Svētkos piedalīsies gandrīz 43 000 dalībnieku kopumā 65 pasākumos (44 bezmaksas). Visas nedēļas garumā būs īpaši koncerti pūtēju orķestriem, dejotājiem, koriem un citiem radošajiem kolektīviem. Un svētku izskaņā jau tradicionāli lielākie pasākumi – deju lielkoncerts Māras zeme un noslēguma koncerts Zvaigžņu ceļā.
Atklāšanas diena 1. jūlijā sāksies ar jaunu tradīciju - gājienu, kas noslēgsies īpašā svētku kvartālā Skonto stadiona teritorijā. Tur visi dalībnieki varēs ne tikai atvilkt elpu, bet arī baudīt īpaši viņiem paredzētu koncertu, preses konferencē informēja svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Svētki izskanēs 8. jūlijā ar noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā
Tajā pašā dienā notiks garīgās mūzikas koncerts Es esmu, kas jau ilgāku laiku ir svētku tradīcijas savdabīgs rituāls, kurš aizsācies jau 1873. gadā.
2. jūlijs paies deju zīmē, jo Arēnā Rīga divos koncertos sadancos labākie 130 pieaugušo un 11 bērnu kolektīvu ar kopumā 2800 dejotājiem. Programmā paredzētas 17 autoru 30 dejas, kuras izvadīs dalībniekus un skatītājus cauri četriem gadalaikiem.
Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency
Svētkos piedalīsies arī mazākumtautību kolektīvi. 3. jūlijā Mihaila Čehova Krievu teātrī varēs skatīt folkloras kopas, skatuviskos ansambļus, dejotājus iestudējumā Pa saulei. 4. jūlijā garīgās mūzikas koncertu Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā sniegs mazākumtautību kori, bet 5. jūlijā - Vērmanes dārzā visas dienas garumā uz trim skatuvēm sadziedāsies dažādi kolektīvi, tostarp - diasporas.
Īpaša vieta jau kopš 2003. gada ir arī pūtēju orķestriem, kas gan no pašiem svētku pirmsākumiem bijuši vieni no galvenajām koristu «stutēm». Šogad 6. jūlijā Esplanādē tos varēs klausīties gan dižkoncertā, kurā būs dzirdami latviešu komponistu darbi, gan 5. jūlijā vokāli simfoniskajā - kopā ar profesionālajiem koriem un solistiem, gan noslēguma koncertā Mežaparkā.
7. jūlijā simtgades zīmē veidotais lielkoncerts Māras zeme dejas solī izies cauri Latvijas vēstures lokiem, kas sadalīti četrās daļās: pagāniskais periods (12.-13. gadsimts); viduslaiki; jaunlatviešu, jaunstrāvnieku, pirmo Dziesmusvētku, 1905. gada, strēlnieku un valsts dibināšanas laiki, kas noslēgsies ar Latvijas simts gadiem, kuri tiks skatīti caur latviešu dejas attīstības prizmu. Kopumā iestudējumā iekļautas 28 dejas, ko veidojuši 20 horeogrāfi - sākot no pirmās latviešu skatuviskās dejas, rotaļu deju apdarēm, līdz mūsdienu jaundarbiem. To visu veidos desmit virsvadītāju, un atbalstīs viņus astoņi goda virsvadītāji. Ir domāts arī par emocionāliem piesitieniem. Viens no tādiem - līgavu parāde, jo vienā no daļām ir apspēlētas kāzas jeb precības. A grupas kolektīvi tika rosināti meklēt savos novados līgavu etnogrāfiskos tērpus, un viņiem tas ir izdevies. Tad nu kopumā būs 37 šādi jaunu pāru tērpi. Tāpat ļoti aizkustinošs būs valsts dibināšanai veltītais brīdis, kā arī fināla deja, kurā vienosies visi 18 000 dejotāju.
Svētki izskanēs 8. jūlijā ar noslēguma koncertu Zvaigžņu ceļā, kas sāksies ar pūtēju orķestru uznācienu, tad būs kārta zēnu un vīru koriem, kurus atbalstīs arī jaukto koru vīri. Pēc tam savu vārdu teiks sievu balsis, kam sekos vīru un sievu sadziedāšanās. Pēc tam viņiem pievienosies jauktie kori ar jaunu Ērika Ešenvalda dziesmu. Tad sekos brīdis, kad tiek pacelts valsts karogs un dziedāta himna. Viens no darbiem, kas īpaši jāakcentē, ir Pētera Barisona Pa zvaigžņu ceļu, kuru izpildīs koru karu pusfinālisti - 35 kolektīvi. Izskanēs arī virkne gan mazāk, gan biežāk dzirdētu darbu, kā Raimonda Paula Manai dzimtenei, spilgti mirkļi no Zigmara Liepiņa rokoperas Lāčplēsis, Imanta Kalniņa Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš, Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, Jāzepa Vītola Gaismas pils, tautasdziesma Pūt, vējiņi!. Un tad sekos sadziedāšanās daļa, kur tiks parādīts gods tautas dziesmu apdarēm.