A. Spridzāns: Jāveido sistēma, kas veicina cilvēka morālo atbildību

© Ojārs Lūsis

Intervija ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

– Garās gada nogales brīvdienas ir beigušās. Vai esat jau paguvuši iešūpoties šim gadam?

– Gada nogale tiešām bija gara, un darbdienas mijās ar brīvdienām. Rezultātā darba efektivitāte nebija īpaši augsta. Esmu domājis, ka Latvijā vajadzētu pārskatīt darba un brīvdienu sadalījumu – lielākajā daļā Eiropas ir ieviestas Ziemassvētku brīvdienas – tās sākas jau ap 20. decembri. Tas attiecas ne tikai uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem – brīvdienas ir visiem. Tagadējā situācijā problēmas ir arī mūsu uzņēmējiem, kas tieši vai netieši sadarbojas ar ārvalstīm.

Arī atskaites gads varētu beigties jau 1. decembrī – es zinu valstis, kur atskaites gads beidzas pat oktobrī. Mēs kaut kā pārāk cenšamies pieturēties pie kalendāra. Līdz ar to būtu vieglāk plānot finanšu plūsmu un darba efektivitāte būtu daudz augstāka.

Patlaban tā īsti uzņemam darba tempu – ir sācies jauns gads, jāpabeidz budžeta plānošana un jāstrādā nākotnei.

– Cik tālu esat tikuši ar šā gada budžeta sastādīšanu? Un kāds tas būs?

– Atbilstoši likumam to pieņemsim janvārī. Šā gada pamatbudžeta apjoms sastāda 18,2 miljonus eiro. Jāņem vērā, ka neatliekami izdevumi pieaugs. Tie saistīti gan ar energoresursu cenu kāpumu, gan eiro ieviešanu, gan minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu un citiem valstī notiekošajiem procesiem. Tāpēc pašvaldība neko daudz vairāk atļauties nevarēs – es teiktu, ka tas ir stabilitātes budžets bez attīstības. Treknie gadi vēl nav sākušies.

Pagājušajā gadā plānoto budžetu ieņēmumos izpildījām par 98%. Daļu no neplānotajiem ieņēmumiem novirzījām aktuālāko vajadzību nodrošināšanai, daļa pāries uz šā gada budžetu.

– Budžeta ieņēmumu lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Kāda šobrīd ir nodarbinātības un atalgojuma situācija Dobeles novadā?

– Nevar noliegt, ka bezdarbs pastāv, – tas gan pamazām krītas, bet joprojām ir ap 10% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Taču jāvērtē arī brīvā darbaspēka kvalitāte – bez darba lielākoties ir cilvēki, kam ir augstas atalgojuma prasības; cilvēki bez profesionālās izglītības, kā arī sociāli degradēti sabiedrības pārstāvji.

– Vai līdz ar valsts vēlmi kompensēt mazturīgajiem iedzīvotājiem elektrības cenu kāpumu, plānots palielināt pašvaldības sociālā budžeta sadaļu?

– Patlaban to vērtējam. Kompensācijas mehānisms paredzēts sociāli visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām ar ļoti zemiem ienākumiem, un tas tiks iekļauts mājokļu pabalstu sistēmā.

Katrā gadījumā neesam plānojuši palielināt pabalstus un ieviest jaunus, jo uzskatām, ka vairāk jāstrādā pie jaunu darba vietu radīšanas apstākļu pilnveidošanas, tādējādi radot iespēju cilvēkiem nopelnīt pašiem, nevis saņemt pabalstus. Protams, sekosim līdzi, lai neviens, kam nepieciešama akūta palīdzība, bez tās nepaliktu, it īpaši runājot par ģimenēm ar bērniem, vientuļniekiem un pensionāriem.

– Vairākās pašvaldībās ieviesta bezmaksas ēdināšana skolēniem līdz pat devītajai klasei. Kāda sistēma patlaban darbojas Dobeles novadā un kāda ir perspektīva?

– Patlaban Dobeles novada skolēniem brīvpusdienas ir piešķirtas valsts likumdošanā paredzētajā apmērā. Taču no 1. septembra plānojam dotēt skolēnu ēdināšanu līdz pat devītajai klasei. Tiks veikts aprēķins un pieņemts vidējais izmaksu apjoms uz vienu skolēnu. Atbilstoši šai summai un bērnu skaitam skolām tiks piešķirti līdzekļi skolēnu ēdināšanas izdevumu segšanai. Pieļauju, ka pilsētas skolās, kur ēdināšanas pakalpojumi ir dārgāki, arī bērnu vecākiem nāksies piemaksāt, bet lauku skolās, kur izmaksas zemākas, jāpiemaksā nebūs. Cik daudz būs jāpiemaksā, atkarīgs no skolas un uzņēmēju savstarpēji noslēgtajiem līgumiem par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības dotācijas apjoms vienam bērnam būs vienāds kā pilsētas, tā lauku skolu audzēkņiem, nešķirojot tos pēc deklarētās dzīvesvietas.

Runājot par skolām, vēlos piebilst, ka pagājušajā gadā esam veikuši pašvaldības investīcijas sākumskolas renovācijā – tā ir kļuvusi energoefektīvāka un vizuāli pievilcīgāka.

Fasāde un jumts sakārtoti arī Mežinieku skolai Jaunbērzē. Sporta zāle tur bija uzbūvēta jau pirms vairākiem gadiem, bet skolas ēka palikusi neremontēta. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi bērniem augt estētiskā un sakārtotā vidē – no tā atkarīgi arī viņu turpmākās dzīves uzskati un dzīvesveida tradīcijas.

– Šajā mācību gadā pašvaldība apmaksā skolēnu nokļūšanu skolā novada maršruta autobusos. Lūdzu, paskaidrojiet tuvāk!

– Jā, no šī mācību gada sākuma skolēniem ir piešķirti etaloni, kas nodrošina bezmaksas braucienu no un uz skolām, tostarp Apguldes profesionālo skolu, sporta, mākslas un mūzikas skolām, kā arī visām novada vispārizglītojošajām skolām. Etalons gan nav izmantojams braucieniem uz interešu pulciņiem vai citām nodarbībām ārpus skolām.

Iepriekš kompensāciju pilnā apmērā saņēma skolēni līdz devītajai klasei, bet vidusskolēniem bija jāmaksā puscena. Tagad braucieni ir bez maksas visiem iepriekš minēto skolu audzēkņiem, arī tad, ja viņu dzīvesvieta nav deklarēta Dobeles novadā.

– Viens no mērķiem, kas jāsasniedz tuvākajā laikā, ir kultūras nama rekonstrukcijas pabeigšana. Vai ir iemesls šobrīd atgriezties pie šīs tēmas?

– Lai arī cik sasāpējuši būtu jautājumi, par tiem ir jārunā. No dienaskārtības nav noņemta nedz kultūras nama tālākā rekonstrukcija, nedz pils kapelas izbūve – protams, gribam mēs visu ātri, bet finansējuma piesaiste ir ļoti ilgstošs process. Turklāt tikko ir noslēdzies viens ES finanšu plānošanas periods, un vēl nav pat precīzu skaitļu, cik daudz naudas būs pieejams jaunajā plānošanas periodā. Valdība gan ir apsolījusi avansa maksājumus tiem projektiem, kas ir apstiprināti ES finansējuma saņemšanai šajā plānošanas periodā.

Mēs apzināmies, ka kultūras nama fasāde nepavisam neiederas praktiski atjaunotajā un labiekārtotajā Dobeles vēsturiskajā centrā, tāpēc kā primāro uzdevumu esam izvirzījuši fasādes atjaunošanu, respektīvi, sāksim ar to, kas jāizdara vispirms, un tad soli pa solim iesim tālāk. Ar to es gribēju pateikt, ka šogad atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam par pašvaldības līdzekļiem veiksim daļēju fasādes sakārtošanu.

Gan kultūras nama ēkai, gan pils kapelas izbūvei turpināsim meklēt papildu finansējuma piesaistes iespējas, tostarp ES fondu līdzekļus un Kultūrkapitāla fonda finansējumu.

– Pēdējos gados pārvietošanās pa Dobeles ielām bija apgrūtinoša – vienlaikus noritēja gan centrālo ielu rekonstrukcija, gan ūdenssaimniecības projekts. Vai lielie rakšanas darbi ir beigušies?

– Kas attiecas uz ūdenssaimniecības attīstības projektu, tad – jā! Savukārt galvenās ielas rekonstrukcijas turpinājums sāksies jau agrā pavasarī. Tas nozīmē, ka transporta kustība būs lēna un apgrūtinoša. Vēl vairāk situāciju sarežģī fakts, ka rekonstrukcija notiks tiešā vienīgās dzelzceļa pārbrauktuves tuvumā. Arī Zaļajā ielā turpināsies rekonstrukcija. Taču līdz rudenim viss būs kārtībā, un turpmākajos gados pilsētas ielās tik ievērojamu satiksmes ierobežojumu nebūs.

– Vai infrastruktūras uzlabojumi ir notikuši arī novada lauku teritorijās?

– Mēs darbus un ieguldījumus cenšamies sabalansēt tā, lai ieguvēji ir visi novada iedzīvotāji. Viens no konkrētiem piemēriem ir no jauna uzbūvētais tilts pār Bikstupīti Bikstos. Tas ir ļoti svarīgs gan skolēniem, lai nokļūtu skolā, iedzīvotājiem, lai tiktu uz veikalu, zemniekiem, lai droši varētu pārvadāt lauksaimniecības produktus un ar smago tehniku pārbrauktu no viena lauka uz citu. Tāpat Bikstos un citos pagastu centros ir realizēti ūdenssaimniecības attīstības projekti.

– Vairāki pašvaldību vadītāji kā vienu no skaistākajiem pagājušā gada notikumiem min aizvadītos dziesmu un deju svētkus. Kādas ir jūsu atmiņas?

– Ļoti labas un patīkamas. No mūsu novada dziesmu un deju svētkos piedalījās pieci kori, desmit deju kolektīvi, divas folkloras kopas, divi vokālie ansambļi, pūtēju orķestris un tautas lietišķās mākslas studija. Tas nozīmē, ka mūsu novadā ir daudz aktīvu un talantīgu cilvēku. Mēs turpināsim viņus atbalstīt, lai nākamajos svētkos viņi atkal saņemtu augstu novērtējumu.

– Dobelē šoziem atkal saradušies sniegavīri. Kā viņi jūtas?

– Domāju, ka labi. Visu laiku gan sniega nebija, taču sniegavīri ir kļuvuši par mūsu pilsētas ziemas simbolu, un ar katru gadu to sarodas arvien vairāk. Šogad dažādās vietās izstādīti jau ap 40 ļoti lielu un arī mazāku sniegavīru.

Nākamais būs nosacītas jubilejas gads – sniegavīri pie mums viesosies jau piekto gadu, tāpēc esam ieplānojuši nākamziem aktualizēt viņu ierašanos ar dažādiem pasākumiem, kas gan priecēs vietējos iedzīvotājus, gan arī atvilinās uz mūsu pilsētu viesus.

– Kādas ir jūsu emocionālās pārdomas – kādi mēs esam un kādiem mums vajadzētu būt?

– Es daudz domāju par 21. novembra notikumiem Zolitūdē – kāpēc sabruka Maxima un gāja bojā tik daudz cilvēku? Manuprāt, sabiedrība pārāk daudz fokusējas uz formālu noteikumu izpildīšanu, nevis godprātīgu rīcību. Tas attiecas ne tikai uz būvniecību, bet jebkuru citu dzīves jomu – cilvēki domā apmēram tā: ja mani nepieķers, tad es drīkstu darīt nepareizi – braukt ātrāk par atļauto ātrumu, izmantot sliktākus materiālus, veikt paviršākus aprēķinus, izmest atkritumus mežā. Cilvēki baidās no soda, neizprotot savas rīcības seku patieso jēgu. Es aicinātu cilvēkus būt atbildīgiem un dzīvot un strādāt pēc sirdsapziņas, nevis baidoties no soda. Ir jāmaina vērtību skala.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.