Vecā Eiropa par spaisa centriem nodēvējusi Īriju, Poliju un arī Latviju, kur legālo narkotiku problēma esot visakūtākā. Šodien Eiropas Parlamentā notiks balsojums par stingrāku normu ieviešanu attiecībā uz legālajām narkotikām, lai tā dēvēto spaisu vienlīdz bargi apkarotu visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.
Tiesa – kamēr Eiropa vēl tikai iešūpojas, Latvija jau kā viena no pirmajām valstīm ir ieviesusi kriminālatbildību par spaisa izplatīšanu.
Eirobarometra dati apliecina, ka aptuveni 5% no visiem ES jauniešiem vismaz reizi ir izmēģinājuši kādu no legālajām psihoaktīvajām vielām. Vislielākais lietotāju īpatsvars ir bijis trijās ES dalībvalstīs Īrijā – 16%, Polijā – 10% un arī Latvijā – 10%.
Eiropai nepieciešams vismaz gads
Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, ka spaiss nav tikai Eiropas trūcīgo vai mazattīstīto valstu problēma. «Stipro narkotiku izplatības ķēde ir daudz riskantāka, taču arī ienesīgāka un tāpēc spēcīgāk attīstīta. Tomēr arī legālo narkotiku niša nes milzīgu peļņu, un šis rūpals plaukst visā Eiropā. Arī vecajā Eiropā ar katru gadu pieaug to gadījumu skaits, kad gados jauni legālo narkotiku lietotāji nonāk slimnīcās vai mirst. Tāpēc Eiropa arvien skaudrāk apzinās nepieciešamību apkarot šo sērgu,» klāsta deputāts un norāda, ka īpaši asi legālo narkotiku uzplaukums esot jūtams pēdējo piecu gadu laikā un ES jau kopš 2011. gada strādā pie jauniem noteikumiem, kas minētās vielas palīdzētu izskaust. «Diemžēl šis process nav ātrs un likumdošanas tehniskās procedūras prasa zināmu laiku. Šodien Eiropas Parlamenta plenārsesijas laikā paredzēts balsojums pirmajā lasījumā par jauniem noteikumiem, kas efektīvāk ļaus cīnīties pret spaisa izplatību. Visticamāk, šis būs arī viens no pirmajiem darbiem nākamā sasaukuma kolēģiem, kuri sanāks darbam 1. jūlijā. Tomēr, lai visas dalībvalstis pārņemtu jaunās regulas un direktīvas, varētu paiet vēl vismaz gads,» prognozēja eiroparlamentārietis.
Latvija ir visiem priekšā
Sākotnējie noteikumi, kas ierobežo legālo narkotiku tirdzniecību, tika pieņemti jau 2005. gadā, taču šobrīd tie ir kļuvuši smagnēji un ir morāli novecojuši. Piemēram, ES noteikumi nosaka, ka kādas vielas aizliegšanai ir nepieciešami vismaz divi gadi. Sagatavoto priekšlikumu mērķis ir palielināt reaģēšanas ātrumu, samazinot laiku un šķēršļus, kas kavētu lēmumu pieņemšanu par psihoaktīvo vielu izplatības un nonākšanas tirgū ierobežošanu vai aizliegšanu. Vienots un stingrs regulējums, kas paredz arī kriminālatbildības ieviešanu, ļaus efektīvāk ierobežot kaitīgo vielu pieejamību. Līdz ar to jaunie noteikumi paredz, ka turpmāk kaitīgo vielu varēs aizliegt 10 mēnešu laikā. Savukārt īpaši smagos gadījumos procedūra būšot vēl īsāka, jo būs iespējams vielas nekavējoties izņemt no tirgus uz vienu gadu.
Savstarpēja dalībvalstu sadarbība
«Psihoaktīvās vielas tiek izplatītas no vienas dalībvalsts uz otru, ir nepieciešama efektīva savstarpēja dalībvalstu sadarbība. Tāpēc svarīga ir vienota aizlieguma mehānisma ieviešana visā Eiropā, vienota ES informācijas apmaiņas sistēma, kas ātrāk ļaus reaģēt un apturēt bīstamu un sabiedrības veselībai kaitīgu psihoaktīvo vielu izplatību,» klāsta K. Šadurskis. Politiķis gan ar gandarījumu uzsver, ka Latvija šajā jomā ir kā pozitīvs paraugs visai Eiropai. Kā zināms, iekams smagnējā Eiropas mašinērija vēl tikai iešūpojas, Saeima jau ir pieņēmusi normas, kas par spaisa izplatīšanu paredz kriminālatbildību.