Lidosta spiegu skandāla ēnā

Lidostā Rīga vakar atklāja jaunas telpas, kur apkalpot augstākās valsts amatpersonas un bagātniekus, kas taču ir kā speciāli radīti izspiegošanas objekti.

«Ļoti slikti, ka tik glītu telpu atklāšana sakrīt ar neglītiem notikumiem,» telpu atklāšanas pasākumā teica Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. «Bet labāk tos zināt, nekā izlikties, ka nekas tāds nenotiek. Nezinu par starptautisko praksi, vai pasažieru izspiegošana notiek arī citās lidostās, bet tā nav ne laba, ne pieļaujama. Satiksmes ministrija ir uzdevusi lidostas valdei nodrošināt, lai pasažieri šajās telpās varētu justies droši, ka te nekāda noklausīšanās nenotiek.» Pildīt šo uzdevumu tūlīt pat pieteicās lidostas valdes loceklis Andis Damlics. Būtu dīvaini, ja amatpersonas teiktu ko citu, taču tikpat dīvaini būtu reāli likvidēt lidostas Drošības departamentu, ko varētu nosaukt par Drošības policijas meitasuzņēmumu.

Publiskas atklāsmes par lidostas pasažieru un darbinieku izspiegošanu bija vajadzīgas, lai padzītu Drošības dienesta priekšnieku Raimondu Lazdiņu. Tā, lūk, gadu desmitiem turpinās grūstīšanās starp dažādiem politiskajiem un specdienestu grupējumiem. Šajā gadījumā nepatikšanas Raimondam Lazdiņam ir sagādājis Raimonds Rožkalns, kurš kādreiz pats tika padzīts no Drošības policijas priekšnieka amata, bet šo dienestu nomenklatūrā noturējies. Šā gada augustā viņš tika iecelts par lidostas valdes locekli. Tūlīt pat sākusies rosība, lai pieķertu R. Lazdiņu, ka viņš ir darījis ne tikai to, ko likusi Drošības policija. Novembra beigās R. Lazdiņš ticis atstādināts no darba (vai arī nav ticis atstādināts, jo sācis slimošanas rituālu), ar 14. decembri datēts kriminālprocess, ko sākusi Drošības policija.

Tagadējo notikumu izprašanai jāatgriežas 1996. gadā. Var noderēt Saeimas 1996. gada 21. novembra sēdes pieraksts. Tas fiksējis toreizējā iekšlietu ministra Daiņa Turlā atbildi uz deputātu jautājumu par R. Rožkalna atlaišanu no Drošības policijas priekšnieka amata. Andra Šķēles valdības vārdā ministrs paziņoja, ka tas izdarīts, «lai paaugstinātu iekšlietu sistēmas struktūru darbības efektivitāti kopumā un atsevišķi katrā no tām».

Pēc tam pagāja vēl desmit gadu, pa kuriem A. Šķēli Tautas partijas un valdības vadītāja amatā nomainīja Aigars Kalvītis, un pie tā 2005. gadā iznira padomnieks Raimonds Lazdiņš. Šo padomu saturu un vērtību drīz vien parādīja pistole – A. Kalvīša dāvana R. Lazdiņam Latvijas valsts vārdā. R. Rožkalns spēja atrast veidu, kā legāli novākt no savām acīm tikpat legāli apbruņotu konkurentu.

Par R. Lazdiņu noplūdinātā informācija dozēta pietiekami skopi pat viņa formālo pārkāpumu saprašanai. Vēl daudz mazāk pārskatāma ir varas pārdales kopaina, kurā R. Lazdiņš droši vien uz brītiņu kļuvis lieks. Viens no pieņēmumiem ir tāds, ka pārāk kārdinoši bijuši apmēram septiņi miljoni latu gadā, ko lidosta savāc no pasažieru nodevām un kuri skaitās izmantoti drošības uzturēšanai, t. i., lidostas Drošības departamenta izdevumiem.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais