Ārsts: Redzam koronavīrusa aisberga redzamo daļu

Epidemiologi šķetina infekcijas slimību izplatības ceļus un noskaidro, kā apturēt salmonelozes vai norovīrusa izplatību bērnudārzā. Šīs ir slimības, no kurām Latvijā neviens īsti nebaidās, taču jaunais koronavīruss gan iedveš bailes. Neatkarīgā aicināja uz interviju Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoru epidemiologu Juriju Perevoščikovu.

- Vasarā parādījās satraucoša informācija par zarnu infekciju uzliesmojumu pirmsskolas izglītības iestādēs, skolās, kā arī Kuldīgas slimnīcā ar salmonelozi inficējās pat jaundzimušie. Vai šādi infekciju slimību uzliesmojumi Latvijā ir ikdiena un normāla parādība, jebšu mums ir pamats satraukumam par to, kā izglītības un veselības aprūpes iestādēs nodrošina kārtību un vispār ievēro higiēnas normas?

- Infekciju slimības ir aktualitāte visā pasaulē. Atsevišķas slimības ir apkarotas, pateicoties vakcinācijai, pateicoties higiēnas pasākumiem, bet atsevišķas infekciju slimības turpina izplatīties, jo cilvēki kontaktējas savā starpā. Visvairāk izplatās bērnu iestādēs, jo bērna imūnsistēma nav saskārusies ar slimību patogēniem, kuri cirkulē sabiedrībā, un viņi ir uzņēmīgāki. Otrs iemesls - bērni atrodas kolektīvos - bērnudārzos, skolās, kur kontakti ir ciešāki, un infekcijas slimība izplatās lielākoties kontaktu ceļā.

Reizi nedēlā ir kāds uzliesmojums, ar ko epidemiologi strādā. Attiecībā uz šiem saslimšanas gadījumiem pagājušajā gadā Siguldā mēs pievērsām pastiprinātu uzmanību un nolēmām negaidīt, kad bērni aizies pie ģimenes ārsta, bet, saņemot pirmos signālus, rīkojāmies, lai noskaidrotu infekcijas avotu. Pastiprināta uzmanība tika pievērsta, jo noskaidrojās, ka bērni inficējušies ar šiga toksīnu veidojošās zarnu nūjiņas izraisīto infekciju, turklāt vairākiem bērniem infekcija noritēja smagi.

Mēs nevaram teikt, ka situācija pasliktinājusies, uzliesmojumu īpatsvars, kad bērni inficējas, lietojot uzturā pārtiku, nepalielinās, palielinās mazāku uzliesmojumu skaits, kur bērni inficējušies jau kontaktu ceļā. Un palielinās arī tāpēc, ka vairāk un savlaicīgāk ziņo par šiem gadījumiem, ātrāk ir iespējams noreaģēt un pārbaudīt lielāku skaitu bērnu.

- No epidemiologu viedokļa - kādas problēmas izgaismoja plašā infekciju slimību izplatība pērn Siguldā?

- Infekciju slimības izplatās, ja netiek ievērotas tā sauktās barjeras metodes. Ir infekcijas izraisītājs, piemēram, ja runājam par salmonelozi, to izraisa salmonella, kas atrodas dzīvnieku izcelsmes produktos. Teorētiski, ir jāveic pasākumi, lai dzīvnieki neslimotu un tāda dzīvnieka gaļa vai produkti nenonāktu pie cilvēkiem, tomēr realitātē tas nenotiek. Salmonellas nav izskaustas ne Latvijā, ne citur. Tātad pret šiem pārtikas produktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, jāattiecas ar vislielāko uzmanību. Piemēram, gaļa nedrīskt būt saskarsmē ar pārtikas produktiem, kurus mēs lietojam uzturā termiski neapstrādātus. Ļoti rūpīgi jādara savs darbs, jāmazgā rokas pēc saskares ar gaļu, tas pats attiecas uz virtuves priekšmetiem. Ja mēs griežam gaļu, tad ar šo pašu nazi pēc tam nevajadzētu griezt kūku. Istabas temperatūrā salmonella dažu stundu laikā savairojas un sasniedz tādu daudzumu, ka var izraisīt masveida saslimšanu.

Dažu stundu laikā izbraucām uz Siguldu pēc pirmo signālu saņemšanas. Pārtikas un veterinārais dienests strādā ar pārtiku un higiēnas normu ievērošanu, mēs - Slimību profilakses un kontroles centrs - ar cilvēkiem, meklējot iespējamo infekcijas avotu. Mums jānoskaidro nevis tās nianses, kā šie cilvēki strādā, piemēram, bērnudārza virtuvē. Mums svarīgi noskaidrot, vai šis cilvēks varēja būt pats inficēts, varbūt bija inficēts pirms tam un ir infekcijas avots. Mums jāizslēdz vai jāapstiprina, ka šī infekcija nāk no cilvēka. Mērķis ir atrast jebkuru potenciālo infekcijas avotu vai nu bērnu, vai darbinieku vidū. Tas, kas ir noticis - infekcijas slimība ir konstatēta -, tas ir fakts, mūsu uzdevums ir apturēt tās turpmāko izplatību. Epidemiologa funkcija ir noreaģēt, apzināt potenciālos inficētos cilvēkus un inficētos cilvēkus.

- Kā mēs labi zinām, noteikumus mēs varam sarakstīt ļoti daudz un ļoti detalizētus. Jūs pats minējāt sarunā, ka pēc katra infekcijas uzliesmojuma sarakstāt ieteikumus uz vairākām lapām, taču vienmēr un visur būs cilvēka faktors, kas neļaus mums būt pilnīgi drošiem, ka infekciju slimības neizplatīsies.

- Situāciju vislabāk var saprast salīdzinot. Man ir pietiekami liela pieredze, vairāk nekā 30 gadu. Attiecībā uz zarnu infekciju slimību izplatību, piemēram, kādreiz tūkstošiem bērnu Latvijā slimoja ar A hepatītu, tagad - uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt. Šigeloze jeb dizentērija bija masveida slimība. Situācija būtiski uzlabojusies - vispirms mums ir labāki apstākļi, lai ievērotu personisko higiēnu, mazgātu rokas, tomēr arī cilvēki ir apzinīgāki. Roku mazgāšanai patiešām ir ļoti liela nozīme, turklāt kārtīgai un pareizai (intervijas laikā Jurijs Perevoščikovs arī detalizēti pastāsta, kā un cik ilgi jāmazgā rokas - aut.)

- Dažiem tā roku mazgāšana šķitīs kā paranoja…

- Nē, nē, nē, pareizai roku mazgāšanai patiešām ir nozīme. Tā nav paranoja, jo padomājiet, kāpēc vispār tad mazgāt rokas, ja, piemēram, nepareizi aizverot ūdens krānu, jūs atkal tos pašus mikrobus dabūsiet uz rokām, kurus tur atstājāt, krānu atverot!

- Par roku mazgāšanu mums atgādina premjerministrs Krišjānis Kariņš, un arī jau radītas pirmās humora dziesmas par roku mazgāšanu.

- Lai dzied! Tas mums nāk tikai par labu, ka par to runā.

- Kāds bija iznākums Kuldīgas slimnīcas lietai, kur ar salmonelozi inficējās pat jaundzimušie?

- Infekcija parādījās jau pērn pavasarī. Lielākoties mēs atklājām šos saslimšanas gadījumus retrospektīvi, proti, strādājot ar pirmo reģistrēto gadījumu, mēs paņēmām visus bērnus, kuri konkrētajā mēnesī bija piedzimuši dzemdību nodaļā. Tad skatījāmies vēl pirms mēneša dzimušos, līdz faktiski pārbaudījām pēdējā pusgadā piedzimušos bērnus. Salmonellas mēdz maziem bērniem būt līdz pat gada vecumam, izdevās atrast, ka infekcija nebija saistīta ar pārtikas lietošanu, jo tad visi vienā dienā būtu inficējušies. Būtu pacēlums un kritums. Bet te bija atsevišķi gadījumi cits pēc cita. Saslimušie bija gan jaunās māmiņas, gan personāls. Saslima kontaktu ceļā.

- Teicāt, ka daudzas infekciju slimības vakcinācijas rezultātā mums ir izskaustas, un pieminējāt garo klepu, tomēr mēs rakstām par gadījumiem, kad cilvēki pašlaik Latvijā atkal un atkal saslimst ar garo klepu. Kāpēc?

- Tā ir vakcīna, ko pielietojam jau no sešdesmitajiem gadiem, un, pateicoties šai vakcīnai, saslimstība ar garo klepu kritusies diezgan strauji. Saslimstības līmenis pirms un pēc vakcinācijas vispār nav salīdzināmi. Galvenais šīs vakcinācijas mērķis ir novērst smagus saslimšanas gadījumus un novērst iespēju saslimt ar garo klepu maziem bērniem līdz gada vecumam, jo pirmajā dzīves gadā tā ir potenciāli nāvējoša slimība. Ļoti būtiski ir panākt, lai katram bērnam potes tiktu izdarītas noteiktajos laikos. Jā, var atlikt, bet tad jāatceras, ka bērns nebūs pilnībā pasargāts no garā klepus, kas ir ļoti infekcioza slimība. Viens cilvēks, kuram garais klepus norit viegli, var inficēt 16 cilvēku!

- Zīdainītis var saslimt no kāda, kas viņam ir blakus…

- Pat atrodoties vienā telpā, poliklīnikā uzgaidīšanā, piemēram, kur kāds klepo.

- …un tas var būt tikai kāds pieaugušais. Varbūt ir iespēja vakcinēt arī pieaugušos, ja jau imunitāte nav uz mūžu?

- Pašlaik vairākās valstīs jau izmanto vakcīnu, kas domāta pieaugušajiem. Tā ir pret garo klepu, stingumkrampjiem un difteriju. Mēs iesakām reizi desmit gados vakcināciju pret difteriju, stingumkramjiem, un tā ir valsts apmaksāta. Mēs iesakām arī vakcinēties pret garo klepu tiem, kuriem ģimenē gaidāms mazulis, turklāt visiem tuviniekiem.

- Vēl viena infekciju slimība, ko var izskaust ar vakcīnas palīdzību, bet vairākās valstīs tā ir atkal parādījusies lielos apmēros. Masalas.

- Vairākās valstīs pagājušajā gadā bija epidēmisks masalu pacēlums, un šajās valstīs ir zemāks imunizācijas līmenis. Latvijā pērn reģistrējām trīs masalu saslimšanas gadījumus. Tie bija saistīti ar ceļojumiem. Šie cilvēki neinficēja citus, pareizāk sakot, viņi noteikti inficēja, bet citi nesaslima, jo ir vakcinēti. Tas liecina par to, ka populācijas imunitāte ir pietiekami laba. Slimība nevar sasniegt nevakcinētos, jo lielākā daļa - vakcinēto - ir kā barjera, kas neļauj slimībai izplatīties.

- Vai, samazinoties vakcinēto cilvēku skaitam, šī aizsardzība kļūst vājāka?

- Masalas ir ļoti lipīga infekciju slimība, un, ja vakcinācijas līmenis būtu zem 95 procentiem, tad kolektīvā imunitāte nedarbotos. Katru gadu mums ir bērni, kurus nevakcinē, ja šogad šo bērnu skaits ir 500, nākamgad 1000, tad pēc pāris gadiem nevakcinēto cilvēku skaits var sasniegt tādu līmeni, kad masalu uzliesmojums varētu būt arī pie mums. Tas, visticamāk, nebūtu milzīgs, tomēr būtu uzliesmojums, piemēram, līdzīgi kā Lietuvā, kur ar masalām saslima tūkstoš cilvēku.

- Runājot par trakumsērgas gadījumu pagājušajā gadā, kur ne tikai radinieki, bet visa sabiedrība uzdeva pamatotu jautājumu, vai un kā tā var būt, ka mediķi nediagnosticē šo slimību laikus?

- Slimību ir ārkārtīgi daudz. Daudzas no tām ir ļoti, ļoti retas, un nevaram sagaidīt, lai ārsts dažu dienu laikā pasaka, kas tā ir par slimību, ja viņš nekad mūžā ar to nav saskāries. Ārsti, kas saskārušies ar trakumsērgu, redzējuši trakumsērgas pacientus, visā Latvijā ir daži. Infekciju slimību gadījumā nav laika ilgi domāt, bet sagaidīt ātru diagnozi trakumsērgai, ja cilvēkam pietiekami īsā laika posmā nav bijis kontakts ar dzīvniekiem, faktiski nav iespējams. Tas vispār bija rets gadījums Latvijā, jo kontakts ar slimu dzīvnieku šai pacientei bija pirms pusotra gada. Vēl viens aspekts - cilvēkam, kuram parādās trakumsērgas pazīmes, palīdzēt var tikai simptomātiski, mazināt ciešanas, jo izārstēt nevar.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā reģistrēti četri trakumsērgas gadījumi.

- Sabiedrības uzmanība pašlaik pievērsta jaunajam koronavīrusam, tomēr mēs zinām, ka koronavīrusi ir zināmi un arī Latvijā ir bijuši sastopami jau daudzus gadus. Kāpēc šis jaunais vīruss ir bīstams?

- Koronavīrusi ir zināmi kopš 20. gs. 60. gadiem. Tie pārsvarā ir dzīvniekiem sastopamie vīrusi - kopumā ap 40 dažādu tipu. Ir zināmi septiņi koronavīrusi, ar ko var saslimt cilvēks. Atcerēsimies, 2012. gadā bija MERS, ko pārnēsā kamieļi, ar ļoti augstu letalitāti - 35 procenti. Toreiz tas arī bija jauns vīruss, bet izplatījās lēnāk. Pirms tam bija vēl viens koronavīruss SARS. Atklāts 2002. gadā, un astoņu mēnešu laikā ar to izslimoja 8000 cilvēku, katrs desmitais nomira. Tā arī bija starptautiska trauksme, jo epidēmijas sākums bija nokavēts, par pirmajiem gadījumiem paziņoja divus mēnešus pēc tam, kad daudzi cilvēki jau bija pametuši uzliesmojuma centru. Pateicoties tai stratēģijai, kas arī tagad tiek pielietota - agrīna slimības atklāšana un pacienta izolēšana, kontakpersonu noskaidrošana un pārbaudīšana -, astoņu mēnešu laikā izdevās likvidēt šo slimību. Var teikt, tie bija parasti pasākumi, kas ir zināmi jau divsimts gadu. Pret SARS arī nebija ne vakcīnu, ne zāļu.

Jaunais koronavīruss ir atšķirīgs. Pašlaik notiek vīrusa izpēte, un pirmie secinājumi, pamatojoties uz vīrusa izplatību Uhaņā, ir tādi, ka tas, ko mēs pašlaik redzam, ir tikai aisberga redzamā daļa un tie ir tikai desmit procenti. Pārējie 90% ir cilvēki, kuriem saslimšana norit vieglā formā.

- Tātad jūs vēlaties teikt, ka patiesais ar jauno koronavīrusu saslimušo skaits ir krietni lielāks?

- Noteikti, jo mēs nezinām visus saslimušos. Jāsaka gan, ka mēs vēl daudz ko nezinām par jauno koronavīrusu, mēs nezinām, kā tas attīstīsies. Inficēto skaits ir ļoti liels, cilvēki ceļo, un, kamēr nebija ieviesti drošības pasākumi, no epicentra Uhaņā vismaz pieci miljoni cilvēku izbrauca, kuru vidū noteikti bija inficētie ar koronavīrusu. Pašlaik ir skaidrs, ka cilvēkiem pret to nav imunitātes, bet redzam arī to, ka relatīvi maza ir to cilvēku daļa, kuriem ir smagas komplikācijas. 20% ir smaga slimības norise. Mums ir jābūt gataviem dažādiem pavērsieniem, un tāpēc mums ir «jāķer» ikvienu gadījumu un jāizolē. Sliktākais scenārijs, ka šī infekcija iesakņosies sabiedrībā un pārveidosies par tā saukto rutīnas infekciju. Tad mums atliek gaidīt vakcīnu.

- Pret gripu arī ir vakcīna, un Latvijā saslimst un arī nomirst cilvēki no gripas radītām komplikācijām, tomēr lielākā sabiedrības daļa nesteidzas vakcinēties. No koronavīrusa visi baidās.

- Tāda ir cilvēka psiholoģija - kas ir kaut kas jauns, no tā baidās visvairāk. Tas ir dabiski.

- Par šo jauno vīrusu sociālajos tīklos ir lasītas visneiedomājamākās lietas.

- Jā, ir tāda sajūta, ka cilvēki domā, ka zinātnieki kaut ko slēpj (smejas - aut.). Man šķiet, tas ir atsevišķu cilvēku komunikācijas veids, viņi domā, ka zina, ka ir atraduši kaut ko slepenu, ko citi nezina, - kādu slepenu laboratoriju. Mēs bērnībā arī izdomājām visādus aizraujošus stāstus, meklējām noslēptus bunkurus. Tomēr, ja nopietni, tad ir cilvēki, kuri uztver šo informāciju nopietni un iespaidojas no tās. Tāpēc mēs aicinām meklēt uzticamus informācijas avotus.

- Vai tā ir tiesa, ka cilvēki, kuriem ir smaga slimības norise, ir gados vecāki un slimo jau ar kādu citu slimību?

- Jā, lielākoties nāves gadījumi, kas aprakstīti, ir līdzīgi kā gripai, cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, gados vecāki cilvēki un hronisku slimību pacienti.

- Kādas ir prognozes, kas notiks tālāk?

- Pašlaik pat pasaules labākie eksperti nevar droši neko prognozēt. Mūsu ieteikums ir sekot rekomendācijām attiecībā uz braucieniem uz Ķīnu. Eiropā pašlaik ikvienam gadījumam var atrast inficēšanās avotu - ceļojums uz Uhaņu vai kontakts ar kādu no vīrusa skartās zonas. Ja var atrast saslimšanas avotu, tas nozīmē, ka noturīgas vīrusa cirkulācijas valstī nav. Pašlaik tikai Ķīnā ir noturīga vīrusa izplatība.

- Kas ir tie citi koronavīrusi, kas ir arī Latvijā?

- Kopumā ir vēl četri koronavīrusi, kuri visapkārt mums cirkulē un ar kuriem mēs slimojam gada aukstajā laikā.

- Zinu, ka arī jūs pats saslimāt ar koronavīrusu pagājušajā gadā.

- Jā, bija tāds gadījums. To uzzināju, veicot analīzes, un noslimoju nedēļu, līdzīgi kā saaukstēšanās. Bet nekas dramatisks. Bet to nekādā gadījumā nevajadzētu jaukt ar jauno koronavīrusu.