Personības

Vakar pēcpusdienā Saeimas preses dienests izplatīja paziņojumu, ka Baltijas Asamblejas balva literatūrā piešķirta latviešu rakstniekam Mārim Bērziņam par romānu Svina garša, kas izdots vēsturisko romānu sērijā Mēs. XX gadsimts.

«Mīlestība, zaudējums, greizsirdība... Nav nozīmes, kādā laikā tas notiek, šo tēmu var risināt jebkurā laikā un laikmetā,» tā par Dailes teātra jaunāko iestudējumu Ja tevis vairs nebūtu, kura pirmizrāde paredzēta rīt, saka aktieris Artis Robežnieks.

Salla Simuka ir lieliska somu rakstniece, kuras pusaudžiem domātā kriminālžanrā veidotā Sniegbaltītes triloģija spēj iedvesmot jebkuras mazas tautas pārstāvi – izrādās, arī viņa radītais intelektuālais produkts, pareizi virzīts, spēj sasniegt starptautisku atzinību tik neticami, ka no malas tas atgādina vēl vienu stāstu par Pelnrušķīti. Pati rakstniece, koša un smaidīga, vasaras beigās viesojās Rīgā.

«To gan esmu sapratusi – viss nāk īstajā brīdī. Jaunībā es par daudz ko saspringu, gribēju visu izdarīt perfekti, bet – nekas nenotika. Kad pati sev pateicu – pietiek, es vairs neuztraukšos, es vairs neko negaidu, esmu nogurusi visu laiku par kaut ko cīnīties, viss notika...» saka aktrise Katrīne Pasternaka. Ikdienā – Radio Skonto ētera balss, labdarības akciju Eņģeļi pār Latviju un Labestības diena seja, un arī LTV jaunā seriāla Māja pie ezera Marijas lomas atveidotāja.

«Tik garš mūžs ir likteņa labvēlība un brīnums, ka esmu jau nodzīvojusi turpat 90 gadus. Lai gan – es daudz par to nedomāju,» saka Līvija Akuratere. Nākamnedēļ, 23. septembrī, leģendārā latviešu teātra zinātniece un pedagoģe svinēs 90 gadu jubileju.

«Katram aktierim pienāk brīdis, kad viņu neredz. Mainās situācijas, režisori, un kādā brīdī tu neesi spējis uzrunāt. Tad ir jāpaiet laikam. Skaisti, ja kas mainās un tu atkal esi vajadzīgs. Un tad tu priecājies un atkal no jauna saproti, ka teātris ir tava vieta. Nav citas. Nu nav!» par sevi saka Nacionāla teātra aktrise Ilze Rudolfa. Pēc ilgāka pārtraukuma viņai ir liela un skaista loma – Eliota Heiza lugas Ceļā uz mājām jauniestudējumā, ko režisējis Dāvis Auškāps. Pirmizrāde sestdien.

«Mēs, katrs cilvēks, savas dzīves gaitā ik pa laikam iemiegam, ikdienības mākti, aizrāvušies ar miesiskām vajadzībām, un ik pa laikam tiekam pamodināti – lai aizdomātos, lai paši mainītos, lai savā dzīvē kaut ko mainītu. Ja nemaināmies, tad kā dzīvnieki arī nodzīvojam šo dzīvi. Starp dzimšanas un miršanas gada skaitļiem ir tikai tā strīpiņa, nekas vairāk arī nepaliek,» saka aktieris Uldis Anže. Šovakar, Raiņa 150. dzimšanas dienā, Latvijas Nacionālajā teātrī Raiņa ideju drāmas Uguns un nakts pirmizrāde, Lāčplēsis – Uldis Anže.

Fotomākslinieks Leons Balodis dzimis divas dienas pirms okupācijas. 1940. gada 15. jūnijā. Apstākļi liedza mums tikties ar Latvijas foto klasiķi pirms viņa dzimšanas dienas, taču faktiski mūsu saruna sākās pirms tās. Marta beigās tika atvērts Leona Baloža septiņpadsmitais fotoalbums Rīga. Panorāmas. Astotais, kas veltīts Rīgai. Ar Neatkarīgo meistars sarunājas par Rīgu un darbu.

Maestro Paulam miers tikai sapņos rādās, un 5. septembrī viņš piedalīsies kārtējā lielkoncertā – Liepājā, Olimpiskajā centrā.

«Bieži vien Leļļu teātra izrādes apmeklējums ir sākums sarunai bērnam ar vecākiem par kādu tēmu, situāciju vai problēmu. Tas var būt vēl viens impulss pasaules iepazīšanai,» ir pārliecināta režisore Laila Kirmuška.

