Aptauja: vecvecāki ir gatavi nākotnē finansiāli atbalstīt mazbērnus

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Divi no trīs vecvecākiem ir gatavi veikt regulārus ikmēneša ieguldījumus mazbērnu finanšu drošībai nākotnē. Iemesls: vecākā paaudze ir norūpējusies par mazbērnu iespējām iegūt augstāko izglītību vai uzsākt finansiāli patstāvīgu dzīvi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO jaunākā aptauja.

"Mūsdienu aktīvie vecvecāki ir tā paaudze, kas pārdzīvoja sarežģītos aizvadītā gadsimta deviņdesmitos gadus un finanšu jomā, tautas valodā runājot, "uzsita daudzus punus". Viņi vēlas bērnus un arī mazbērnus pasargāt no pašu piedzīvotajām grūtībām, tādēļ ir gatavi ieguldīt līdzekļus iespējamu nākotnes problēmu risināšanā. Tas var būt uzkrājums, piemēram, augstākajai izglītībai vai arī mērķuzkrājums mazbērna pilngadībai," skaidro apdrošināšanas sabiedrības ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāles Dzīvības un veselības apdrošināšanas departamenta direktors Gints Konrads.

Konrads norāda, ka liela daļa mūsdienu vecvecāku ir sociāli un ekonomiski aktīvi un neatbilst stereotipiem par omītēm un opīšiem - viņi ceļo, apgūst jaunus hobijus vai pat uzsāk jaunus biznesus, ir aktīvi digitālo mediju un viedierīču lietotāji, kā arī labi pārzina un ikdienā izmanto dažādus finanšu instrumentus. Savukārt uzkrātā dzīves pieredze liek viņiem gādāt par atbalsta sniegšanu bērniem un mazbērniem.

Šo tendenci apstiprina arī veiktā tiešsaistes aptauja, kurā atklājās, ka vecvecāki, kuriem ir mazbērni līdz astoņu gadu vecumam, aizvien biežāk veido vai plāno veidot uzkrājumus kā dāvanu mazbērnu pilngadībā. Domājot par jaunās paaudzes nākotni, visvairāk raižu viņiem sagādā mazbērnu iespēja iegūt augstāko izglītību un tas, kā viņi spēs sevi finansiāli nodrošināt patstāvīgas dzīves sākumā.

Interesanti, ka tieši augstākā izglītība tiek uzskatīta par svarīgāku priekšnoteikumu veiksmīgai dzīvei nekā, piemēram, labas darba vietas atrašana vai privātbiznesa uzsākšana. Tādēļ vairāk nekā puse (63%) šī brīža vecvecāku ir gatavi parūpēties par mazbērnu iespējām nākotnē iegūt augstāko izglītību, katru mēnesi šim mērķim investējot līdz 30 eiro (šādi atbild 42%) vai 30 un vairāk eiro (ceturtā daļa jeb 25% no aptaujātajiem). Pretēji stereotipiem par senioru maksātspēju, tikai trešā daļa atzīst, ka nevar atļauties katru mēnesi papildināt mazbērna krājkontu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vecvecāki kopumā ir visnotaļ labi informēti par Latvijas augstskolu aktuālajām mācību maksām. Gandrīz puse (44%) uzskata, ka bakalaura studiju programmas pilna apguve izmaksā no 4 000 līdz 7 000 eiro, kas atbilst šī brīža vidējām izmaksām Latvijas augstkolās. Tomēr daļa vecvecāku vēl aizvien ir pārliecināta, ka augstākā izglītība ir valsts apmaksāta - tā atbildēja katrs astotais aptaujātais.

"Protams, ja vien ir iespējas, gandrīz ikviens vecvecāks ar lielāko prieku apdāvina mazbērnus dzimšanas dienās, Ziemassvētkos un citās svinībās. Aptauja rāda, ka lielākā daļa vecvecāku iegādājas dāvanas vismaz trīs un vairāk reizes gadā, tām vidēji tērējot no 10 līdz 30 eiro. Iespējams, šis ir labākais laiks, kad pakonsultēties ar bērnu vecākiem un mazajiem uzdāvināt ne tikai sen kārotu lietiņu, bet arī uzkrājumu nākotnei. 30 eiro mēnesī ir summa, kuru atlicināt ir vienkāršāk, nekā sākotnēji šķiet, jo tas ir tikai viens eiro dienā," stāsta Konrads.

Pieredze apstiprina: sasniedzot pilngadību, jaunieši šādu dāvanu tiešām novērtē, jo tā ir iespēja piepildīt kādu sen lolotu sapni, piemēram, studēt ārvalstīs, doties garākā ceļojumā vai gluži vienkārši uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais