Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kuram likums ļauj nosaukt ģenerālprokurora kandidatūru, ko tālāk virza apstiprināšanai Saeimā slēgtajā balsojumā, ir gandarīts par pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša gatavību kandidēt uz amatu arī trešo reizi, taču pagaidām neatklāj, vai viņu šim amatam izvirzīs.
I. Bičkovičs tikai nesen atrisināja problēmu ar daudzus gadus atpakaļ iegūtās Latvijas pilsonības lietu, kas viņu apēnoja jau kopš ievēlēšanas brīža. Ņemot vērā Tautas partijas pārstāvja, tieslietu ministra Mareka Segliņa iesaisti lietā, politikas kuluāros un mediju telpā ir izveidojies viedoklis, ka I. Bičkovičam ir saikne ar šo partiju un viņš varētu justies pateicību parādā.
Šī iemesla dēļ politiķi kuluāros neoficiāli runā par iespēju, ka TP caur ietekmi uz ģenerālprokurora izvirzīšanu varētu mēģināt to izmantot kā kārti lielākā spēlē, piemēram, cenšoties panākt Valda Dombrovska (JL) valdības nomaiņu. Pārsvarā Saeimas frakcijas ieņem nogaidošu pozīciju un nesteidzas paust atbalstu J. Maizīša kandidatūrai, bet arī nevēršas pret viņu ar izteiktu kritiku, kas radītu šaubas par viņa ievēlēšanas iespējām. Kā iepriekš prognozēja Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, Saeima, visticamāk, nobalsos par to kandidatūru, ko izvirzīs I. Bičkovičs. Neviens informēts avots partiju aprindās Neatkarīgajai nav pieļāvis, ka Saeima varētu iet uz situācijas saasinājumu un izgāzt izvirzīto kandidātu, īpaši, ja tas būs J. Maizītis, kuram par labu jau tiek veidota sabiedriskā doma. Pirms dažām nedēļām par viņu kā labāko iespējamo kandidātu izteicās premjera partija Jaunais laiks. Ceturtdien aģentūrai LETA savu viedokli, ka J. Maizītis ir cienīgs atkārtoti ieņemt ģenerālprokurora amatu, pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Ārkārtīgi asi uz J. Maizīša paziņojumu ceturtdien reaģēja Ventspils mērs Aivars Lembergs, kas ir arī ZZS premjera amata kandidāts. ZZS kā otrais ietekmīgākais koalīcijas partneris, kas atbalsta V. Dombrovski, ir būtisks garants valdības stabilitātei. Politiķu neoficiāli teiktais liecina, ka ZZS, ilgtermiņā domājot, nav ieinteresēta rast vienotu viedokli ar TP par ģenerālprokurora kandidatūru, ja tas nozīmētu jaunas valdības izveidi ar TP līderi Andri Šķēli kā premjeru.
Vienlaikus A. Lembergs ceturtdien pauda viedokli, ka, viņaprāt, J. Maizītis, izvirzot savu kandidatūru, pārkāpj likumu par tiesu varu, jo tādā veidā, būdams ģenerālprokurors, kā amatpersona izdara rupju spiedienu uz AT priekšsēdētāju, izvirzot viņam kā pienākumu izvērtēt savu kandidatūru, A. Lemberga preses konferencē Ventspilī teikto atreferē aģentūra LETA.
"Bičkovičam, protams, nav pienākums pakļauties koalīcijai, un savā izvēlē viņš ir brīvs, bet AT priekšsēdētājam būs jāspēj sabiedrībai sniegt argumentus, kāpēc viņš izraudzījās to vai citu ģenerālprokurora kandidātu," Neatkarīgajai pauda TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats. Politiķis vēlētos, lai I. Bičkovičs tuvāko mēnešu laikā, pirms nosauc ģenerālprokurora kandidātu, Saeimas Juridiskajā komisijā izklāsta savus kritērijus kandidāta izraudzīšanā un iezīmē to personu loku, no kurām izvēlēsies. Konfidencialitātes nodrošināšanai šāda komisijas sēde varētu būt slēgta.
***
MAIZĪŠA ZAUDĒJUMI
- Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa 2008. gadā uzrādīja nepatiesu apsūdzību Drošības policijas Pirmās pārvaldes vadītājam apakšpulkvedim Arnim Indriksonam. Tieslietu ministrija atzinusi valsts atbildību un izmaksājusi 800 latu simbolisku kompensāciju.
- Visas tiesu instances, izskatot tā dēvēto Grinberga krimināllietu, attaisnoja tajā apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram prokuratūra inkriminēja dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu.
- 2009. gada augustā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa attaisnoja visus Latvijas Valsts radio un televīzijas centra meitasuzņēmuma Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs likvidēšanas krimināllietā apsūdzētos. Prokuratūra šo spriedumu ir pārsūdzējusi.
- 2009. gada jūlijā Rīgas apgabaltiesa atstāj spēkā negrozītu jau pirmās instances spriedumu, ar kuru nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans tika pilnībā attaisnots apsūdzībā par neatļautu sprāgstvielu glabāšanu. Sākotnēji V. Lindermanu prokuratūra apsūdzēja vairākos noziegumos, bet tiesas procesa gaitā visas apsūdzības izčibēja.
- 2007. gada maijā Rīgas apgabaltiesa atstāj negrozītu Rīgas Centra rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika attaisnots par dienesta pilnvaru pārsniegšanu apsūdzētais bijušais Valsts nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Jānis Motte un pieci bijušie aģentūras valdes locekļi – Andis Zalpēters, Voldemārs Sprūžs, Andris Priedītis, Ervīns Ceihners un Māris Teko.