«Ļoti daudz darba. Es daudz tulkoju, turklāt – lielus pamatīgus darbus. Pēc daudzu gadu pārtraukuma esmu atsācis rakstīt dzeju, ne tikai atdzejota citu darbus. Un Raiņa 150. jubilejas gadā ir tik daudz pasākumu, uz kuriem tieku aicināts, ka Latviju būšu gandrīz izbraukājis krustu šķērsu,» saka rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un šīs dienas gaviļnieks Roalds Dobrovenskis (79).

«Māksliniekam visu laiku jāiet uz priekšu, kaut kas jauns jāapgūst, un tas nāk no Dieva, no kaut kādām citām jomām šīs lietas atveras,» dzīves atziņu iemantojusi jaunā māksliniece Agnese Matisone, jauka, talantīga liepājniece. Viņai ir tikai nedaudz vairāk par trīsdesmit gadiem, bet savā dzīvē jau daudz paveikusi.

Rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte īpašus ievadkomentārus neprasa. Viņas vārds ir labi pazīstams daudzās Latvijas mājās. Rakstnieces talanta cienītāji ar nepacietību gaida jaunas grāmatas, viņas viesošanās Latvijas bibliotēkās allaž ir notikums, kas pulcē pilnas zāles. Cilvēki zina, Anna Skaidrīte Gailīte nāks ar īstiem un izsāpētiem stāstiem, kas atklāj mūsu tautas likteņus 20. gadsimtā. Pēc smagām sirds slimības komplikācijām, iemācoties sadzīvot ar to sekām, viņai ir dota iespēja dokumentēt cilvēku dzīves un saglabāt tās nākamībai. Un tie nav tukši vārdi, bet patiesība.

«Esmu nosvinējis jau tik daudzas dzimšanas dienas, ka vairs pat negribas. Patiesībā, sezonas laikā es iztrakojos darbā, vasarā – dārzā, nu, ko vēl svinēt?!» saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētais Dailes teātra aktieris Gunārs Placēns. Viņu šodien suminām 88. dzimšanas dienā!

Kārlis Anitens ir ļoti daudzpusīgs cilvēks un darbojies dažādās jomās. Ekonomikā viņam ir uzņēmējdarbības izglītība, bet sapratis, ka tas nav īsti viņam. Sācis strādāt un izglītojies radošajā jomā, nu viņš ir aktieris, režisors un dramaturgs, arī sporta treneris. Sarakstījis 25 lugas un daudziem iestudējumiem bijis režisors. Arī viņa aktiera talants izmantots.

Galerijā Māksla XO tēlnieks Gļebs Panteļejevs personālizstādē Latgales rapsodija eksponē savus jaunākos darbus, kuros par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa.

«1961. gada vasarā braucu pa Gauju ar mazu baļķu plostiņu. Nesen biju lasījis Tūra Heijerdāla grāmatu par Kontiki, es Katlapa iezī ieskrāpēju Kontiki N+1. Šis uzraksts nu ir pazudis. Jā, vēl esmu bērnībā čiepis ābolus un vēl, kad biju maziņš, esmu čurājis biksēs, nu un? Kaut kur augšpus Cēsīm, iespējams, baltajā iezī krievu laikos bija ieskrāpēts «latviešiem stipriem būt». Uzraksti mēdz būt dažādi,» tā sarunā teiks Māris Ansis Mitrevics (75).

«Jaunā seriāla filmēšanā kadri tā saplānojušies, ka dzimšanas diena man būs jāpavada autobusā – braucot uz māju, no Alsungas uz Valmieru. Vai tad tas nav labi – braukt uz māju?» smaidot saka Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. Viņu šodien sveicam 72. dzimšanas dienā!

Nedēļu pirms savas 77.dzimšanas dienas mūžībā aizgājis scenārists, publicists un rakstnieks Armīns Lejiņš, aģentūru LETA informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve Ieva Romanova.

«Es uzskatu, ka dzimšanas diena noteikti ir jāsvin, ir jāaicina kopā draugi un ir jāpriecājas par dzīvi. Un tā mēs šodien arī darīsim!» priecīgi saka Latvijā un ārpus mūsu valsts robežām pazīstamā džeza dziedātāja Olga Pīrāgs. Viņu šodien suminām 59. dzimšanas dienā!

«Es esmu par to, ka dzīvē katram ir jāsaņem sava balva un katram ir jāsaņem savs sods. Un, ja reiz man ir dota tāda balva kā visas latviešu tautas mīlestība, ak, kungs, ko gan es varu gribēt vēl vairāk! It kā jau saka, ka šāda mīlestība desu uz maizes negarantē, bet – lai nav desas, iztiksim! Galvenais – paldies, ka jūs esat!» saka leģendārais latviešu teātra un kino aktieris Pauls Butkēvičs.

«Cilvēkam jābūt vajadzīgam. Viņam jābūt izjūtai, ka ne velti nācis uz šo zemi. Tikai viņš un tikai tāds, kāds ir, viņš kādam ir interesants un vajadzīgs. Domāju, ka tas ir galvenais,» uzskata operdziedātāja Inese Galante.