Šobrīd Latvijas Republikas Saeimā strādā 34 deputāti, kuriem tā ir pirmā parlamentārā pieredze. Lai gan savulaik, atlaižot 10. Saeimu, tika solīta kvalitatīvi cita politiskā kultūra un paaudze, tomēr pašlaik kā daudzsološs jaunais politiķis sevi ir spējis pieteikt tikai retais.
Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Klāvs Olšteins, Jānis Ozoliņš, Edvards Smiltēns, kā arī Elīna Siliņa, Ivars Zariņš un Andrejs Elksniņš – šos gados un pieredzē jaunos deputātus kā sava laika spilgtākos piemērus sauc gan politikas eksperti, gan parlamentārieši, kuriem aiz muguras ir vairāki sasaukumi.
Nav zaudējuši ideālus
Vieni no spilgtākajiem jaunās paaudzes pārstāvjiem 11. Saeimā ir tieši Saskaņas centra (SC) deputāti, kādreizējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Ivars Zariņš un jurists, zvērināta advokāta palīgs Andrejs Elksniņš. Šie abi politiķi Saeimas aizvadītajā ziemas sesijā ir bijuši arī visaktīvākie sava viedokļa paudēji. Proti, kopš janvāra Saeimas sēdēs visvairāk ir debatējis A. Elksniņš – 31 reizi –, bet I. Zariņš tribīnē kāpis 22 reizes.
I. Zariņš sarunā ar Neatkarīgo atzīst – publiskā uzstāšanās nav pašmērķis, bet gan patiesa ticība tam, ka ar izsvērtiem argumentiem var ietekmēt procesus. «Atšķirībā no tiem politiķiem, kuri Saeimā strādā jau 10 un 20 gadus, mēs vēl neesam zaudējuši ticību, ka varam valstī kaut ko uzlabot un mainīt,» pauž SC deputāts. Arī politologs Filips Rajevskis atzīst, ka spēcīgākos jaunās paaudzes pārstāvjus raksturo veselīgs ideālisms. «Šie politiķi pagaidām vēl ir ieinteresēti tajā, ko dara. Viņi tic, ka spēj ietekmēt norises. Tāpat viņi nav zaudējuši saikni ar saviem vēlētājiem, kas ir ļoti raksturīgi vecās paaudzes deputātiem. Tie politiķi, kuri Saeimā pavadījuši daudzus gadus, nereti atsvešinās no sabiedrības un darbojas paši savā, autonomā vidē,» klāsta eksperts.
Tikmēr I. Zariņš papildina: jaunās paaudzes politiķus raksturojot lielāka atklātība. «Ja ir skaidri definēta ideja, mums nav problēmu sēsties pie viena sarunu galda ar Nacionālās apvienības vai jebkuras citas koalīcijas partijas pārstāvjiem. Tā ir jaunā laika iezīme – nešķirot politiķus pēc tautības vai partejiskās piederības, bet visiem kopā darīt pareizas lietas,» ir pārliecināts I. Zariņš.
Labākā no stratēģijām – dialogs
Arī A. Elksniņš sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka dalība Saeimas debatēs nav vēlme atgādināt par sevi, bet gan centieni izklāstīt kolēģiem faktus, kurus, iespējams, viņi nepārzina. «Katram deputātam ir savi jautājumi, kuros mēs katrs jūtamies zinoši. Un es vēlos, lai kolēģi sadzird idejas un argumentus, pie kuriem es esmu daudz strādājis,» klāsta SC deputāts. Līdzīgi kā I. Zariņš, arī A. Elksniņš ir pārliecināts, ka jaunās paaudzes politiķi ir daudz vairāk orientēti uz savstarpējo dialogu. «Man nav svarīgi, vai konkrētais politiķis ir zaļš, brūns vai sarkans. Saeima ir sabiedrības modelis, un arī ikdienā kaimiņiem ir savā starpā jāsarunājas, lai panāktu kompromisus. Politika – tā pirmām kārtāmt ir kompromisu māksla. Ja deputāts priekšplānā izvirza ideju, nevis pašmērķīgu spītēšanos, tad dialogs vienmēr būs labākā no stratēģijām,» uzskata A. Elksniņš.
Piemīt lielāks atklātums
Tikmēr Saeimas neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa nenoliedz: jaunās paaudzes politiķiem ir gan savas pozitīvās iezīmes, gan arī trūkumi. «Jā, iespējams dažkārt traucē kompetences un pieredzes trūkums. Kādam varbūt ir grūti izprast globālos procesus un valstiskās intereses. Tomēr tas viss nāks ar laiku. Tajā pašā laikā jaunajai paaudzei piemīt tā vitalitāte, asums un vēlēšanās darboties, kā trūkst ilgus gadus politikā pavadījušajiem kolēģiem. Tāpat mums piemīt daudz lielāks atklātums, iepretim konspirāciju un aizkulišu spēlītēm, kas ir piekoptas iepriekšējos gados,» pauda E. Siliņa.