu, sapratu, ka mans atvaļinājums ir kļuvis garāks,» stāsta Arturs Krūzkops. Viņš ar Velomūziku ciemos pie cilvēkiem, pļavām, mežiem, upēm, baznīcām, svētvietām un visa brīnumainā brauc jau piecus gadus, un šovasar Velomūzikas skaņas akustiskos koncertos varēs dzirdēt pie Augstsrozes baznīcas (25. jūnijā), Pālē (26. jūnijā), Līču skolā Ramatas pusē (27. jūnijā), pie Jērcēnu muižas (28. jūnijā), Aumeistaros (29. jūnijā), Ates muzejā (30. jūnijā) un Ērmaņmuižā (1. jūlijā). Kā vienmēr - ap pulksten 20.

«Velomūzika ir absolūti neprognozējams pasākums, jo, zinot, kur notiks koncerti, mums nereti pievienojas arī līdzbraucēji - uz vienu, divām dienām. Tālāk atkal ir citi. Turklāt koncerts katrā vietā ir savādāks, un satiktie cilvēki - tik atvērti un īsti. Tas ir ļoti skaists vasaras piedzīvojums, kurš emocionāli ļoti uzlādē un iedod jaunu restartu,» nosaka Arturs Krūzkops.

***

Arturs KRŪZKOPS

• Latvijas Nacionālā teātra aktieris (kopš 2004. gada)

• Dzimis 1982. gada 19. jūlijā

• Izglītība: Limbažu 1. vidusskola, Latvijas Kultūras akadēmija (dramatiskā teātra un kino aktieris, 2004)

• Repertuāra izrādes: Divu kungu kalps. Anno 1963 (Alens (Silvio)), Skroderdienas Silmačos, Svina garša (Kaža un citi), Uguns un nakts (Melnais bruņinieks), Pēc beigām (Marks), Pieaugušie (Andžejs), Vecene, Kaija (Semjons Medvedenko, skolotājs), Salome (Hērods Antipa, Jūdejas tetrarhs), Mežainis (Andžejs)

• Balvas: Spēlmaņu nakts 2004./2005. balva nominācijā Labākais jaunais skatuves mākslinieks - par Kaja lomu izrādē Cietsirdīgās spēles un Gatiņa lomu izrādē Pūt, vējiņi!, divas sezonas pēc kārtas saņēmis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada aktieris otrā plāna lomā: par Melnā bruņinieka lomu izrādē Uguns un nakts (2015./2016.), par Brenča lomu izrādē Trīne un Larsa lomu izrādē Tuvā pilsēta (2016./2017. )

• Precējies (2016) ar Dailes teātra aktrisi Ievu Segliņu

• Dēlam Albertam ir nepilni četri mēneši