Latvija piešķīrusi kara bēgļiem no Ukrainas atvieglotas iespējas dabūt šeit darbu un sociālo palīdzību apmaiņā pret pienākumu maksāt ienākuma nodokli, sākot no divreiz mazāka ar nodokli neapliekamā minimuma nekā citiem nodokļa maksātājiem.
Nodokļa maksāšana par ienākumiem virs 250 eiro mēnesī skaitās atbalsts kara bēgļiem, ja jau Saeima šādu minimumu noteikusi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Šādu likuma normu 2022. gada 19. maijā pieņēma 13. Saeima un 14. Saeima to uztur spēkā. Saeimu un tagad arī valdību nomaiņa saglabājusi vadības pēctecību Finanšu ministrijā, kas atšķirīgo neapliekamo minimumu izdomājusi ap pamatojumu, ka lielāku nodokļa maksājumu kompensējot Latvijas valsts atbalsts bēgļiem. Šim gadam, lūk, valsts rezervējusi Ukrainas bēgļu vajadzību apmierināšanai 102 miljonus eiro, kas droši vien vairāk par virsnodokli, ko Latvija iekasēs no legāli strādājošajiem Ukrainas bēgļiem. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās informācijas “Neatkarīgajai”, 26. oktobrī dienests zinājis par 8 422 strādājošiem pie 3 074 darba devējiem. Jautājums, no cik daudziem nodarbinātajiem Ukrainas bēgļiem vispār kaut ko iekasē par algu virs 250 eiro mēnesī. Ukrainas izcelsmes darbiniekiem uzliktais nodokļa papildu slogs izskatās kā speciāli radīts, lai darba devējiem un ņēmējiem būtu lielāks ieguvums no neuzskaitītā un nelegāli apmaksātā ukraiņu darba, kur vien darba devēji spējīgi tikt pie skaidrās naudas "aplokšņu algām". Attaisnot oficiāli mikroskopiskas algas ukraiņiem viegli, noformējot viņiem nepilnu darba laiku sakarā ar nepieciešamību aprūpēt bērnus, apmeklēt latviešu valodas kursus utt. “Apstrīdētās nomas netieši rada darba tirgū apstākli, kad Ukrainas civiliedzīvotāji ir vairāk pakļauti cilvēku tirdzniecībai, kā arī “ēnu ekonomikas” jeb “pelēkās ekonomikas” pieaugumu,” norāda advokāts Eduards Ikvilds, kurš arī ar šādu argumentu vērsīsies Satversmes tiesā ar prasību atcelt ukraiņiem samazināto neapliekamo ienākumu minimumu.
Finanšu ministrijas skaidrojums “Neatkarīgajai” tāds, ka samazinātais neapliekamais minimums ir Ukrainas valstspiederīgo labprātīga izvēle, no kuras viņi var kurā katrā laikā atteikties: “Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo un strādā Latvijā, ir iespēja kļūt par Latvijas nodokļu rezidentiem. Lai to izdarītu, ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā. Kļūstot par Latvijas nodokļu rezidentu, Ukrainas civiliedzīvotājam rodas tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem Latvijas nodokļu rezidentiem: iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā no Latvijā un ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, bet tiek piemērots Latvijā noteiktais neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošām personām u.c. atvieglojumi, visi attaisnoto izdevumu veidi, t.sk. par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem.”
Tātad pietiek nomainīt nerezidenta statusu pret rezidenta statusu, no kura atteikties esot tikpat viegli kā tam pieteikties: “Ja tiek pieņemts lēmums pavisam pamest Latviju, Ukrainas civiliedzīvotājam tikai atliek vēlreiz vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai nokārtotu attiecīgās formalitātes. Tādējādi Latvijas nodokļu rezidenta statusa iegūšana nekļūst par šķērsli Ukrainas civiliedzīvotājiem ne vēlāk pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, ne arī atgriezties dzimtenē.”
Latvija piedāvā ukraiņiem pēc pirmā pieprasījums pielīdzināties vietējiem nodokļu maksātājiem un nevar uzņemties atbildību par to, ka ukraiņi šo piedāvājumu boikotē praktiski vienprātīgi: “No 24.02.2022. VID kā nodokļu maksātāji reģistrētas 18 001 persona ar statusu “pagaidu aizsardzība”, no tiem 38 ar statusu - “Latvijas rezidents” (adrese Latvijā bijusi jau līdz statusa pagaidu aizsardzībai piešķiršanas),” informē VID.
Stāsts par ukraiņu labprātīgo izvēli maksāt lielākus, nevis mazākus nodokļus izklausās aizdomīgi divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, neatņemama ukraiņu tēla sastāvdaļa ir viņu apsviedība.
Otrkārt, starp ukraiņiem Latvijā esot iezīmējusies četrus piecus tūkstošus liela cilvēku grupa, kas sākusi orientēties uz palikšanu Latvijā. Tā vismaz izriet no dažādu valsts iestāžu stāstiem divu Saeimas komisiju deputātiem. Vispirms amatpersonas klātienē vai attālināti uzstājas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar lūgumu piešķirt viņu iestādēm budžeta apropriācijas kārtībā kārtējos eiro miljonus no ukraiņiem rezervētajiem 102 miljoniem nākamajiem latviešu valodas kursiem u. tml. projektiem. Ierēdņi stāsta un deputāti tic, ka pasākumi notiek, ka ukraiņi tajos piedalās utt. Pēc tam ierēdņi to pašu stāsta Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā, kas uzņēmusies pārbaudīt un veicināt ukraiņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Ierēdņi nebūt neslēpj, ka vairumā gadījumu Latvija ukraiņiem kalpo par pārsēšanas punktu maršrutos no Ukrainas uz citām valstīm. Latvija sniedz ukraiņiem tranzīta pakalpojumu, bet arī ļauj šeit uzkavēties daudz ilgāk par dažām stundām vai dienām. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieku stāstītā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, oktobra sākumā Latvijā skaitījušies aptuveni 42 tūkstoši ukraiņu ar kara bēgļu uzturēšanās tiesībām. Iekšlietu ministrijas pārstāvji vēstīja, ka apmēram tūkstotis bēgļu mēnesī Latvijā nomainās. No šejienes izbrauc tādi, kas šeit kaut cik ilgu laiku uzturējušies, bet citi, toties, ierodas Latvijā uz nenoteiktu laiku, kas ietvers uzkavēšanos. Kaut par desmito daļu no tā ukraiņu skaita, kāds Latvijā tagad apgrozās, varot domāt tā, ka viņi šeit arī palikšot. Šādi nostāsti grūti savietojami ar VID datiem, ka nodokļu rezidenta statusu sev nokārtojuši, noapaļojot, 40 cilvēki no 40 tūkstošiem - tātad tikai 1/1000 daļa.
Turklāt ukraiņus nevar dēvēt par mucā augušiem un pa spundi barotiem - neko par nodokļiem nezinošiem. Pagājušajā gadā VID izsniedzis 7 947 izziņas darba devējiem par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem, šogad - 4127 tādas izziņas.
Jāpiebilst gan, ka ukraiņu gadījumā gandrīz nekādi dati nesakrīt. Kad Centrālā statistikas pārvalde šā gada jūnijā pabeidza Latvijā 2022. gadā dzīvojušo cilvēku pārbaudi, tā par šeit reāli esošiem atzina tikai 23 tūkstošus Ukrainas bēgļu no 40,9 tūkstošiem, cik daudzi bija saņēmuši tiesības palikt Latvijā.
Pat ja VID dati par darba nodokļus Latvijā maksājošajiem Ukrainas kara bēgļiem būtu tikai ukraiņu darba aisberga virsotne, arī tā ir ievērības cienīga.
VID dalījās ar saviem vēsturiskajiem datiem, ka strādājošos bēgļus pirmo reizi skaitījis 2022. gada 4. aprīlī un saskaitījis 391 darbinieku pie 233 darba devējiem. Tas, tātad, mazliet vairāk nekā mēnesi pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Pagājušā gada 31. oktobrī kopējais strādājošo ukraiņu skaits sasniedzis 7 069 personas pie 2 551 darba devēja. Paši svaigākie, “Neatkarīgajai” sniegtie apraksta šā gada 26. oktobri un uzrāda 8 422 personas pie 3 074 darba devējiem.
No 8,4 tūkstošiem nodarbināto lielākā grupa profesiju nomenklatūrā bijuši palīgstrādnieki ar 625 nodarbinātajiem. Otrajā vietā šajā sarakstā 494 apkopēji, bet bēgļu vidū izplatītāko profesiju desmitnieku noslēguši 134 pavāru palīgi. Pa vidu pārdevēji, virtuves strādnieki un viesnīcu apkalpotāji. Taču izplatītākās profesijas paņem apmēram 1/4 daļu no nodarbinātajiem un neizslēdz iespējas sastapties ar ukraiņiem jebkurā citā profesijā.
Nozaru dalījumā visvairāk ukraiņu nodarbināti restorānos un mobilajās ēdināšanas vietās, kur viņi pārstāvēti ar 602 cilvēkiem. Būvniecībā aizņemti 416, veikalos - 320 un viesnīcās - 289. Tālāk citi darbības virzieni: valsts iestādēs 276, slimnīcās 231 cilvēks.
Ar ukraiņu iekārtošanu darbā saistītie valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji stāsta, ka ukraiņu profesijas un darba vietas Latvijā neatklāj viņu profesionālo prasmju virsotnes, bet noskaņojumu uzņemties galvenokārt tādus pienākumus, kas neprasa ilglaicīgu iesaisti. Lielākā daļa no viņiem joprojām gatavi pamest Latviju, tiklīdz notiks būtiskas izmaiņas Ukrainā vai no ukraiņu kopienām citās valstīs pienāks ziņas, ka vērts meklēt laimi tur.
