Reportāža: Kā Daugavpils pusē pošas Dziesmu un deju svētkiem

Kopībā ir spēks

Svētku izskaņā teju 100 folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu no visas valsts pulcēsies gan Vērmanes dārzā, gan Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kur notiks folkloras diena ar moto Taisat, tautas, augstas duris!. «Dziesmu svētkus gaida katrs pašdarbnieks, jo tā ir lielā satikšanās, un vienlaikus tas ir atgādinājums, ka kopībā ir spēks,» teic folkloras dziesmu un deju kopas Svātra vadītāja Sarmīte Teivāne.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales sētās skanēs dažādu novadu precību un kāzu dziesmas un tiks rādīti kāzu rituālu fragmenti. Latgales sētā notiks īstas latgaliešu kāzas, kurās divi jaunieši tiks salaulāti pēc sensenām tradīcijām - ar līgavas māsām, mičošanu, «čigāniem», kāzu galdu un kāzu dančiem. Latgaliešu sētā būs arī folkloras dziesmu un deju kopa Svātra no Daugavpils. Kopas vadītāja Sarmīte Teivāne, kura ir stāvējusi arī pie šā kolektīva šūpuļa, smaidot saka, ka pirms Dziesmu svētkiem jāpiedalās arī folkloras festivālā Baltica, kas tautas tradīciju kopēju saimei ir ļoti būtisks pasākums.

FOLKLORAS dziesmu un deju kopa Svātra pārsvarā izpilda Latgales novada dziesmas, uzskata sevi par Latgales kultūras nesējiem, lai gan, kā atzīst kolektīva vadītāja Sarmīte Teivāne, «lai arī katram novadam, katrai tautai ir sava savdabība, tomēr visus arī vieno dabas ritējums un cilvēka dzīves cikls, un dzīves galvenās vērtības, neatkarīgi no tā, vai dzīvo Latgalē vai Kurzemē, vai esi latvietis, krievs vai citas tautības pārstāvis... Lielas atšķirības jau nav. Cilvēki gan priecājas, gan skumst, gan sēro ļoti līdzīgi. Folklora iemāca samierināties un pieņemt to, ko nevar mainīt» / Publicitātes foto

«Es vienmēr saku, ka Svātrā mēs gūstam gudru padomu, kā nodzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku, daudzveidīgāku un cilvēcīgāku mūžu,» uzsver Sarmīte Teivāne. 1994. gadā dibinātā kolektīva pamatsastāva dalībnieku vecums ir no 25 līdz 50 gadiem, bet, protams, piedalās arī bērni, kuru vecāki darbojas grupā. Dziesmu skanējumu pavada latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti: kokles, vijole, stabules, bungas, etnogrāfisko deju pavadījumu skanējumam pievienojas cītara, akordeons, bajāns, kontrabass. Kopas repertuārā ir daudz kadriļas tipa deju četriem, sešiem, astoņiem pāriem. Kopas repertuārā tās nonākušas, pateicoties Latvijas Folkloras krātuves pierakstiem, vai pierakstītas ekspedīcijās un meistarklasēs.

«Protams, Daugavpils nav tā latviskākā pilsēta, tomēr Svātrai tur klājas labi, jo mēs nodarbojamies ar sev ļoti mīļu lietu, un tautas kultūra ir ļoti līdzīga daudzām tautām. Kad tiekamies pasākumos - lietuviešu, krievu, baltkrievu, poļu vai citu tautu -, vienmēr folkloras mīļotāji cits citu labi saprot, jo dziļākās saknes ir līdzīgas. Un vēl - folklora maina cilvēku, folklora atver sirdis, ar tās palīdzību cilvēks iegūst papildu devu mīlestībai pret visu apkārtējo.

****