Dobeles dzirnavnieks sācis ražot spageti

© Ojārs Lūsis

Aizvadītā gada vasaras beigās a/s Dobeles dzirnavnieks ekspluatācijā nodeva spageti ražotni, kas ir vienīgā lieljaudas spageti ražotne Latvijā. Tas ir loģisks turpinājums jau esošajai īsformas makaronu ražošanai, ko Dobeles dzirnavnieks uzsāka 2012. gada vasarā.

Izaicinājums Itālijas speciālistiem

Kopumā spageti ražotnes izveidošanā ieguldīti 4,86 miljoni eiro, no tiem tehnoloģijās un iekārtās 3,8 miljoni. Gan īsformas makaronu, gan arī spageti ražotne tapusi sadarbībā ar Itālijas speciālistiem. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāsta: «Tāpat kā iepriekšējā ražotne, arī šī Itālijas speciālistiem bija izaicinājums, jo atšķirībā no citiem makaronu ražošanas uzņēmumiem, kur tehnoloģijas tiek izvietotas vienā līmenī, Dobelē tās iekārtotas vairākos stāvos. Šāda koncepcija dod iespēju precīzāk sekot procesiem un nodrošina augstu efektivitāti. Mūsu sadarbības partneri no Itālijas ar sasniegto rezultātu ir apmierināti.»

Ražotne pabeigta un testa režīmā sākusi darboties 2013. gada jūlijā, bet kopš pērnā gada rudens jaunā produkcija pieejama veikalos. Tirgū tiek piedāvāti mīksto kviešu miltu spageti ar zīmoliem Presto un Primo, bet cieto kviešu mannas spageti veikalos atrodami ar zīmolu Dobele.

Dobelē ražotie makaroni strauji iekaro Latvijas patērētāju simpātijas – ik mēnesi to pārdošanas apjomi pieaug.

Atgādināsim, ka divus gadus Dobelē ražotie makaroni ES sociālās programmas ietvaros tika dalīti Polijas maznodrošinātajiem cilvēkiem. K. Amsils uzskata, ka tas ir apliecinājums uzņēmuma spējai strādāt efektīvi un brīvi konkurēt pat ar Polijas lielražotājiem.

Jauda – 3 tonnas stundā

Uzstādītās tehnoloģijas ļauj saražot 3 tonnas spageti stundā. Tas nozīmē, ka jāmeklē daudz plašāki tirgi ne tikai par Latviju, bet arī Baltiju.

Pašlaik galvenais uzdevums ir atrast jaunus noieta tirgus. Laba sadarbība izveidojusies ar Ķīnu, kā arī uzsāktas sarunas par apjoma palielināšanu piegādēm uz Krieviju. «Ir saņemti pirmie vērienīgie pasūtījumi, kas dod iespēju jau tuvākajā laikā strādāt ar 50% jaudu. Ejam uz iepriekš nosprausto mērķi – ap 90% no saražoto spageti tiks eksportēti. Lielie tirgi pieprasa dažādu sortimentu – uzsākot spageti ražošanu, kas papildina jau zināmo īsformu makaronu klāstu, mūsu konkurētspēja būtiski uzlabojas, jo spējam piedāvāt ne tikai augstas kvalitātes izstrādājumus, bet arī nodrošināt to sortimenta dažādību lielos apjomos.»

Baltijā ir divas lieljaudas makaronu ražotnes, no tām Latvijā vienīgā ir Dobeles dzirnavnieks.

Nākamais solis – cieto kviešu malšana

Spageti ražo ne tikai no mīksto kviešu miltiem, bet arī cieto kviešu mannas, kuras malšanai nepieciešama jauna tehnoloģiskā līnija. Tāpēc, turpinot attīstību, jau šovasar tiks pabeigta jaunu dzirnavu uzstādīšana, lai nepieciešamās izejvielas varētu malt tieši Dobeles dzirnavniekā. Līdz ar to tiks nodrošināts pilns ražošanas cikls – no graudu iepirkuma līdz pat gatavam produktam uz patērētāju galdiem visā pasaulē.

Darbību novērtē arī valdība

2013. gada oktobrī tika godināti Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa Sējējs – 2013 laureāti. Laureātu nosaukumus, sudraba medaļas, diplomus un balvas piešķīra desmit konkursa nomināciju grupās. Grupā Lauku attīstības projekts pārtikas ražošanā tika pieteikts arī Dobeles dzirnavnieks ar 2012. gadā atklāto makaronu ražotni. Uzņēmums saņēma laureāta titulu un, K. Amsils atzīst: «Tas ir liels gods un ceļamaize, lai turpinātu arvien jaunu projektu attīstību.»

Turpina izglītot darbiniekus

Domājot par uzņēmuma ilgtermiņa darbības perspektīvu, uzņēmums veicina labāko speciālistu tālāku izglītošanu. Drīzumā no pusgada apmācības Šveices malēju skolā atgriezīsies jau trešais Dobeles dzirnavnieka speciālists. K. Amsils teic: «Darbinieku izglītošana Šveicē ir dārga, bet mums ir nepieciešami cilvēki, kuri ne tikai ir ieinteresēti, aktīvi un radoši, bet arī akadēmiski izglītoti mūsu specifiskajā darbības nozarē. Šveices malēju skola ir ļoti labs papildinājums jau esošajai augstākajai izglītībai. Līdzko no mācībām atgriezīsies pašreiz studējošais, sūtīsim nākamo. Izglītots cilvēks, kurš spēj strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un ir ieinteresēts uzņēmuma kopējā attīstībā, ir viens no mūsu darbības stratēģijas pamatelementiem. Mēs ne tikai prasām no saviem cilvēkiem, bet arī dodam – pie mums ir konkurētspējīgas algas, mums ir veselības apdrošināšanas polises, mums ir sporta un atpūtas iespējas. Vēlamies, lai mūs slavē ne tikai produkcijas patērētāji, bet arī sadarbības partneri un pašu darbinieki.»

***

UZZIŅAI

• Kas ir KAMA? Kama miltus gatavo no grauzdētiem graudaugiem: rudziem, kviešiem, miežiem un sausiem zirņiem. Visas šīs sastāvdaļas tvaicē, žāvē, grauzdē, attīra un beigās sasmalcina līdz miltiem līdzīgai konsistencei. Mūsdienu virtuvē no kamas gatavo gardus brokastu

maisījumus, tos izmanto kā piedevu maizes un maizes izstrādājumu cepšanā, arī olu kulteņa pagatavošanā un nebeidzamiem

eksperimentiem virtuvē ar neticami gardu rezultātu.

• Pētījumu kompānijas GfK veiktā aptauja rāda, ka gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji ikdienā ēd makaronus. Iegūtie aptaujas rezultāti liecina – jo vairāk cilvēku ģimenē, jo biežāk saimes galdā ceļ dažādus makaronu jeb pastas ēdienus. Galvenie iemesli, kādēļ iedzīvotāji izvēlas makaronus, ir praktiski – septiņi no desmit respondentiem apgalvo, ka tos ir viegli un ātri pagatavot. Salīdzinoši biežāk šos aspektus min iedzīvotāji ar augstāko izglītību un tie, kas ir šķīrušies.

• ApgrozījumsGads Apgrozījums (milj. EUR)

2010 50,2

2011 80,6

2012 88,6

• 2010–2012 investīcijas ražošanas attīstībā – 19,6 milj. EUR

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.