Pērn Latvijā ieradās 4 852 remigranti; lielākā daļa par mājvietu izvēlējušies Rīgu

© Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

2017. un 2018. gadā papildus ikgadējam migrācijas novērtējumam Centrālā statistikas pārvalde (CSP) organizēja aptauju par ārējo migrāciju, lai noskaidrotu, cik pilnīgi oficiālajā statistikā tiek ietvertas iedzīvotāju migrācijas plūsmas ārpus valsts robežām.

Papildus datiem par imigrantiem un emigrantiem CSP uzsāk publicēt datus par remigrantiem. Ikgadējie dati liecina, ka ne vien pieaug imigrantu skaits, bet arī iebraucēju skaitā pieaug citu valstu piederīgo īpatsvars. Tomēr Latvijas valsts piederīgo imigrantu skaits joprojām veido gandrīz pusi.

Visvairāk remigrantu ir bērni vecumā līdz 14 gadiem

2018. gadā Latvijā ieradās 4 852 remigrantu. Starp tiem vērojams salīdzinoši augsts bērnu (līdz 14 gadiem) un 25-34 gadus jaunu iedzīvotāju īpatsvars. Bieži jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, kas nosaka augsto bērnu īpatsvaru. Otra biežākā grupa, kura vienlīdz aktīva ir arī starp emigrantiem, ir gados jauni cilvēki, kas turpina iegūt izglītību, iegūst darba pieredzi ārvalstīs, ceļo un bieži maina valstis. Pieaugot vecumam, samazinās arī remigrantu īpatsvars, tomēr neliels pieaugums vērojams pirmspensijas 55-64 gadu vecuma grupā, kad iedzīvotāji atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Visvairāk remigrantu atgriežas Rīgā

2018. gadā Rīgā atgriezās uz pusi vairāk remigrantu nekā citos reģionos, veidojot 30,1 % no visiem remigrantiem. Vismazāk pievilcīgs remigrantiem ir Vidzemes reģions, bet uz Pierīgu un Latgali atgriežas vienāds skaits Latvijas valsts piederīgo iedzīvotāju, kas liecina, ka remigrantu īpatsvars Latgalē ir augstāks.

Nepietiekami novērtēta emigrācija no Latgales, pārvērtēta - no Rīgas

Aptaujas dati liecina, ka CSP ikgadējais emigrācijas plūsmas novērtējums ir salīdzinoši precīzs. 2017. un 2018. gadā emigrēja 16.8 tūkst iedzīvotāju, liecina Ārējās migrācijas aptaujas dati, kas ir līdzīgs CSP ikgadējam iedzīvotāju skaita novērtējumam par pērno gadu - 15.8 tūkst. No emigrējušajiem 52,8 % bija vīrieši (CSP 2018 gada novērtējuma dati 54,5 %) un 47,2 % sievietes (45,5 %). Aptaujas dati liecina, ka emigrācijā CSP novērtējumā netiek pietiekami precīzi uztverta emigrācijas plūsma no Latgales, bet pārvērtēta emigrācija no Rīgas.

Vairāk aizbraucēju 15-34 gadu vecumā

Emigrantu vecuma struktūra CSP novērtējumā un Ārējās migrācijas aptaujā nedaudz atšķiras - aptaujā iegūtie rezultāti liecina, ka emigrācijā par maz ietverti 15-34 gadus veci iedzīvotāji. Pārējās grupas - līdz 14 gadiem un virs 35 gadiem atšķiras nebūtiski, jo CSP novērtētajā emigrācijā tiek ietverts par 2 % vairāk iedzīvotāju.

Ārējās migrācijas apsekojums veikts 20 tūkst. Latvijas mājsaimniecībās, aptaujājot iedzīvotājus divas reizes -

2017. un 2018. gada nogalē, lai noskaidrotu, kas šajās mājsaimniecībās dzīvoja 2016., 2017. un 2018.gadā. Katrā reizē atbildes saņemtas no vairāk kā 35 tūkstošiem personu, 7% mājsaimniecību iemītnieki izmantoja iespēju aizpildīt apsekojuma veidlapu internetā.

Katru gadu, izmantojot administratīvos datus, CSP apkopo remigrējušo skaitu imigrantos, papildus analīzei tika izmantoti Ārējās migrācijas apsekojuma dati par imigrantu valsts piederību un demogrāfiskajiem rādītājiem. Ņemot vērā datu lietotāju pieprasījumus un aktualitāti, CSP uzsāk publicēt datus par remigrantiem, sākot ar datiem par 2018. gadu. CSP datubāzē sadaļā “Migrācija” publicēti dati par remigrantu reģionālo izvietojumu, dzimuma un vecuma struktūru, kā arī ģimenes stāvokli. Arējās migrācijas aptaujas dati par imigrantiem un emigrantiem publicēti CSP tīmekļa vietnē “Ārējās migrācijas apsekojuma rezultāti”.

Svarīgākais