Brīvdabas muzejs beidzot akreditēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir saņēmis akreditāciju uz pieciem gadiem, tādējādi novēršot bažas par tā turpmākās pastāvēšanas iespējām. Problēmas gan ir joprojām, taču ir daudz darīts to novēršanā, skaidro Kultūras ministrija (KM).

Pērn, kad notika muzeja akreditācija, tika konstatēts, ka tā saimniecībā ir pamatīga nekārtība. No esošajiem priekšmetiem liela daļa nebija atrodama dokumentos un otrādi. Tas gan nenozīmē, ka tie būtu iznīcināti vai pazuduši, bet gan to, ka tie nebija inventarizēti un identificēti, skaidro KM pārstāve Lita Kokale. Pagājušajā mēnesī komisija, atkārtoti veicot akreditāciju, pārliecinājusies, ka muzejs veicis apjomīgu darbu krājuma uzskaites un saglabāšanas uzlabošanā un ir identificēta ievērojama daļa meklēšanā esošo priekšmetu. Lai gan krājuma priekšmetu pārbaude turpinās, akreditācijas komisijas nolēmusi akreditēt muzeju, un tās atzinums apstiprināts šā gada 21. marta Latvijas Muzeju padomes sēdē. L. Kokale atgādina, ka iepriekšējās akreditācijas termiņš beidzās 2016. gada 28. novembrī un akreditāciju nevarēja piešķirt ar pirmo «piegājienu», jo tika konstatēti būtiski trūkumi muzeja darba plānošanā un pārvaldībā, kā arī krājuma uzskaitē. KM pieprasīja muzejam izstrādāt un iesniegt akreditācijas procesā identificēto trūkumu novēršanas plānu, ko kolektīvs izpildījis. Vienlaikus komisija muzeja vadībai iesniegusi vairākus ieteikumus darbības pilnveidošanai. Galvenais akcents joprojām esot krājuma darbs, tostarp - nodrošināt visiem Nacionālajā muzeju krājumā iekļautajiem priekšmetiem atbilstošus uzglabāšanas apstākļus, izanalizēt drošības riskus un tos novērst. KM kontrolēs komisijas ieteikumu izpildi, izvērtējot ikgadējos muzeja darbības pārskatus, uzsver L. Kokale.

Lai gan atkārtoti izstrādātā muzeja vidēja termiņa darbības stratēģija kopumā sniedz priekšstatu par tā mērķiem un uzdevumiem un var tikt izmantota par pamatu plānveidīgai darbībai, komisija iesaka pilnveidot un sistemātiski aktualizēt plānošanas dokumentus, lai sekmētu gan muzeja pamatfunkciju veikšanu, gan problēmsituāciju risināšanu. Tiek rosināts arī paškritiski izvērtēt personāla komunikācijas problēmas, rodot risinājumus korektai un profesionālai savstarpējai saskarsmei, kā arī iesaistīt visu personālu muzejam būtisku attīstības jautājumu plānošanā un kopējo mērķu sasniegšanā.

Situācija ar muzeja vadītāju Ilzi Millersoni joprojām neesot atrisināta, atzīst KM pārstāve. Šobrīd nav juridisku iespēju direktori atlaist no ieņemamā amata, jo viņa jau trīs mēnešus ir «uz slimības lapas». Likumdošana paredz, ka viņai ir tiesības to darīt kopumā pusgadu. Tagad nu ir jāgaida, ka I. Millersone ieradīsies darbā, kad viņai uzreiz būs jāiesniedz pašvērtējuma anketa, ko līdz šim viņa nav izdarījusi, un pēc tam KM lems par tālākajām darbībām.