Par administratīvi teritoriālās reformas un politiskās situācijas īpatnībām novadā, par pašvaldības un ukraiņu investora attiecībām un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieku Agri Zvaigzneskalnu (Latvijas Zaļā partija).
- 12. jūnijā Latviju un īpaši Kurzemi postīja vētra...
- Jā, mūsu novadu vētra postīja īpaši smagi. Nākamajā dienā sasaucām Civilās aizsardzības komisiju, apzinājām postījumus, apbraukājām arī objektus ārpus pilsētas, tajā skaitā veco ļaužu pansionātu Ķīši un saimniecību Alpukalni, kur bija sagāzti koki, norauti jumti.
Pilsētā postījumu salabošana un kritušo koku novākšana sekmējās ātri, ārpus pilsētas tas notiek ilgāk. Pašvaldība saviem apdrošinātajiem īpašumiem ir veikusi apsekošanu un pieteikusi zaudējumus.
Nupat pirms Jāņiem izdevu rīkojumu par komisijas izveidi, kurai būs jāskata visi iesniegtie cilvēku iesniegumi un jāsagatavo dokumenti iesniegšanai izmaksu segšanai no valsts budžeta. Veicām arī zaudējumu aplēses, kas ir vairāk nekā 140 000 eiro, un ceram, ka varbūt kaut ko kompensēs arī valsts.
- Jūs Tukuma novada vicemēra amatā esat septiņus mēnešus. Tas ir tāds neparasts modelis, ka jūs kā opozīcijas deputāts ieņemat vicemēra posteni. Kā sekmējas darbs šādā situācijā?
- Mums Tukuma novadā no 17 deputātiem deviņi ir pozīcija, kas pārstāv Latvijas Zemnieku savienību, Vienotību un vietējo partiju Tukuma pilsētai un novadam, savukārt opozīcijā ir Latvijas Zaļā partija, Nacionālā apvienība, No sirds Latvijai, kā arī viens neatkarīgais deputāts. Šāda situācija izveidojās pagājušā gada rudenī, kad domstarpības radās ukraiņu olu ražotnes projekta dēļ. Tajā brīdī emocijas bija viskarstākās - notika balsojums par domes priekšsēdētāja vietnieka ņemšanu nost no amata, un viens pozīcijas deputāts balsoja kopā ar opozīciju pret iepriekšējo priekšsēdētāja vietnieku un pēc tam par manu kandidatūru viņa vietā. Kļuvu par mēra vietnieku, un sākumā nebija viegli. Bija jūtama pretestība un mobings, bet esmu noturējies. Pašlaik strādāju pie tām lietām, kuras bija uzņēmies mans priekšgājējs - pie saimnieciskiem un sociāliem jautājumiem. Nav vienkārši būt opozīcijā un vienlaikus izmantot varas dotās iespējas - informāciju, paraksta tiesības, pieejas interneta bankām. Jāteic, šo instrumentu man ilgi nebija. Tomēr pamazām var redzēt, ka pozīcija pārveidojas - tā redz, ka pastāv nepieciešamība sastrādāties, ka viens deputāts var visu izšķirt. 30. maijā bija arī uzticības balsojums mēram Ērikam Lukmanam, kurā likām saprast, ka viņš ir atbildīgs par situāciju atkritumu saimniecībā. Bet balsojums noslēdzās ar to, ka mērs amatu saglabāja - taču ar minimālu pārsvaru, ar deviņām balsīm pret astoņām.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce ir sācis administratīvi teritoriālās reformas priekšdarbus, radot satraukumu un protestus vairākās pašvaldībās, kas nevēlas būt pievienotas kādām lielākām pašvaldībām. Tāpat daža liela pašvaldība nevēlas, lai tai ko pievieno. Kā šo reformu gaida Tukumā?
- Plāns, kas ir uzzīmēts un ko mēs zinām, ir tāds, ka Tukums paliek kā novada centrs un mums tiek pievienoti Kandavas, Jaunpils un Engures novadi, un tad no četriem tiek izveidots viens paprāvs novads.
- Vai šie novadi ar labu gribēs pievienoties?
- Politiskā situācija katrā novadā ir atšķirīga. Arī Tukumam problēmu ir gana - grūti pateikt, ko šāda reforma mainīs izpildes līmenī, budžetēšanas līmenī. Tur būs daudz šķēpu jālauž. Mums Tukumā ir tā, ka pagasta pārvaldēm, kas nav pašpietiekamas, tiek iedalīta nauda no centra. Apmēram divi miljoni eiro tiek pārdalīti. Tikmēr Engures novadā tas tiek risināts citādā veidā - tur pagasti iztiek ar to, kas tiem ir. Līdz ar to pēc apvienošanās būs kaut kā jāvienojas par to, kāda būs šī matemātika.
Ministrs pašlaik apceļo Latviju, stāstot par savu reformu. Paredzēts, ka viņš mūsu novadā būs 19. jūlijā un sniegs ziņojumu. Laikam pārdesmit minūtes varēs uzdot viņam jautājumus. Viss notiks Tukumā, jo atsevišķi uz Kandavu, Enguri un Jaunpili ministrs nebraukšot. Jādomā, ka tā īsā saruna var būt asa un karsta. Cik zinu, visi trīs kaimiņi, kurus mums paredzēts pievienot, ir diezgan kareivīgi noskaņoti un viņiem nepatīk, ka ierastā lietu kārtība tiks mainīta. Ir ļoti daudz jautājumu, kas pašlaik nav skaidri - par finansēm, par ceļiem, sabiedriskais transports, kā arī funkciju pārdale starp valsti un pašvaldību.
- Par finansēm nesen izskanēja ziņa, ka pašvaldības no Valsts kases vairs aizņemties nevarēs.
- Varēt varēs, tikai rindā jāgaida. Mums ir daži projekti bērnudārza Pasaciņa otrajai kārtai un Kurzemes tranzītielas otrais posms, kur esam likuši cerības uz Valsts kasi, un tagad ir grūti pateikt, kā tiksim pie finansējuma. Finanšu ministrijas lēmuma pieņemšana par to tiek prognozēta jūlijā. Kurzemes ielā veicamie darbi ir sadalīti četros posmos. Ar pirmo (Talsu - Tirgus - Kurzemes ielu aplis) un ceturto (lietus notekūdeņu sistēma) posmiem viss ir kārtībā - tiem ir finansējums, un darbi tiks pabeigti šogad. Ir faktiski beigusies iepirkuma procedūra otrajam posmam, un tad vēl būs palicis trešais posms, par kura līdzfinansēšanu tiek gatavots pieteikums 2020. gada valsts budžetam tranzīta ielu sakārtošanas programmā. Šāds pieteikums nav guvis atbalstu no satiksmes ministra otrajam posmam 2019. gadā, tādēļ cerēt uz to, ka iedos trešajam, būtu vientiesīgi. Bet ar šo otro posmu ir tā, ka domes vadība tikās ar iepirkuma uzvarētāju un vienojās par finanšu plūsmas nodrošinājumu un sadalījumu divu gadu būvdarbu līguma finansēšanai (termiņš 2020. gada oktobris). Sadalījums tiek plānots līdz vienam miljonam eiro 2019. gadā un tikpat daudz 2020. gadā. Pēc minētās tikšanās domes izpilddirektore ir parakstījusi līgumu ar izpildītājiem par darbu sākšanu otrajā posmā šogad jau pēc Jāņiem, taču naudas praktiski nav. Ir apmēram 550 tūkstoši eiro, kas ir rezervēti šiem darbiem, bet vajag vēl 1,6 miljonus. Ja uzņēmējs šogad darbu uzsāks un būs padarījis ceturto daļu no posma, tad dome varēs norēķināties, bet, ja padarīs 50% un Valsts kasē nebūs naudas aizņēmumam? Šis Kurzemes ielas projekts diezgan pasmagi gulstas uz novada budžetu, tas notiek bez valsts un Eiropas atbalsta, tāpēc prasīsim Valsts kases aizdevumu. Esam rindā iestājušies, bet esam tajā diezgan patālu. Līdz ar to man ir ļoti lielas bažas, vai šis plāns varēs īstenoties. Mēs nākamā gada budžetā varam ieplānot un atļauties Kurzemes ielai atkal kādus 500 tūkstošus, bet jāatrod ir miljons. Uzņēmējs droši vien nākamgad objektu pabeigs. Ja viņš pabeigs darbus, viņš prasīs, lai ar viņu norēķinās, viņu neinteresē peripetijas domē. Kurš par to atbildēs? Ja pilsētas mērs uzņemas tādu risku un ja kaut kas noies greizi, tas būs liels pārbaudījums mēram.
- Vispirms bija Valkā, tad Tukumā, tagad arī no Ogres atskan ziņas, ka pastāv ukraiņu investors, kas grasoties būvēt olu ražotni. Tukumā šā olu stāsta dēļ izcēlās skandāls pašvaldībā. Vai joprojām ir jūtamas olu investora aktivitātes? Tukuma novada dome grasoties ļoti iet pretī investoram un radīt infrastruktūru speciāli viņam.
