Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas “progresīvā” priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama centās, bet nespēja paglābt savu partijas biedru, satiksmes ministru Kasparu Briškenu no nepatīkamiem jautājumiem par “Rail Baltica” pasažieru skaitu un biļetes cenu kaut vai braucienam no Rīgas lidostas līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai.
Saeimas komisija bija uzaicinājusi K. Briškenu uz savu 29. janvāra sēdi pastāstīt “par aktuālo situāciju “Rail Baltica projektā", kā ierakstīts komisijas sēdes darba kārtībā. Līdz komisijas sēdes beigām noskaidrojās, ka “Rail Baltica” aktualitāte ir visu laiku viena un tā pati. Vispirms vairāku gadu desmitu garumā bija jautājums, vai un kāpēc “Rail Baltica” būvēt. Arī šā jautājuma dēļ būvēšana sākās tik novēloti, ka gandrīz vienlaicīgi ar būvēšanas sākumu radās jautājums, kā tik no šī projekta vaļā. Tagad šis jautājumam dalās divās daļās: kā tikt vaļā no projekta izpildes iestādēs Rīgā un Briselē sasēdušajiem ierēdņiem (konsultantiem, koordinatoriem, speciālistiem utt.) ar mēnešalgām desmitos tūkstošos eiro mēnesī un kā norakstīt projekta jau radītos finanšu un ekoloģiskos zaudējumus. Otrajam jautājumam ir arī pozitīvais aspekts, jo kaut kas par simtiem miljoniem eiro uzbūvēts ir un šīs būves var pielāgot izmantošanai. Piemēram, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēka bija pēc kapitālā remonta brēcoša publikai pamanāmā veidā, bet speciālisti zina, ka pēc remonta brēc arī virs zemes paceltie sliežu ceļi un tilts pāri Daugavai. Tās ir reālas problēmas, kuras bija iecerēts paklusām atrisināt aiz “Rail Baltica” spožās izkārtnes, bet tagad izkārtne jāplēš nost un jādara tas, ko nepieciešams darīt. Tātad jāturpina būvdarbi Rīgā un jāaptur nupat iesāktā Zemgales zemes izķēmošana.
K. Briškens (attēlā komisijas sēdē) ir pārāk ilgi grozījies jeb slaucis naudu un draudzējies dažādos “Rail Baltica” dēļ uztaisītos kantoros, lai tagad spētu skaidri pateikt, ka labuma no šīs darbošanās gandrīz nekāda. Tomēr vakar viņš atzina nenoliedzamo, ka “Rail Baltica” “nav pozitīvas finansiālās atdeves. Ja vadītos tikai pēc finansēm, tad to nemaz nevarētu būvēt par Eiropas Savienības naudu. Bet tas ir projekts, kas dos labumu ne tikai pasažieriem un kravu īpašniekiem, bet visai sabiedrībai. Tas šobrīd ir plašā pētījumā pierādīts, ka būs pozitīvs ekonomiskais pienesums. Un te es nerunāju vēl arī par ģeopolitiskajiem apsvērumiem” utt.
Tomēr runas par ieguvumiem vispār grūti savietot ar atbildēm uz jautājumiem, cik vilcienu brauks pa “Rail Baltica” sliedēm, cik tie būs piepildīti ar pasažieriem un kravām un kādas būs cilvēku un kravu pārvadājumu izmaksas. Tiklīdz uz šādiem jautājumiem jāsāk atbildēt, tā projekts tiek ieraukts atvarā, kur pārāk mazs pārvadājumu apjoms liek prasīt pārāk augstas cenas un pārāk augstas cenas padara pārvadājumu apjomu gandrīz nekādu, ciktāl tos neuzturēs valstis, piemēram, ar militārās tehnikas pārvadāšanu militāro mācību vajadzībām. Bet cik ilgi Baltijas valstis spēs finansiāli uzturēt “Rail Baltica” darbošanās šķietamību?
Vakardienas sarunās nevarēja apiet vēl vienu akaci, kas rodas, samazinot “Rail Baltica” būves aktuālās izmaksas, ja neuzbūvē vienu diviem sākotnēji paredzētajiem sliežu ceļiem. Jā, tas ir lētāk, bet pa vienām sliedēm pretīm braucoši vilcieni ir pēc definīcijas lēnvilcieni, kuru galvenais uzdevums savlaicīgi nobraukt no galvenā ceļa uz pārmiju sliecēm, lai palaistu garām pretīmbraucošo vilcienu, kas brauc tikpat lēni un uzmanīgi, lai droši palaistu garām pretīmbraucošos vilcienus. Un tā taču būs situācija uz gadiem un gadu desmitiem, jo kur Baltijas valstīm nauda, lai vienlaicīgi uzturētu lēnvilcienu kustību un būvētu otrās sliedes? Un celtnieku savākšana uz otro sliežu likšanu pēc tam, kad celtnieki jau atlaisti pēc pirmo sliežu ielikšanas, padara otro sliežu likšanu daudz dārgāku nekā divu sliežu likšana vienā paņēmienā. Sliedes šeit nosauktas tikai kā pats uzskatāmākais sliežu ceļa elements, bet tikpat lielas grūtība būs savietot jau esošo elektroapgādes līniju ar nākamo līniju, dubultot sakaru un drošības sistēmas utt.
Katrs “Rail Baltica” būves un ekspluatācijas posms liek uzdot jautājumus, kāpēc vajadzīgi visi šie izdevumi un mocības, kas padara nesasniedzamus ieguvumus? Kāds sabiedrībai labums no dzelzceļa līnijas, pa kuru pārvadā maz pasažieru un kravu?
Tautsaimniecības komisijas 29. janvāra sēdē pašizveidotās partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers lika lietā savas bijušā satiksmes ministra zināšanas, skaļo balsi un jaunapgūtas blogera iemaņas, ne vien uzdodot K. Briškenam visvienkāršākos, visneizsmalcinātākās publikas uztveres līmenim pieskaņotus jautājumus par “Rail Baltica” plānoto vilcienu un pasažieru skaitu, bet vēl arī filmējot (attēlā) jautāšanu un K. Briškena nespēju atbildēt, bet tikai atrunāties, ka projekts attīstīšoties un esot pētījums, kas to visu apstiprinot. Redzot un dzirdot to, cik slikti k. Briškenam iet ar atbildēšanu, komisijas un tādējādi arī sēdes vadītāja S. Ābrama centās izjautāšanu pārtraukt, tādējādi pati kļūdama par tēlu A. Šlesera videosižetā.
S. Ābrama centās pārtraukt K. Briškena izjautāšanu ar prasību A. Šleseram “cienīsim viens otru, citiem deputātiem arī ir jautājumi, jūs esat uzdevis jau četrus jautājumus, Satiksmes ministrija jums atbildēs rakstiski". Te savietotas frāzes, kādas viņa bija spiesta atkārtot daudzkārt, jo A. Šlesers neņēma viņu vērā, bet noraidīja ar saucienu “cienīsim Latvijas sabiedrību”. Proti, sabiedrība grib zināt, kas brauks jeb tiks vests pa jaunajām sliedēm. Lai to pasaka tūlīt pat, jo sabiedrībai viņš taču nekādas atbildes nesūtīs un sabiedrība tās nav spējīga saņemt.
Ar savu neatlaidību A. Šlesers panāca visu, ko gribēja, pat ja tas neietilpa viņa ar mobilo telefonu filmētajā materiālā. Proti, viņš izspieda pat no S. Ābramas, kura izradījās konfliktiem gatavāka nekā K. Briškens, atzīšanos par K. Briškena solīto rakstisko atbilžu - burtiski “slaidu no prezentācijas” - nederīgumu. Runa ir par prezentāciju, par kuru S. Ābrama atzina, ka “mums parlamentārās izmeklēšanas komisijā bija ļoti daudz kritikas. Eksperti bija apmulsuši, ka tiek tik padziļināti izvērtēti.” To pašu apstiprināja darbu beigušās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (attēlā no kreisās kopā ar Amilu Saļimovu), ekspertu darbu raksturojot ar vārdiem, kuru tulkojums no angļu valodas valsts valodā skan “mēsli iekšā - mēsli ārā”. Runa, protams, par datiem, kādi tikuši savākti un pārstrādāti pamatojumā, kāpēc “Rail Baltica” projekts jāturpina.
“Neatkarīgā” ir iepazīstinājusi ar šo pētījumu, tiklīdz tas nonāca parlamentārās izmeklēšanas komisijas redzes lokā. Pagājušā gada 29. novembrī tika aprakstīts tas, kā “”Rail Baltica” bezjēdzību ar skaitļiem pierāda, bet projektu izbeigt neaicina”: “Izmeklēšanas komisijas sarunas ar projektu pamatot nolīgtās firmas “Boston Consulting Group” (BCG) pārstāvjiem skaidri parādīja šī projekta bezjēdzību... BCG nebūt neslēpa, ka izpildījis pasūtījumu sniegt par RB pozitīvu atzinumu, jo tāds bijis vajadzīgs uzrādīšanai Eiropas Komisijas struktūrvienībās kā viens no nepieciešamajiem dokumentiem, lai tās varētu piešķirt kārtējās naudas porcijas RB projekta turpināšanai. Pasūtījuma tiešais devējs bija RB projekta izpildei izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail””, kas viens no kantoriem, kur sasēdušies un par savām vietām, t.i., par mēnešalgām algām desmitos tūkstošos eiro līmenī līdz pēdējam gatavi cīnīties “Rail Baltica” projekta bīdītāji.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes galavārdu pateica ne A. Šlesers, bet cits opozīcijas pārstāvis, “Stabilitātei!” kalpojošais Amils Saļimovs: “Kad mēs nonāksim pie “Rail Baltica” īstenošanas likuma, mans priekšlikums būs ielikt tajā aizliegumu valstij tērēt savu naudu papildus 15% finansējumam, kā tas kādreiz bija noteikts. Ja tas ir Eiropas Savienības projekts, tad lai ES finansē. Mēs to nevaram atļauties."
