Valdība, ļaujot būvēties, apliecina Šlesera ietekmi

Ainārs Šlesers (LPP/LC) ir ļoti ietekmīgs cilvēks un svarīgs politiskais partneris daudzām partijām. Tā varētu izskaidrot valdības lēmumu otrdien dot zaļo gaismu A. Šlesera plāniem transformēt Inesei Šleserei piederošo zemesgabalu Jūrmalas kāpu aizsargjoslā no meža zemes uz apbūves zemi.

LPP/LC ir svarīga loma gan Valda Dombrovska (JL) valdības stabilizēšanā, tai izšķirīgos balsojumos, gan arī uzsāktajās sarunās par iespējamu kopīga priekšvēlēšanu saraksta veidošanu ar Tautas partiju.

Lēmums tika marinēts vismaz divus gadus, bremzējot A. Šlesera vērienīgās ieceres par ģimenes mājas būvi Jūrmalā, Upes ielā 1a. Otrdien pret to turpināja protestēt Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) aktīvisti piketā pie valdības ēkas un uzstājoties valdības sēdē. Protesta iemesls – A. Šlesera plāni zemesgabalā izcirst vairāk nekā 70 kokus, kā arī viedoklis, ka notiekošais ir politiska tirgus sastāvdaļa, kur ar ietekmi var panākt visu. Šādu viedokli pauda JAB pārstāvis Guntis Grūbe. Viņš neuzskata, ka par kompromisu ar dabu un sabiedrību var uzskatīt valdības lēmumu atbalstīt tikai 0,6627 hektāru plaša zemesgabala transformāciju, kas ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā prasīja A. Šlesers.

Par zaļo gaismu A. Šlesera iecerēm balsoja seši valdības ministri – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, labklājības ministrs Uldis Augulis (abi ZZS), ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, tieslietu ministrs Mareks Segliņš un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (visi TP), kā arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Pret balsoja vides ministrs Raimonds Vējonis un aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), bet finanšu ministrs Einars Repše (JL) atturējās. Tieši E. Repše ceturtdien, tobrīd vēl kā premjera pienākumu izpildītājs, šo jautājumu iekļāva valdības sēdes darba kārtībā. R. Vējonis ZZS vārdā aizvadītajā nedēļā izteicās, ka jautājuma virzīšana, kad V. Dombrovskis ir Vankūverā un viņa pienākumus no piektdienas līdz trešdienai pilda J. Dūklavs, rada iespaidu, ka "valdības vadītājs cenšas noņemt no sevis atbildību un pārfutbolēt šo lietu vietas izpildītājiem".

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais