Tiesa NEPLP ekspriekšsēdim pretimnākšanu neizrāda

© F64

Administratīvā rajona tiesa nav apturējusi Saeimas lēmumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata. Tiesa atzinusi, ka nav noticis pieteicēja interešu aizskārums, nav nodarīti ievērojami zaudējumi vai kaitējums, kā arī nav pārkāptas kādas citas likuma normas.

NEPLP bijušais priekšsēdētājs Neatkarīgajai norādīja, ka jau ir izlēmis, kā rīkosies tālāk – spriedumu, ko esot jau saņēmis, noteikti pārsūdzēšot. To darīšot likuma noteiktajā kārtībā, tas ir, lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot blakussūdzību Administratīvajā rajona tiesā. A. Dimants uzsver, ka šī gan esot tikai neliela daļa no visa procesa, kas vērsts uz Saeimas lēmuma atcelšanu, ne tikai pagaidu aizsardzību. Skaidrs, ka tiesāšanās būs ilgs periods – vismaz pāris gadu garumā, jo šobrīd lietu nemaz nav sākts skatīt. Viņš arī nezinot, kad tas notiks.

A. Dimants, kurš bija lūdzis apturēt Saeimas lēmumu un kā pirmo soli noteikt pagaidu aizsardzību, uzskata (to viņš norādījis pieteikumā tiesai), ka viņa noņemšanai no amata bijiuši politiski apsvērumi. A. Dimants esot neatkarīgs attiecībā uz partijām, un tas politiskais spiediens, kas izdarīts uz viņu, neesot pieļaujams. Tieši tāpēc viņš esot apņēmies rīkoties, lai neļautu šim spiedienam traucēt savu pienākumu izpildei un NEPLP darbībai kopumā. Padomei tomēr ir īpašs statuss – kā neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija tā nebūtu pakļaujama partiju interesēm. Tiesas pieteikumā norādīts, ka priekšlaicīgas un nepamatotas atbrīvošanas dēļ viņš kā NEPLP priekšsēdētājs nav īstenojis visu iecerēto sabiedrības interešu aizsardzībai elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarē. NEPLP bijušais priekšsēdis arī pieļāvis, ka tie, kas balsoja par viņa atbrīvošanu no amata, vēlējās ne tik daudz, lai vairs nesaņemtu pusotra gada algu, kas viņam pienāktos pēc līguma, bet arī varētu ielikt šajā krēslā kādu citu – paklausīgāku – padomes locekli, kas ir tas pats mēģinājums politiski ietekmēt NEPLP sastāvu.

Jāatgādina, ka 8. jūlijā Saeima nolēma no amata atbrīvot NEPLP vadītāju A. Dimantu, bet noraidīja priekšlikumus par NEPLP trīs locekļu – Daiņa Mjartāna, Aijas Dulevskas un Ivara Zviedra – atbrīvošanu no amata. A. Dimantam tika pārmests, ka NEPLP apstiprinājis Radio Skonto plus programmu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tāpat norādīts uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, kurā vērsta uzmanība uz gandrīz divu miljonu eiro NEPLP neefektīvajiem tēriņiem, kā arī vājo kontroles sistēmu pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, un citām nepilnībām.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tuvākajā laikā izskatīs pieteiktos kandidātus uz NEPLP locekļa amatu. Atkārtoti tam izvirzīti rakstniece Eva Mārtuža, žurnālists Guntis Rozenbergs un Komunikoloģisko pētījumu centra darbinieks Aleksandrs Mirlins. Šie kandidāti pieteikti uz brīvo vietu NEPLP, kad no darba tajā pēc paša vēlēšanās šā gada aprīlī aizgāja Gints Grūbe. Viņa vietā tika ievēlēta Dace Ķezbere.

Latvijā

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumu; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora – “Neatkarīgās” intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais