Ekonomikas ministre: svarīgi noturēt attīstības tempu

Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) ielēca ekonomikas ministres amatā strauji un uzreiz sašūpoja ūdeņus ministrijā, atstādinot virkni augstāko ierēdņu, kas bija pieļāvuši izšķērdību un bezatbildību ar valsts līdzekļiem EXPO izstādes Milānā organizēšanā. Tas bija skaļākais skandāls Laimdotas Straujumas otrās valdības sākumā. Vai ministre uzturēs līdzīgu darba tempu un mērogus, vai viņa mērķē uz valdības vadītājas amatu, intervija ar Neatkarīgo.

– Kā esat iejutusies ministres amatā?

– Esmu iejutusies labi. Un ātri arī, manuprāt. Ekonomikas ministrijas saimniecība, protams, ir plaša – uzņēmējdarbība, enerģētika, patērētāju tiesību aizsardzība, tūrisms, būvniecība – kas ir mūsu sāpju bērns šobrīd.

– Nav grūti strādāt bez valsts sekretāra? (EM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis tika atstādināts pēc skandāla ar EXPO izstādes Milānā pārmērīgajām izmaksām.)

– Ir grūti. Bet tiekam galā. Meklējam cilvēku no valsts pārvaldes, kas spētu izprast nozares specifiku. Cilvēks no malas valsts sekretāra amatā neder.

– Esat izvirzījusi kādu noteiktu mērķi – cik ātri jums jāatrod valsts sekretārs?

– Nē, neesmu. Drīzāk uzlikusi kvalitātes latiņu.

– Eiropas Savienības finanšu ministri ir vienojušies par kopīga fonda un programmas izveidi ES ekonomikas atdzīvināšanai. Kāds šobrīd ir stāvoklis Latvijas ekonomikā? Kā tā tiek galā ar nepatīkamajiem izaicinājumiem, ko tai uzliek starptautiskā situācija, piemēram, Krievijas embargo, eiro vērtības kritums?

– Latvijas situāciju ietekmē gan situācija Krievijā, gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā jo īpaši. Mēs redzam, ka Eiropas ekonomika stagnē. Krievijas kontekstā Latvijas ekonomiku mazāk ietekmē sankciju sekas nekā rubļa vērtības kritums. Ja sankcijas ietekmēja vairāk atsevišķas nozares – piena nozari , lauksaimniecību – un aprēķinātā ietekme uz IKP bija 0,25% –, tad rubļa kritums skāra jau vairāk nozaru – metālapstrādi, farmāciju, tekstilrūpniecību, t. i,. nozares, kurām bija ļoti liela saistība ar Krievijas tirgu. Proti, pirktspējai Krievijā samazinoties, šie uzņēmumi jūt krīzi. Viņiem ir nopietni jādomā, kā pārorientēt savu ražošanu uz citiem tirgiem. EM un Latvijas Banka tāpēc ir koriģējusi uz pesimistiskāku savu IKP prognozi: pagājušā gada nogalē tā bija 2,8%, tagad – 2%.

Viens no faktoriem ekonomikas sildīšanai, protams, ir finanšu pieejamība. Pagājušajā gadā kreditēšana Latvijā samazinājās par 6%. Tas ir ievērojams cipars un negatīvi vērtējams. Bankas gan saka, ka šogad esot labāks gada sākums, bet būtu vēl jāpagaida kāds pusgads, lai izdarītu savus secinājumus. Strādājot pie «nolikto atslēgu principa» mīkstināšanas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija un bankas solīja pēc pusgada nākt klajā ar savu ziņojumu par kreditēšanas pieaugumu. Gaidīsim.

Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plāns par investīciju ieplūdināšanu ES ekonomikā ir veids, kā piešķirt naudu uzņēmējdarbībai ar lielāka riska pakāpi, kurām bankas kredītus diez vai dotu uz izdevīgiem nosacījumiem. Doma ir pareiza, redzēsim, kāds būs izpildījums.

Es negribētu dramatizēt situāciju Latvijas ekonomikā. Nekādu būtisku uzlabojumu gan nebūs, bet svarīgi noturēt to pašu attīstības tempu, kas ir šobrīd. Mēs, salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm, esam labākā situācijā, jo Latvijai struktūrfondu apguve veido aptuveni 1,1% no IKP. Svarīgi, lai caur struktūrfondu apguvi mēs turpinām sildīt ekonomiku un nenogrimstam birokrātijas jūrā fondu apguvē. Man svarīgs uzdevums ir panākt, lai fondu apguves programmas jau šogad tiktu izsludinātas.

– Kurās nozarēs tad struktūrfondu līdzekļi būtu jāiegulda ekonomikas sildīšanai?

– Uzņēmējdarbībā man nepatiktu stingri sektoriāla pieeja, kur tiktu noteikts – šajā jomā ieguldīsim un šajā – ne. Svarīgāk, lai uzņēmums rada lielāku pievienoto vērtību, rada darba vietas un maksā nodokļus. Tagad katra darba vieta ir zelta vērtē.

– Pagājušajā gadā, kad tika pasludināts Krievijas embargo, valdība runāja par palīdzību uzņēmējiem. Jūsuprāt, ir pietiekami palīdzēts?

– Es domāju, ka krīzes pārvarēšanas plāns bija gana labs un uzņēmēji to novērtēja pozitīvi. Astoņi miljoni eiro tika piešķirti ārējo tirgu apguvei – vizīšu, izstāžu organizēšanai. Jaunu tirgu apgūšanai tika izveidoti jauni instrumenti – tika finansēta arī sertificēšana, vietējās ekspertīzes, tirgus pētījumu veikšana. Manuprāt, pozitīvi arī ir tas, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) slēdza līgumus šo pasākumu finansēšanai ar nozaru asociācijām, nevis atstāja to ierēdņu ziņā. Lai nozares pašas izlemj, kas tām vajadzīgs – nodokļu brīvdienas, atliktie maksājumi... Otrs svarīgs palīdzības bloks ir aizdevumi apgrozāmiem līdzekļiem, jo šobrīd virkne uzņēmumu, kas nodarbojas ar eksportu pat uz bagātākajām Skandināvijas valstīm, ir saskārušies ar pirktspējas kritumu un iekavētiem maksājumiem. Es ceru, ka jaunā Attīstības finanšu institūcija strauji reformējas un ir gatava jau strādāt ar jaunajām programmām uzņēmējdarbības atbalstam.

– Latvijas Garantiju aģentūra tiek likvidēta?

– Nē, tikai integrēta Attīstības finanšu institūcijā.

– Jūs esat apmierināta ar LGA darbu?

– EM jau tiešas ietekmes uz tās darbu nav. Mūsu apmierinātība ir tiktāl, ciktāl uzņēmēji ir apmierināti ar šo sadarbību.

– Jūsuprāt, tas nav interešu konflikts, ka LGA valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks ir vienlaikus arī Citadeles bankas padomes priekšsēdētājs?

– Bažas, protams, ir. Bet šo konkrēto gadījumu es negribētu komentēt. Svarīgākais, ka uzņēmēji saņem atbalstu godīgā veidā.

– Jūsuprāt, uzņēmējiem ir pilna pārliecība, ka viņi saņēmuši atbalstu caurspīdīgā un godīgā veidā?

– Publiski kaut kādi negatīvi signāli ir parādījušies tikai pēdējā laikā. Es negribētu sasteigt savu vērtējumu.

– Kā jūs vērtējat gāzes tirgus liberalizācijas pasākumu no 2017. gada ietekmi uz gāzes cenu un mājsaimniecību izmaksām? Mēs redzam, ka, atverot elektroenerģijas tirgu, pakalpojuma cena palielinājās.

– Šīs abas situācijas pēc būtības nav salīdzināmas. Elektroenerģijas tirgu atverot, cilvēki tiešām maksā vairāk, bet tas ir tāpēc, ka iepriekš elektrības cena tika subsidēta un mājsaimniecības maksāja mazāk, nekā elektroenerģijas ražošana izmaksāja reāli.

Gāzes tirgū situācija ir cita. Tur cilvēki jau šobrīd maksā reālo cenu. Gāzes tirgus atvēršana cenas mājsaimniecībām nepalielinās, jo tās cenu nosaka kopējās gāzes tirgus tendences pasaulē un konkurence. Šobrīd mēs esam pilnībā atkarīgi no viena gāzes piegādātāja – Gazprom –, kurš mums vēlīgi nosaka cenas, un mums nav instrumentu, kā to ietekmēt. Ne velti, kā esam redzējuši, teju katru gadu, kad pienāk atlaižu piešķiršanas brīdis, augstas valsts amatpersonas ir braukušas uz Krieviju, lai runātu par labākiem cenas nosacījumiem. Tā nav normāla situācija. Cenai nav jābūt atkarīgai no politikas, bet gan no tirgus. Kaimiņvalsts Lietuvas pieredze ar sašķidrinātas gāzes termināļa izbūvi ir ļoti rosinoša. Salīdzinot mājsaimniecību izmaksas par gāzi, Latvijā un Lietuvā maksā līdzīgu cenu, bet viņiem riski ir diversificēti. Latvija tāpat maksā salīdzinoši augstu cenu par gāzi – aptuveni 277 eiro par 1000 kubikmetriem, Lietuvā cena ir zemāka – ap 255 eiro.

– Kā jūs vērtējat Krievijas gāzes lobiju un starpnieku – Itera Latvija – politisko ietekmi Latvijā? Līdz šim tā sekmīgi slāpējusi jebkādus risku diversifikācijas pasākumus.

– Redzēsim. No 2001. gada politiķi ir sākuši darbu pie gāzes tirgus atvēršanas, bet, ja redzam, kādas bijušas lēmumu pieņemšanas procedūras, tad gandrīz katrreiz lēmums ir bijis vai nu negatīvs, vai atliekošs. Pēdējais valdības lēmums ir gandrīz vai vēsturisks solis, ar kuru tā ir pateikusi – jā, mēs gribam atvērt gāzes tirgu. Bet vēl jau ir priekšā garš likumdošanas maiņas process, un es neloloju ilūzijas, ka tas būs viegls.

– Nupat ir atjaunota darba grupa divu komunikāciju gigantu – Lattelecom un LMT – apvienošanas jautājumā. Kā jūs vērtējat apvienošanas lietderību?

– Apvienošana s ir nopietni apsverams jautājums. Kopš 2008. gada LMT vērtība ir kritusies par 500 miljoniem eiro. Tas ir ļoti daudz. Ja mēs uztraucamies par potenciālo 20 miljonu eiro zaudējumu Citadeles pārdošanas kontekstā, tad šeit ir runa par simtiem miljonu vērtības kritumu. Ja ir iespēja šo situāciju mainīt, valstij ir jādara viss, lai tas notiktu. Kopējā Eiropas tendence ir lielo telekomunikāciju tirgus spēlētāju konsolidācija. Cita lieta – svarīgs nosacījums, lai darījumu kontekstā netiktu pazaudēta valsts kontrole šajos uzņēmumos.

– Kas noveda pie tik krasa LMT vērtības krituma?

– Vairāki faktori. Arī tirgus situācija, vadības lēmumi un darba organizācija. Bet arī tas, ka pēc būtības abi uzņēmumi konkurē savā starpā, un tas kavē attīstību.

– Ir kāds laika nogrieznis, kurā jūs cerat šo jautājumu izskatīt?

– Par to tiek diskutēts kopš 2012. gada. Es ceru, ka atjaunotajai darba grupai izdosies pabeigt darbu un sniegt atzinumu šā gada septembrī.

– Ik pa brīdim sabiedrību saviļņo amatpersonu runas par to, ka Latvijā būtu jāceļ nodokļi, jo šeit taču esot viens no zemākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā. Jūs atbalstāt šo pieeju?

– Kopējais nodokļu slogs ir tiešām viens no zemākajiem ES. Bet monētai ir otra puse – mums ir viens no augstākajiem darbaspēka nodokļiem ES. Tas ir nodokļu slogs, kas vistiešāk ietekmē uzņēmējdarbību un arī kavē ārvalstu investoru piesaisti. Palielinot nodokļu bāzi, ir jādomā par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Pamazām jau tas tiek darīts, un šādai tendencei ir jābūt.

– Minimālās algas celšanu vēl augstāk Latvijas uzņēmēji kā darba devēji izturēs?

– Domāju, ka nē. Augstais ēnu ekonomikas īpatsvars to apliecina.

– Kā valdība tiek galā ar ES prezidentūru?

– Manuprāt, labi. Tas gan nav tikai ministru nopelns.

– Šaubos gan, ka sabiedrībai ir skaidrs, ar ko šobrīd nodarbojas valsts pārvalde, ja publiskajā telpā kā centrālie jautājumi parādās, piemēram, Nacionālās operas pārdēvēšana, bet Saeimā – likt vai nelikt bišu stropus uz jumta.

– No mana viedokļa raugoties, gan tā nav – sekmīga elektroenerģijas tirgus atvēršana, gāzes tirgus liberalizācija – tie ir nopietni temati, ar ko nopietni jāstrādā. Arī jaunā Būvniecības biroja darbs, ES fondu programmas izstrāde, mikrouzņēmuma nodokļa saglabāšana – tie ir galvenie EM darba kārtības punkti. Visas citas lietas ir pakārtotas.

– Pieminot būvniecības nozari – Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas lietā pauž viedokli, ka būvniecības nozare neesot sakārtota un traģēdijas var atkārtoties...

– Jā, nozare nav sakārtota, bet tomēr lieku lielas cerības uz jauno Būvniecības biroju un tā vadītāju, kurš jau tagad sāk tikties ar pašvaldībām, lai iezīmētu problēmu loku un rosinātu, iespējams, izmaiņas likumā. Būvnormatīvu izstrāde arī ir nozīmīgs solis nozares sakārtošanā, un to ir paredzēts paveikt līdz 1. jūlijam. Mēs gribam, lai ēkas Latvijā būtu drošas, bet burvju nūjiņas, lai to izdarītu vienā dienā, mums, protams, nav.

– Kad stājāties ministres amatā, viens no pirmajiem jautājumiem bija par to, kā jūs novērsīsiet potenciālo interešu konfliktu attiecībā uz sava vīra Andra Ozola atrašanos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja amatā. Jums tas ir izdevies?

– Es domāju, jā. Visi praktiskie jautājumi ir sakārtoti, lai novērstu interešu konfliktu lēmumu pieņemšanā. No malas, protams, labāk redzams. Bet mana vīra darba pieredze un kompetence LIAA vadībā ir papildinošs elements – es varu tikai paplašināt savas zināšanas par nozari, runājot ar viņu.

– Intervijas sākumā teicāt, ka ministres amatā iejutāties ātri. Ministru prezidentes amatā arī varētu ātri iejusties?

– Vispār par to nedomāju. Es tik īsu laiku esmu ministre, darba lauks ir ļoti plašs. Ministru prezidentam vajadzīga ilgāka pieredze valdībā, un arī politisko aizkulišu veidošanas prasmes man nav.

– Politisko aizkulišu veidošanai jau jāpalīdz birojam un partijai...

– Es nepiedalos nekādās aizkulišu sarunās. Lai Laimdota Straujuma strādā vēl ilgi kā premjere. Viena no Latvijas lielajām bēdām ir pārāk biežā valdību maiņa. 24 gadu laikā Latvijā ir bijis 21 ekonomikas ministrs... tas ir viens solis uz priekšu, divi atpakaļ.... Laimdota Straujuma ir laba valdības darba moderatore ar demokrātisku vadības stilu.