Pacientu parādi - būtiska problēma slimnīcās visā Latvijā
Ar pacientu nespēju vai nevēlēšanos samaksāt par saņemto veselības aprūpi sastopas slimnīcas visā Latvijā - vairums cenšas atgūt parādus, vienojoties ar pacientu par atmaksas grafiku, un tikai galējā gadījumā vēršas piedziņas firmās, noskaidroja aģentūra LETA.
Piemēram, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadība no 2010. līdz 2013.gadam par pacientiem sniegtajiem pakalpojumiem kā neatgūstamus ir norakstījusi 143 409 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Santa Ennīte. Pacientiem, kuri nespēj apmaksāt rēķinus, ārstniecības iestāde piedāvā slēgt vienošanos par rēķinu pakāpenisku nomaksu, bet ar pacientiem, kuri kādu iemeslu dēļ nepiekrīt šādai iespējai, strādā parādu piedziņas kompānijas. Šobrīd tās cenšas atgūt 114 961 eiro.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā pacientu neapmaksāto rēķinu attiecība pret izrakstītajiem rēķiniem 2013.gadā bija 7%, pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Parāda summu galvenokārt veido neapmaksātas pacientu iemaksas. Pērn neapmaksāto rēķinu kopsumma sasniedza 530 225 eiro, līdzīgi kā gadu iepriekš.
"Jāatzīst, ka slimnīcas darbības plānošanai un attīstībai tas ir būtisks apjoms, un šobrīd nav reālu risinājumu, kā valsts varētu sniegt atbalstu šiem iedzīvotājiem, kuri nav varējuši nomaksāt pacientu iemaksas par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem," pauž Sīle. Lai veicinātu rēķinu savlaicīgu apmaksu, slimnīca iegulda savus resursus - telefoniski sazinās un atgādina par rēķinu apmaksu, atsevišķos gadījumos vienojas ar pacientu par rēķina nomaksas grafiku. Tāpat slimnīca sadarbojas ar parādu piedziņas kompānijām, raugoties, lai procentu maksājumi par to pakalpojumiem nebūtu neadekvāti augsti, skaidro slimnīcas pārstāve.
Pat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veidojas pacientu parādi. Maksas pakalpojumi slimnīcā tiek piemēroti ārvalstu pacientiem, kā arī gadījumos, ja vecāki vēlas ārstniecības pakalpojumu saņemt ātrākā termiņā vai ja nav ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījuma, kā arī ja vecāki izvēlas paaugstināta komforta pakalpojumus, skaidro slimnīcas Ekonomikas daļas vadītājs Modris Dzenītis. Šo pakalpojumu īpatsvars gan ir salīdzinoši neliels - aptuveni 4% no visiem sniegtajiem pakalpojumiem slimnīcā. Šobrīd par 2013.gadā sniegtajiem pakalpojumiem nav izdevies atgūt 4500 eiro, bet situācija ir mainīga, jo rēķinu apmaksa un līdzekļu atgūšana notiek katru dienu, skaidro Dzenītis.
Aģentūrai LETA izdevās sazināties arī ar citām Latvijas slimnīcām un noskaidrot tajās uzkrājušos pacientu parādus. Piemēram, Liepājas reģionālajā slimnīcai katru mēnesi parādā paliek ap 250 cilvēku, kas ir aptuveni 14 000 eiro, informēja slimnīcas pārstāve Indra Grase. Slimnīca piedāvā izveidot atmaksas grafiku un regulāri atgādina par neapmaksātiem rēķiniem. Savukārt aptuveni 100 cilvēku nonāk līdz parādu piedziņas firmai. Pēdējā laikā novērotais bezdarba pieaugums Liepājas reģionā nemaksātāju skaitu nav ietekmējis.
Pirms vērsties pie parādu piedzinējiem, līdzīgi pacientiem pretī cenšas nākt arī Dobeles un apkārtnes slimnīcas vadība. Pacientu neveikto maksājumu kopsumma slimnīcā 2013.gada beigās veidoja 63 200 eiro, pastāstīja iestādes galvenā grāmatvede Valentīna Agijeviča. Maksājumi nav veikti par 3000 uzņemšanas nodaļas apmeklējumiem vai stacionēšanas gadījumiem. Turklāt nereti nesamaksājušie pacienti slimnīcā pēc palīdzības vēršas atkārtoti, tad viņiem tiek atgādināts par parādu, stāsta Agijeviča.
Savukārt Jūrmalas slimnīcā pēdējo trīs gadu laikā iespēju norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem nav raduši 1240 pacienti, radot zaudējumus 88 929 eiro apmērā, atklāja slimnīcas finanšu direktore Daina Zadinane. Kopumā aptuveni 33% pacientu nespēj samaksāt ar pacienta iemaksas par ārstēšanos slimnīcā. Iestāde sadarbojas ar parādu piedzinēju SIA "Creditreform Latvija" un atgūst apmēram 40% parādu.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā kopš 2009.gada uzkrājušies 2854 pacientu parādi par kopējo summu 103 930 eiro. No tiem 10 568 eiro parāds no 290 pacientiem izveidojies šogad, pastāstīja slimnīcas valdes locekle Inta Vaivode.
Tikmēr Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā par ārstniecības pakalpojumiem nav norēķinājušies 800 pacienti un kopējā parāda summa ir 65 000 eiro, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas vadības asistente Vineta Liepiņa. Slimnīca sadarbojas ar parādu piedziņas firmu "Lindorf", tomēr piedzīt izdodas vien 20% parāda.
Grūta ir cīņa ar nemaksātājiem arī Jēkabpils slimnīcā, atzīst tās vadītājs Ivars Zvīdris. 2013.gada 31.decembrī parādā par pakalpojumiem slimnīcai bija 3090 cilvēki - 175 013 eiro. "Cīņa ir grūta - nākas norakstīt bezcerīgos parādus, kā arī strādājam ar divām parādu piedziņas kompānijām, diemžēl rezultāti nav vērā ņemami," viņš norāda.
Vidzemes slimnīcai pēdējo trīs gadu laikā parādā palikuši 3000 pacientu, noskaidroja aģentūra LETA. No visiem pacientiem, kuri griezušies pēc palīdzības, kopumā 7% neveic samaksu vai veic to vairāku mēnešu laikā. Slimnīcas pārstāve Benita Brila stāsta, ka trīs gadu laikā par šaubīgiem parādiem atzīti 165 000 eiro. Aptuveni 20% līdz 30% pacientu parādu palīdz atgūt parādu piedziņas firmas.
Arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā pacienti kavē pakalpojumu apmaksu. Šobrīd pacienti ir parādā ap 50 000 eiro, bet vēl 10 000 eiro norakstīti kā neatgūstami personas nāves gadījumos. Slimnīcas valdes locekle Alīda Vāne stāsta, ka, saprotot sociāli ekonomisko situāciju reģionā, parādu piedziņa pagaidām tiek veikta nepiesaistot parādu piedziņas institūcijas un neuzsākot tiesvedības procesus, jo tas veicinātu esošo parādsaistību pieaugumu un jau tā sliktās pacientu maksātspējas pasliktināšanos.
Slimnīcas vadība kā risinājumu pacientiem piedāvā atlikto maksājumu grafiku sastādīšanu, mēģina vienoties par parādu samaksu sarunu ceļā vai rakstiski - primāri kontaktējoties ar katru parādnieku, nepiemērojot soda sankcijas, skaidro Vāne. Atsevišķos gadījumos situācijas risinājums ir rasts, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem. Ļoti veiksmīga sadarbība ir izveidojusies ar Balvu novada Sociālās pārvaldes darbiniekiem, skaidro slimnīcas valdes locekle.