- Mēs katrā ziņā asfaltu viņam neliesim, jo pašlaik nav tādu budžeta līdzekļu un plānu. Ar šo olu projektu ir bijis daudz dīvaina, kādā veidā investors parādījās, kā atkal nozuda. Katrā ziņā rodas neticība, ka tas ir kaut kas nopietns. Tagad jau ir pagājis gads, kopš dome noslēdza konceptuālu vienošanos par sadarbību ar investoru. Mēs apņēmāmies sagatavot zemi kaut kādā juridiskā ietvarā - vai nu tas būs apbūves tiesību līgums, vai pirkuma līgums par zemi. Pēc tam pienāca rudens, kad bija neveiksmīgā izsole, kas tika atcelta un nenotika. Radās aizdomas, ka olu investoram paredzētajā zemes gabalā, kas ir 90 hektārus liels bijušais karjers, sertificēts novērtētājs nav ievērtējis grants krājumus, ja tādi ir. Uzzinājām, ka ir kaut kāda veca PSRS laiku dokumentācija, kurā tiek runāts par apmēram 380 tūkstošiem kubikmetru. Bet tajā uzdevumā, kas dots vērtētājam, nav uzdots grants krājumus vērtēt. Tas vairākiem deputātiem šķita aizdomīgi - kāpēc krājumi nav novērtēti, kāpēc zeme tiks pārdota par nesamērīgi zemu cenu. Man ir bijušas sarunas ar vietējiem, kas nodarbojas ar grants ieguvi, un viņi bija gatavi piedalīties izsolē un zemi pirkt pat par 300 tūkstošiem eiro. Bet olu investors vēlējās pirkt to par 80 tūkstošiem. Tātad atšķirība ir ievērojama. Un tad pārdot zemi par tik zemu cenu, nezinot pat, vai vispār būs kādas investīcijas un olu fabrikas celšana, neizskatījās vairs prāta darbs. Loģiski, ka mēs, opozīcija, cēlām trauksmi un iesniedzām tiesībsargājošajās institūcijās lūgumus vērtēt, vai nenotiek kāda blēdība, fiktīvs vai koruptīvs darījums. Līdz ar to tas pasākums tika atcelts. Pēc tam notika domes ārkārtas sēde, kurā aktīvais olu projekta un zemes pārdošanas lobētājs, domes priekšsēdētāja vietnieks AivarsVolfs tika atcelts no amata.
Viņa vietā tiku ievēlēts es. Tikai pēc gandrīz pusgada uz Tukumu atbrauca investora pārstāvis un vaicāja, kas notiek un vai kaut ko darām vai nedarām. Tad man radās jautājums: tad, kad bija iepriekšējais domes priekšsēdētāja vietnieks, notika aktīvas sarunas, arī mūs, deputātus, visādi raustīja, liekot vērtēt un balsot, bet tagad, kad Volfa nav amatā, mēnešiem ilgi nekas nenotiek. Rodas pamatotas šaubas, vai tas ir nopietni. Investora pārstāvis atkal klāstīja savus plānus, un parādījās viedoklis, ka viņi ir gaidījuši no Tukuma domes kaut ko, bet mēs savukārt esam gaidījuši no viņiem kaut ko. Es saprastu, ja uzņēmējs atnāktu, visi apsēstos un runātu. Ko viņi ir gaidījuši, ir grūti pateikt. Viņi, kā sacīja, ukraiņu uzņēmuma Ovostar Union N.V meitaskompānijas SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs, ir «norāvuši stopkrānu» ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai. Viņi, kā sapratu, bija pasūtījuši ietekmes uz vidi novērtējumu vienlaikus Ogres novadā un Tukuma novadā, par citām vietām nezinu - man informācijas nav. Pie mums viņi ir «norāvuši stopkrānu», bet citur tad laikam kaut ko turpina darīt. Te atkal rodas jautājums, vai tad par velti tas notiek? Ir taču jāmaksā tur, kur kaut kādus pētījumus jau veic un liek kopā, un šeit arī to darīs un maksās? Kas tās par dīvainām darbībām? Tas kaut kā investīcijām neatbilst. Es nevaru iedomāties, ka es kā investors varētu maksāt vienā, otrā, vēl kādā trešajā vietā. Tas, kādā veidā pašlaik notiek komunikācija starp investoru un pašvaldību, rada aizdomīgu ēnu visam tam pasākumam.
Pēdējā saruna beidzās ar to, ka uzņēmējs informēja, ka vērsīsies augstās instancēs ar lūgumu mainīt likumīgo kārtību, kādā veidā pašvaldība var slēgt līgumu par apbūves tiesībām.
- Kur viņš vērsīsies - Saeimā?
- Jā, pie likumdevēja, attiecīgā Saeimas komisijā, lai tiktu grozīta kārtība. Jo pie pašreizējās kārtības ukraiņi neesot ar mieru veikt apjomīgas investīcijas - jo publiskai personai iespējams dabūt apbūves tiesības, limitētas uz 30 gadiem. Bet 30 gadus viņi acīmredzot uzskata par pārāk mazu laiku.
- Ir dzirdēts, ka iedzīvotāji skeptiski, pat ļoti noraidoši izturas pret ideju būvēt novadā olu ražotni.
- Iedzīvotāji ir satraukti par iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. Ir solījumi par darba vietām, kas būtu labs ieguvums. Taču ir dzirdēta arī versija, ka ukraiņi nāks paši ar saviem darbiniekiem no Ukrainas. Un viņi tad nebūs deklarētie iedzīvotāji, kas maksās tos nodokļus, kas ir pašvaldības ienākumu pamatā. Nav atbildēts arī jautājums par smakām - vai tās būs vai nebūs. Pastāv arī vides riski - kurp novadīs, kā attīrīs notekūdeņus? Cik saprotu, uzņēmējs piedāvā divus posmus, no kuriem pirmajā nebūs novērstas smakas, bet tad otrajā būšot lielās investīcijas un jaunākās tehnoloģijas. Tad šajā brīdī ļaut būvēt un attīstīties, ticot, ka viss notiks pēc gadiem? Kur garantija, ka tas notiks un notiks pēc pilnas programmas? Kā pašvaldība varēs piespiest uzņēmēju veikt otru posmu, ja kaut kas ies greizi un solītās investīcijas netiks veiktas?
Ir dzirdēts arī, ka tā vispār ir afēra, bet es gan nesliecos tā uzreiz domāt. Tomēr ir dīvainība, ka olu investors veic savas aktivitātes vienlaikus daudzās vietās. Tas rada aizdomas, ka uz olu ražotnes projekta rēķina uzņēmēji var mēģināt lēti iegādāties zemi, no pašvaldībām piedabūt infrastruktūras izveidi, bet pēc tam objektu dārgāk pārdot. Un realitātē nekādas olu ražotnes nebūs. Ja īpašums ir likumīgi iegādāts, ja izsole ir notikusi, pašvaldība vairs nevarēs kaut ko ietekmēt - neviens nevar piespiest būvēt fabriku un nedarīt ko citu - piemēram, vest ārā granti. Bet, ja tā mēs to skatāmies, tad mums ir cita cena tam pasākumam. Mēs gribam, lai ir reālas investīcijas, darba vietas mūsu cilvēkiem un pievienotā vērtība novadam un valstij.
- Jūs savulaik bijāt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Tukuma nodaļas vadītājs, arī JKP valdes loceklis, bet esat šo partiju pametis. Kāpēc?
- Pametu partiju, kad tā vēl nebija noformējusies, kādu to redzam šodien. Esmu sapratis, ka tie lielie solījumi, ar kuriem nāca šī partija, ir tikai veids, kā uzrunāt vēlētājus varas iegūšanai un ilūzija. Ja solījumi netiek pildīti, agrāk vai vēlāk šādas partijas piemeklē noriets.
- Milzīgi zaudējumi esot radušies pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Piejūra. Kas notiek?
- Atkritumu apsaimniekošanā šobrīd ir iestājusies cīņa ar sekām, kas radās 2017. gadā steigā noslēgtā līguma dēļ, kas noveda līdz dziļiem uzņēmuma zaudējumiem. Ir noslēdzies iekšējais audits par 2017., 2018. gadu un 2019. gada pirmo ceturksni, lai varētu vērtēt atlaistās valdes atbildību un novērstu ziņojumā ietvertās negatīvās konstatācijas. Tarifs jau ir grozīts valsts regulētajai apglabājamajai daļai, savukārt neregulētā savākšanas maksa tiks grozīta astoņu pašvaldību domēs kopsummā attiecīgi no 11,72 uz 13,47 eiro par kubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa. Tagad uzņēmumā ir pārformēta darbinieku struktūra, daži pametuši uzņēmumu, daži aizrotēti, tiks aktualizēti arī pašvaldību saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu. Galvenais jau tomēr, lai pakalpojums ir nepārtraukts, un jādomā par spēcīgāku kontroles mehānismu attiecībā uz pašvaldības uzņēmumiem.