Pensionāru federācija pārmet VM zāļu nepieejamību laukos

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) un nevalstiskā organizācija "Impact 2040" aicina Veselības ministriju (VM) apturēt jaunos "aptieku noteikumus", kas topošajā redakcijā "būtiski lobētu lielveikalu un lielo slimnīcu intereses, bet pilnībā atstātu novārtā iedzīvotājus, kuri dzīvo mazapdzīvotās vietās", pauž "Impact 2040" pārstāve Anita Laima Lancmane.

Kā izteikusies LPF priekšsēdētājas vietniece Dzintra Žilde, bažas sagādā noteikumi par aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijiem, kas šī gada janvārī iesniegti atkārtotai saskaņošanai un kas "vairāk mēra apdzīvotās vietas pēc to iedzīvotāju skaita, nevis domā par to, vai attiecīgā apvidū vispār ir iespējams nopirkt zāles".

Žildes skatījumā, jaunie noteikumi nekādā veidā neaizstāv Latvijas lauku iedzīvotājus un pensionārus. Daudziem lauku iedzīvotājiem ir nopietnas slimības, nav personīgā transporta vai tas ir par dārgu, bērni aizbraukuši uz pilsētām, tāpēc aizbraukt pēc zālēm ar sabiedrisko transportu ir vienīgā iespēja. Pēc viņas paustā, valsts neņemot vērā, ka lielākā aptieku apmeklētāju daļa ir pensijas vecuma cilvēki, kuri dzīvo lauku teritorijās, tai skaitā viensētās, uz kurām valsts esot slēgusi maršruta autobusus.

Arī Lancmane pauž nostāju, ka noteikumi esot rakstīti "formāli, bez iedziļināšanās un izpratnes". Organizācija "Impact 2040" kopā ar biedrību "Talented Borders" esot apsekojusi teritorijas no Alūksnes līdz Daugavpilij un dokumentējušas, ka šajā reģionā "ir plaši apgabali, kur aptieka atrodas desmitiem kilometru tālu no iedzīvotāju mājām".

Viņas skatījumā, VM pašreizējā attieksme liecina, ka jauno noteikumu mērķis ir "atkal regulēt tirgus pārdali starp aptieku ķēdēm pilsētās, it īpaši lielveikalos un lielajās slimnīcās, nevis izveidot sistēmu, kā nodrošināt medikamentu pieejamību visā Latvijas teritorijā".

Veicot sarunas gan ar Latvijas pensionāriem, gan ar mazapdzīvoto vietu iedzīvotājiem, kā arī veicot izpēti lauku apvidos, organizācijas secinājušas, ka grozījumu pieņemšana, kas izmainītu esošos aptieku izvietošanas noteikumus, pasliktinās situāciju medikamentu pieejamības jomā, nevis uzlabos to pieejamību pensionāriem un mazapdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Līdz ar to organizācijas mudina VM neiesniegt "kļūdainu kļūdu labojumu", bet esošos noteikumus anulēt un "izstrādāt zāļu piegādes stratēģiju, kas atbilst visu Latvijas iedzīvotāju interesēm".

Jau rakstījām, ka VM jau ilgu laiku strādā pie aptieku kritēriju pārskatīšanas. Proti, grozījumi paredz, ka turpmāk, apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 4000, efektīvas farmaceitiskās aprūpes un aptiekas darbības nodrošināšanai varēs izvietot vienu aptieku.

Tāpat turpmāk, lai atvērtu vai izvietotu aptieku citā vietā, tā nedrīkstēs atrasties tuvāk par 500 metriem no jau esošas aptiekas, savukārt iedzīvotāju ērtībai, lai būtu pieejama farmaceitiskā aprūpe, lielos tirdzniecības centros, būs iespēja aptieku atvērt arī tad, ja ārpus centra tuvāk par 500 metriem būs cita aptieka.

Grozījumi jau 2020.gadā radīja satraukumu par farmaceitiskās aprūpes pieejamību mazākajās pašvaldībās.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais