Mežu atjaunošana Latvijā kļuvusi dārgāka

© Romāns Kokšarovs/F64

Latvijā meža atjaunošanas izmaksas pagājušajā gadā pieauga un bija vidēji no 705 līdz 860 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus gadu iepriekš - 2018.gadā - meža atjaunošanas izmaksas bija robežās no 509 līdz 669 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš - no 438 līdz 567 eiro.

Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2019.gadā augstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes trešās kvalitātes grupas mežos (mētrājs, lāns, mētru ārenis, mētru kūdrenis) - 860 eiro hektārā, kas ir par 30,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās - otrās kvalitātes grupas mežos (sils, viršu ārenis, viršu kūdrenis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, niedrājs, dumbrājs, liekņa) - 705,4 eiro hektārā, kas salīdzinājumā ar 2018.gadu ir pieaugums par 38,7%.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas, kā arī kopšanas izmaksas 2019.gadā Latvijā salīdzinājumā ar 2018.gadu palielinājās visos meža zemes kvalitātes grupas mežos.

Kopējo vidējo meža atjaunošanas un kopšanas izmaksu straujo pieaugumu veidoja darbaspēka izmaksu, meža stādu cenu pieaugums, kā arī mašinizētā mežu stādīšana, kur vienības izmaksas ir lielākas, nekā stādot mežu bez mehanizācijas, pauda statistikas pārvaldē.

Vidējās meža kopšanas izmaksas 2019.gadā bija no 234 līdz 301 eiro uz vienu hektāru.

Lielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (damaksnis, vēris, gārša, šaurlapju ārenis, šaurlapju kūdrenis, platlapju ārenis, platlapju kūdrenis) - 300,5 eiro hektārā, kas ir par 15,1% vairāk nekā 2018.gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos (sils, viršu ārenis, viršu kūdrenis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, niedrājs, dumbrājs, liekņa) - 274,6 eiro hektārā, kas ir par 5,3% vairāk.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka 2019.gadā viena kubikmetra koksnes vidējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē nedaudz palielinājušās, bet starpcirtē - samazinājušās.

Starpcirtē ciršanas darbus veic izlases veidā, tādēļ kopējās mežizstrādes izmaksas ir lielākas nekā galvenajā cirtē, kur ciršanu veic gandrīz pilnībā.

Galvenajā cirtē salīdzinājumā ar 2018.gadu izmaksas palielinājušās par 1,3% un bija 17,5 eiro uz vienu kubikmetru. Starpcirtē (kopšanas, rekonstruktīvajā, sanitārajā) izmaksas salīdzinājumā ar 2018.gadu samazinājās par 7,8%, veidojot 20,8 eiro uz vienu kubikmetru.

Kopējās mežizstrādes izmaksas galvenajā cirtē un starpcirtē veido darbaspēka, transporta un pielietotās tehnikas izmaksas.

Statistikas pārvaldē minēja, ka koku ciršanas dinamiku Latvijā 2019.gadā ietekmēja kokmateriālu cenas tirgū, kas savukārt iespaidoja mežizstrādes izmaksas.

2019.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, vidējā iepirkumu cena samazinājās gan skujkoku, gan lapkoku apaļkokiem vidēji par 3-30% atkarībā no produkcijas veida, tādēļ mežizstrādes izmaksas uz kubikmetru nav būtiski palielinājušās.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.