Koķei zudusi vēlēšanās turpināt darbu aktīvajā politikā
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā Saeimas vēlēšanām nebūs izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS).
ZZS līderis Augusts Brigmanis laikrakstam "Latvijas Avīze" skaidrojis, ka Koķe "ir praktisks cilvēks" un viņai nav bijusi vēlēšanās turpināt darbu aktīvajā politikā, tāpēc pēc abpusējas vienošanās pieņemts lēmums nebalotēties. Tas nenozīmējot, ka Koķe aiziet no ZZS.
No pašreizējiem deputātiem uz Saeimu vairs nepretendē Vilnis Bresis, Pauls Putniņš, kā arī Leopolds Ozoliņš. Bresis atzina, ka Saeimā jāienāk jaunākām sejām. Viņam esot pāri septiņdesmit, un no tā vecuma sindroma nekur neizbēgsi - tas ir rādītājs, lai paietu malā no aktīvās politikas.
ZZS vēl nav oficiāli apstiprinājusi deputātu kandidātu sarakstu, jo gaida, kad savu galavārdu teiks Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, tomēr pamatā deputātu kandidāti jau ir zināmi. Lembergs lēmumu par kandidēšanu vēlēšanās pieņems pēc 20.jūlija, sacījis Brigmanis.
Lembergam ir paredzēts pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet, visticamāk, viņš startēs tad, ja būs liela pārliecība, ka varētu tikt nominēts premjera amatam. Šī paša apgabala augšgalā vieta paredzēta arī jaunpienācējam komponistam Imantam Kalniņam un ilggadējam deputātam Jānim Strazdiņam, arī ģenerālim Jurim Vectirānam, žurnālistam, telekompānijas LNT raidījuma "Degpunktā" vadītājam Kārlim Seržantam, kā arī Ventspils Augstskolas lektoram Dmitrijam Smirnovam, kuru 2008.gadā aizturēja Drošības policija, apvainojot baumu izplatīšanā par lata devalvāciju.
Kandidēt nolēmuši arī Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns un Liepājas Universitātes rektors Oskars Zīds, kā arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēks Guntis Rozītis. Sarakstos iekļauti arī zemnieki Pēteris Stanka un Marģeris Krievārs no Latgales puses, Indulis Jansons no Valmieras puses, arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Armands Krauze. Zināms, ka uz Saeimu pretendē pašvaldību pārstāvji: Daugavpils domes deputāts Rihards Eigims, Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Vitauts Staņa un Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs.
Kandidātu vidū ir arī bijusī žurnāliste un bijusī Rīgas domes deputāte Viola Lāzo, publiciste Biruta Eglīte, bijušais Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, bijušais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Aivars Straume, piekritis kandidēt arī Valsts darba inspekcijas priekšnieks Arnis Luhse. Par vietu Saeimā nolēmis cīnīties Ludzas slimnīcas vadītājs Juris Atstupens.
ZZS Saeimas vēlēšanu programmā, kas gan vēl nav publiski pieejama, ir teikts: "Tuvākajā laikā izvest latviešu karavīrus no Afganistānas."
Šo teikumu, vēl jo vairāk ņemot vērā savienības premjerministra kandidāta Lemberga pēdējā laikā pausto kritisko attieksmi pret NATO, var saprast diezgan tieši. Interesanti, ka šis teikums nav deputāta kandidāta atvaļinātā brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa ideja - tieši viņš līdz šim savienības vārdā runājis un rakstījis par militārām un aizsardzības lietām.
"Skaidrs, ka Latvijas drošības pamatā ir kolektīvās aizsardzības princips. Ar paziņojumiem par iešanu projām no Afganistānas nevajadzētu runāt ne mums, ne amerikāņiem. Tie ir signāli talibiem, kas to tik gaida un plāno savas darbības. Es būtu ļoti uzmanīgs ar tamlīdzīgiem paziņojumiem," skaidrojis Krēsliņš.
Brigmanis gan mierinājis, ka "tuvākajā laikā izvest latviešu karavīrus no Afganistānas" nenozīmē, ka latviešu karavīri varētu tikt izvesti no Afganistānas bez saskaņošanas ar NATO un ASV, un ka agri vai vēlu visiem ārvalstu karavīriem būs jāpamet Afganistāna. Tomēr Brigmanis nav spējis paskaidrot, kāpēc formulējumam savienības programmā jābūt tādam, kas vedina domāt par Latvijas ārpolitikas maiņu. Brigmanis gan sacījis, ka vēlēšanu programma vēl ir darba versija - par dokumentu tā kļūšot, kad programmu parakstīs visi deputātu kandidāti. Brigmanis pieļāvis, ka minētais teikums no programmas var arī pazust.