«Mana saistība ar Latviju vienmēr bijusi kā misija. Esmu strādājis Latvijas labā jau kopš 1985. gada, un lielākais gandarījums ir tas, ka joprojām esmu noderīgs šai valstij,» saka politiķis un diplomāts Ojārs Kalniņš. Šodien viņš atzīmē 65. dzimšanas dienu.
«Pēdējos gados dzimšanas dienas esmu svinējis, atrodoties komandējumā kaut kur pasaulē vai kādā Latvijas vēstniecībā, šoreiz es būšu Rīgā, tiesa gan – nākamajā dienā man jādodas uz Igauniju. Mana sieva Irma ir piespiedusi darbu atlikt malā un šovakar būt mājās. Atnāks dēls ar sievu un visiem trim mazdēliem. Šis vakars tiks pavadīts ģimenes lokā, vismaz tā man teica sieva. Klusu un mierīgi – mani tas apmierina,» stāsta Ojārs Kalniņš. Politiķis atzīst, ka viņam nekad nav gribējies rīkot lielas svinības, jo pašam ir sajūta, ka nav nopelnījis ballīti, jo ir tikai nodzīvojis vēl vienu gadu.
Arī par īpašo dzimšanas dienas dāvanu parūpējusies dzīvesbiedre Irma, kamēr Ojārs Kalniņš bijis komandējumā Uzbekistānā. «Kad ienācu dzīvoklī, sieva mani pārsteidza ar mazu kaķīti. Mums kādreiz bija divi kaķi un suns, bet nu tie jau citos medību laukos, un pēdējos gadus dzīvojām bez mājdzīvniekiem. Sieva izlēma mani pārsteigt un iegādājās amerikāņu garspalvaino (maine coon) kaķi. Vārdu kaķim iedeva mazdēli, izrādās, bija vairākas izvēles, galarezultātā tas tika pie vārda Lūsija. Es pats nekad nebūtu uzdrošinājies to nopirkt, bet es ļoti priecājos par šo dāvanu,» atzīst Ojārs Kalniņš. Uz ģimenes lauku mājām, kas atrodas Kurzemes jūrmalā, Vaidē, pēdējās nedēļās nav izdevies aizbraukt, bet, kad tur dosies Kalniņu ģimene, arī Lūsija tiks ņemta līdzi, jo ir taču kaķim, kas pārstāv vienu no lielākajām kaķu šķirnēm pasaulē, jādod «iespēja iepazīties ar zāli, mežu un svaigu gaisu».
Minhenē bēgļu nometnē dzimušais Ojārs Kalniņš, kurš savulaik bijis arī Amerikas latviešu apvienības un Pasaules brīvo latviešu apvienības aktīvists, Latvijas vēstnieks ASV (1993–1999) un Latvijas institūta direktors (1999–2010), uzskata, ka ikviena dzimšanas diena ir piemērota pārdomām. Un šodien, atskatoties uz savas dzīves pēdējiem 25 gadiem, viņš droši varot teikt – «jūtos, ka esmu daudz ko sasniedzis un vēl nejūtos fiziski vecs. Esmu daudz domājis par to, ka ar gadiem prāts kļūst gaišāks, bet ķermenis – tik labi netur līdzi».
Šis ir arī laiks, kad profesionālajā jomā noslēdzas viens posms, bet jau zināms, ka sāksies jauns, proti, 11. Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš ir ievēlēts arī 12. Saeimā. «Es gribētu turpināt iesākto – vadīt Saeimas Ārlietu komisiju un būt NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs. Jo ir vairākas iestrādes,» saka Ojārs Kalniņš. Protams, šis esot labils laiks pasaulē, tomēr politiķis uzskata, ka «laiki vienmēr ir apmēram tādi paši, cits jautājums – kā kuram laimējas dzīvot. Ar visiem izaicinājumiem, draudiem un bažām, kas pēdējā gadā ir bijuši, esmu ļoti laimīgs, ka es te esmu un varu to ne tikai piedzīvot, bet arī palīdzēt. Laime ir tā, ka es jūtos vēl noderīgs».