Privātskolām, kuru dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs, pienāksies pašvaldības finansējums to uzturēšanai nevis no nākamā mācību gada sākuma, kā bija sākotnēji paredzēts, bet no 2020. gada 1. septembra. Līdz šim vietvaras brīvprātīgi varēja finansiāli atbalstīt šīs skolas, bet to nenoteica ar likumu.
Pērn 20. septembrī iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu, ka no pašvaldību budžeta jāpiešķir līdzekļi privātskolu, kuru dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālais uzņēmējs, uzturēšanai.
Skatot šā gada budžeta projektu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece rosināja izslēgt šādu punktu no Izglītības likuma grozījumiem.
Viņa norādīja, ka jau tagad privātskolām no valsts līdzekļiem tiek maksātas pedagogu algas un obligātā sociālā apdrošināšana, tāpat arī 1. līdz 4. klašu skolēniem pienākas brīvpusdienas un mācību līdzekļi (18,44 eiro vienam bērnam). «Nevar pašvaldībām deleģēt funkcijas, nepasakot, kur ņemt naudu. Turklāt likuma norma jau šobrīd pieļauj, ka pašvaldības var finansēt privātskolas, ja tās piedāvā kādus tai vajadzīgus pakalpojumus un izglītības programmas,» uzsvēra A. Muižniece. Uz komisijas priekšsēdētāja Arvila Ašeradena iebildi, ka privātskolas un iedzīvotāji ir rēķinājušās ar šādu atbalstu, jo to nosaka arī likums, tāpēc pēkšņa tā atcelšana diez vai ir saprotama, A. Muižniece paskaidroja, ka to paredz Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) panāktais vienošanās un domstarpību protokols.
Deputāte Ingūna Rībena atgādināja, ka nav runa par visām privātskolām, bet tikai par dažām, kuru dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs. Pašvaldību bažām, ka strauji varētu augt šādu skolu skaits, nav pamata - pērn bija sešas, nu ir astoņas, un tajās kopumā mācās 370 bērnu. LPS esot krietni pārspīlējusi fiskālo ietekmi, paziņojot, ka tas prasīs miljoniem eiro. Patiesībā ir vajadzīgi 355 000 eiro, un patlaban jau tiek piešķirts finansējums 320 000 eiro apmērā. Tātad ir runa vien par «dažiem desmitiem tūkstošu», skaidroja I. Rībena, piebilstot, ka šāds lēmums tika pieņemts pēc gariem strīdiem un polemikas.
LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pauda, ka bažām ir gan pamats: tiesa, ka minēto statusu kopš septembra ieguvušas vēl divas privātskolas, bet procesā ir vēl dažas. «Ja kāds dibina izglītības iestādi, tad atbilstoši Izglītības likumam uzturēšanas izmaksas nodrošina dibinātājs,» teica I. Dundure. Iznāk, ka privātskolas tiek dāsni finansētas: bez valsts un pašvaldības piešķirtās summas tiek prasīta arī maksa no vecākiem. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka pašvaldībām visu laiku tiek atgādināts par nepieciešamību optimizēt skolu tīklu, veidojot lielākas skolas. Tajā pašā laikā tiek dibinātas privātskolas, kur ir septiņi bērni klasē. IZM pašreizējais ierosinājums ir radies tāpēc, ka tā piekrita LPS: nevar būt duāla attieksme - vieniem tiek noteikta viena prasība, otriem - cita.
Pēc sēdes Ikšķiles Brīvās skolas vadītāja Kristīne Liberta Neatkarīgajai neslēpa, ka privātskolām bijis pārsteigums par deputātu vēlmi grozīt jau pieņemtu lēmumu. Viņa tomēr cer, ka 2020. gada maijā tiks sagaidīti MK noteikumi par finansējuma nodrošināšanu un tā paša gada 1. septembrī privātskolas to varēs saņemt. Nav saprotama arī LPS nostāja par milzīgo fiskālo ietekmi. Jau tagad liela daļa pašvaldību, tostarp Ikšķiles novada, maksā savā teritorijā esošajām privātskolām uzturēšanas naudu. Likums tikai sakārtotu šo jomu, pasakot - kam, cik un kā jāmaksā. Līdz šim procedūra, lai piešķirtu līdzekļus, bija garāka un sarežģītāka. K. Liberta uzsvēra, ka šādu skolu esamība (tās ir akreditētas) apliecina, ka tās ir vajadzīgas. Vecāki izvēlas saviem bērniem tās tāpēc, ka ir pārliecināti par tur nodrošināto kvalitāti un pieeju skolēniem. Un viņi tālab ir ar mieru maksāt arī no savas puses - Ikšķiles Brīvajā skolā tie bērnam ir 99 eiro mēnesī, kas tiek tērēti piemaksai pedagogiem, jo ar mērķdotāciju vien algām nepietiek.