Skolu vērtējumus sola publiskot

© F64

Viens no skolas darba vērtējumiem ir akreditācija, ko veic īpaša komisija. Ik mēnesi šādā veidā tiek «caurlūkotas» aptuveni 35 skolas. Vairākums no tām iegūst akreditāciju uz sešiem gadiem, mazāk – uz diviem gadiem, vēl retāk tā tiek atteikta. Šobrīd šie vērtējumi publiski nav pieejami, taču pēc jaunā akreditācijas modeļa ieviešanas no šā gada 1. septembra tiek solīts tos atklāt sabiedrībai.

Skolu akreditācijas sistēmu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) atzinusi par vienu no Latvijas izglītības jomas spēcīgākajām pusēm.

Līdz šim tā tika veikta, ņemot par pamatu septiņas pamatjomas ar kopumā 19 kritērijiem, kas raksturo skolas darbu. Patlaban šis modelis tiek pārstrādāts, veidojot to koncentrētāku un mazāk birokrātisku. Plānots atstāt trīs jomas ar deviņiem vai desmit kritērijiem, ietverot tajos ne tikai kvalitatīvos, bet kvantitatīvos rādītājus (to šobrīd nav), piemēram, otrgadnieku vai skolu pirms laika pametušo skaitu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča. Katram no kritērijiem ir četri līmeņi: ļoti labi, labi, pietiekami, nepietiekami. Tikai izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā un valsts pārbaudījumos netiek izteikti ar līmeņiem, bet gan skaitliski. Tas tiek darīts tāpēc, ka tās skolas, kas ļoti strādā ar iekļaujošās izglītības bērniem, nekad nesasniegs tos rādītājus, kā tur, kur tādu programmu nav. Starp citu, visgrūtāk arī ir novērtēt tieši skolēna izaugsmes dinamiku.

Ir noteikti seši būtiski kritēriji - ja tie netiek izpildīti, skola netiek akreditēta. Tas nozīmē, ka nedrīkst izsniegt izglītības diplomus, bet privātskolas nevar arī saņemt valsts finansējumu. Ja pārējos kritērijos ir nepietiekams līmenis, tad izglītības programma saņem divu, nevis sešu gadu akreditāciju. Tādā gadījumā skolai ar pašvaldību sešu mēnešu laikā IKVD ir jāiesniedz rīcības plāns, kā novērsīs šos trūkumus, un tiek sekots līdzi, kā tas tiek darīts. Arī tad, ja skola netiek akreditēta, tai ir tiesības pēc trim mēnešiem uzlabot darbu un pieteikties uz atkārtotu vērtēšanu, norādīja I. Juhņēviča, piebilstot, ka īpašos gadījumos var tikt rīkota ārkārtas akreditācija - pēc pašvaldības lūguma to var ierosināt Izglītības un zinātnes ministrija. Attiecībā uz skolām, kam atteikta akreditācija, īpašas korelācijas nav - tās ir bijušas gan pašvaldību dibinātas, gan privātskolas. Runājot par izmaksām - vienas izglītības programmas un skolas direktora akreditēšana no tās dibinātāja maciņa prasa 1000 eiro.

Komisija sešu gadu laikā neapmeklē akreditētās skolas, lai pārliecinātos, vai tiešām tiek pildītas tās sniegtās rekomendācijas, bet ik gadu IKVD tiek iesniegts ziņojums, kā skolas tās īsteno. Posmā starp akreditācijām skolu darbu uzrauga pašvaldība vai skolas dibinātājs.

Akreditācijas eksperti (kopumā to ir ap 200) ir gan izglītības iestāžu un izglītības pārvalžu vadītāji, gan augstskolu pārstāvji (pirms tam viņi iziet īpašus apmācību kursus). Tas nekādi nenozīmē, ka «viss notiek pa draugam un vērtētāji ir no kaimiņu skolām un pašvaldībām» - ir īpaši kritēriji, kas jāievēro, komisiju veidojot. Lai padarītu procesu objektīvāku, no pērnā gada arī IKVD darbinieks piedalās vērtēšanā (80% gadījumu varot to nodrošināt). Komisija skolā uzturas divas līdz piecas dienas - tas atkarīgs no mācību iestādes lieluma. Tā ir ne tikai dokumentu un pašvērtējuma pārbaude, bet arī vismaz 25 stundu vērošana - tā šobrīd tiek noteikta par prioritāti. Ir arī intervijas ar vecākiem, pašvaldību pārstāvjiem. Pirms skolas apmeklējuma tiek aptaujāti (ir īpaši izstrādātas anketas) skolēni, pedagogi, vecāki - tas tiek darīts, lai, jau sākot komisijas darbu, būtu apkopoti to rezultāti, akcentēja I. Juhņēviča.

Šobrīd vēl katras skolas izvērtējums pa kritērijiem nav publiski pieejams. Tas skaidrojams ar to, ka ekonomiskās krīzes laikā, lai taupītu resursus, tika pieņemts lēmums - tur, kur visi kritēriji ir labā līmenī, akreditācijas komisija neiet, bet automātiski tiek piešķirta akreditācija uz sešiem gadiem. Tas nozīmē, ka ir skolas, kur 12 gadu laikā neviens ārējais eksperts nav bijis. Jā, ir skolas pašvērtējums, bet tas nav pietiekami objektīvs rādītājs, ko publiskot. Ar jaunajiem, samazinātājiem kritērijiem būs vieglāk izvērtēt skolas un tos tad varēs rādīt sabiedrībai, uzsvēra IKVD vadītāja.

Latvijā

Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons nekonstatē sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju pārkāpumus "Lsm.lv" rakstā ""Krieveļi" un "latišņa" sociālajos tīklos. Kāpēc par naida izraisīšanu nesoda?", liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) mājaslapā publicētais atzinums.

Svarīgākais