Ātros kredītus regulējoša likuma grozīšana devusi iespēju Saeimas deputātu grupējumiem pārmesties uz retoriku, kas vēl tiešāk atbilst situācijai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.
Cirvi virs ātro kredītu nozares pacēla Saeimas deputātu grupa, kas pulcējušies ap Latvijas Reģionu apvienības (LRA) karogu, bet pēc tam iniciatīvu pārtvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ar apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pārstāvošo Romānu Naudiņu priekšgalā. 21. jūnijā visa Saeima nobalsoja par Tautsaimniecības komisijas rediģētajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ieviešot tajā kredītprocentu likmju ierobežošanu un vēl dažas izmaiņas, ko ātro kredītu nozare tūlīt pat pasludināja par līdzvērtīgām ātro kredītu aizliegšanai. Par šādiem likuma grozījumiem 21. jūnijā bija nobalsojusi Saeima 71 deputāta sastāvā - visi klātesošie deputāti bez neviena, kas balsotu pret vai atturētos. Tomēr šāda idille neturpinājās ilgi.
R. Naudiņš šajā un iepriekšējā nedēļā bija sasaucis divas Tautsaimniecības komisijas sēdes, kas izjukušas kvoruma trūkuma dēļ.
Tas deva iemeslu deputātu grupējumiem pāriet no ātro kredītu jomas pie retorikas, kas vēl tiešāk atbilst situācijai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. LRA izplatīja paziņojumu, ka Tautsaimniecības komisijas sasaukto sēžu izjukšana esot veids, kā tiekot likti šķēršļi ātro kredītu izsniegšanu ierobežojošā likuma pieņemšanai. Šīs apvienības aktīvais pārstāvis Edvards Smiltēns skaidroja, ka ātro kredītu biznesā Latvijā sastopami investori no politiķu vidus. «Pēc apzinātas LRA likumprojekta bremzēšanas ir skaidrs, ka Saeimā ir partijas, kas pakļaujas ātro kredītu lobijam un nav brīvas savos lēmumos,» viņu citē aģentūra LETA.
Uz šajā nedēļā sasaukto Tautsaimniecības komisijas sēdi bija ieradušies seši, bet neieradušies - septiņi deputāti. Neieradušos skaitu veidoja divi Zaļo un zemnieku savienības deputāti pretstatā diviem citiem no šīs pašas partijas, kas bija ieradušies, bet pārējie pieci pieder Saskaņai, ieskaitot Anriju Matīsu. Viņš, tāpat kā E. Smiltēns, pašreizējā Saeimā nonācis aiz Vienotības zīmola, kura bijušie nesēji tagad izšķīduši pa citām partijām.
Saskaņas pārstāvis Ivars Zariņš Neatkarīgajai paskaidroja, ka nav gājis uz komisijas sēdi tāpēc, ka intensīvi strādā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apkarošanas plānu, lai pagūtu to iesniegt valdībā, pirms tā skatīs Ekonomikas ministrijas vadītās OIK darba grupas ziņojumu, kas esot kārtējais mēģinājums radīt piesegu OIK afērai. Viņam neesot laika piedalīties atsevišķu politiķu priekšvēlēšanu kampaņās, kam tiek izmantotas Saeimas komisiju sēdes. Sasaukt tās Saeimas sesiju starplaikā ir pilnīgi bezjēdzīgi divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tālākai šo priekšlikumu virzībai pēc Saeimas komisijas balsojuma būs nepieciešams visas Saeimas balsojums, bet tas būs iespējams tikai rudenī, kad Saeima atsāks darbu. Līdz ar to nav nekādas starpības, kad komisijā tos nobalso - vasarā vai atsākot rudens sesiju. «Šīs vasaras šovs ir vajadzīgs, lai tēlotu cīņu ar nepareizo Saskaņu,» pauda I. Zariņš. Viņaprāt, nekādu Tautsaimniecības komisijas sēžu par ātrajiem kredītiem šovasar vispār nebūtu, ja rudenī nenotiktu Saeimas vēlēšanas.
Otrkārt, valdība ir izveidojusi darba grupu, kurā ir iesaistīti eksperti no visām ātro kredītu izsniegšanā un uzraudzībā iesaistītajām pusēm. Tādā gadījumā nav jēgas komisijai sasteigti pieņemt lēmumus, kas rudenī būs jāgroza atbilstoši tam, kā vienosies ministri un koalīcijas vadītāji. Ja tagadējā koalīcija tiešām būtu vēlējusies ierobežot ātro kredītu izsniegšanu, tā sen jau varēja to izdarīt bez Saskaņas deputātu balsīm komisijā un Saeimas plenārsēdē.
I. Zariņam nav nekas pret Saeimas 21. jūnija lēmumu. Jā, protams, kredītlikmes ir par augstu, tā ir nevis kreditēšana, bet «laupīšana». Kad Saeimā nonāks reālie koalīcijas priekšlikumi, tad Saskaņa raudzīsies, cik tie efektīvi un vai arī tos nevajag uzlabot. I. Zariņš tādā gadījumā likšot uzsvaru uz ātro kredītu reklāmas ierobežojumiem.