Maestro slīgst apsveikumos

© Lauris Vīksne, f64

Zināma sacensība vakar izveidojās starp Latvijas un Krievijas prezidentiem – kurš pirmais apsveiks Maestro Raimondu Paulu 75. jubilejā. Pirmais bija Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš telefoniski sveica komponistu.

Savukārt neilgi pēc tam apsveikums pienāca arī no Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva. Neatkarīgā pārliecinājās, ka Maestro vakar sveica tūkstošiem cilvēku: gan klātienē – kolēģi Latvijas Radio un prominentie sveicēji koncertā Nacionālajā teātrī – , gan sūtot apsveikumus. Tautā mīlēto komponistu neaizmirst arī ārzemēs dzīvojošie – mirklī, kad pie Paula viesojās Neatkarīgā, viņu no Spānijas sveica pasaulslavenā operdziedātāja Elīna Garanča.

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers Maestro novēlēja stipru veselību, dzīvesprieku, radošu veiksmi un gandarījumu turpmākajā darbībā, kā arī visu labo ieceru īstenošanos. "Jūsu vārds zelta burtiem ierakstīts Latvijas kultūrā! Jūsu komponētā un atskaņotā mūzika dažādos koncertos, kinofilmās un teātra izrādēs un spilgtā klavierspēle iedvesmo un priecē daudzus klausītājus Latvijā un ārpus tās robežām," norādīja prezidents.

Savukārt Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva apsveikumā Raimondam Paulam teikts: "Krievijā un Latvijā Jūs pazīst kā cilvēku, kas apveltīts ar spožu talantu un lielu radošu enerģiju. Jūs ciena kā komponistu un daudzu lielisku dziesmu un melodiju autoru, kuras kļuvušas par notikumu mūsu valstu kultūras dzīvē un laika gaitā nav zaudējušas savu popularitāti. Dziļu cieņu pelna Jūsu ieguldījums mūsdienu mūzikas mākslas attīstībā, kā arī Krievijas un Latvijas kultūras saišu stiprināšanā." Kremļa preses dienesta atreferētajā Krievijas prezidenta apsveikumā lasāmi arī vārdi: "Ir iepriecinoši, ka Jūs turpināt radīt jaunus darbus visdažādākajos mūzikas žanros. Arī Jūsu neatdarināmais izpildījuma veids vēl arvien savaldzina publiku, kurai katra tikšanās ar Jums ir īsti svētki." Arī Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins nosūtījis savu apsveikumu Maestro, kuram Krievijā ir miljoni talanta pielūdzēju.

Tieši no Krievijas miljonāriem saņemts milzu rožu pušķis. "Viņi jau nenāk ar piecām rozēm. Ja ir, tad uzreiz simts. Kur lai es tādu milzīgu pušķi lieku? Tie krievu miljonāri to laikam nesaprot," ironizēja Maestro. Latvijas Radio ēkā Maestro Raimonda Paula darba kabinets trešdien līdzinājās bišu stropam, jo tur jubilāru sveica pūlis kolēģu. Kā jau ierasts, tiekoties ar komponistu, neiztika bez jokiem un dažādiem spilgtiem izteicieniem. "Ei, nu sākam bez liekām runām," sveicējus jokodamies mudināja Raimonds Pauls. Un, līdzko saņēma pirmos ziedus, atbildēja – "nevajadzēja tā tērēties". Maestro talanta pielūdzēju bija ļoti daudz. Uz kādas sveicējas teikto, ka viņa grasījusies adīt cimdus, Maestro atbildēja, ka daudz vairāk viņam noderēs zeķes. Savukārt dziedātājs Žoržs Siksna Raimondu Paulu uzrunāja kā maizes tēvu, jo tieši ar viņa komponētajām dziesmām dziedātājs kļuvis atpazīstams. Muzikoloģe Daiga Mazvērsīte dienu pirms Maestro jubilejas bija sameklējusi Raimonda Paula personas lietu konservatorijā un izkopējusi no tās rājienus, kurus savulaik saņēmis mākslinieks. Piemēram, par to, ka runā pretī vadībai, neapmeklē marksismu – ļeņinismu. "Rājienu lapā rakstīts, ka viņam trūkst gribasspēka, neiesaistās sabiedriskajā darbā un ik pa pusgadam lūgta atļauja spēlēt dažādos pasākumos," stāsta D. Mazvērsīte. Sveicēju vidū bija arī Latvijas Radio 2 pārstāvji, kuri neslēpa – šonedēļ saņemti ļoti daudzi apsveikumi no klausītājiem, lai nodotu sveicienus un laba vēlējumus komponistam. Par godu jubilejai vakar, brīdī, kad radio ēkā viesojās Maestro, Labas apetītes vēlējumu koncertā atskanēja radio kolektīva sveiciens – dziesma Anniņa vanniņā. Šī dziesma bija izraudzīta īpaši, jo Maestro darba kabinets atrodas vienās telpās ar Latvijas Radio bērnu ansambli Dzeguzīte, kas izpilda šo dziesmu. "Mēs joprojām taisāmies pelnīt naudu ar to, ka spēlējam jūsu dziesmas," sveicot komponistu, jokoja Latvijas Radio 2 direktors Armins Ronis. Arī Neatkarīgā pievienojas sveicēju vēlējumiem!

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.