Tukuma lidosta cer uz Ryanair

© Nora Krevneva/f64

"Dāmas un kungi, sveicam lidojumā uz Jūrmalas lidostu!" iespējams, ar šādiem vārdiem šovasar sveiks pirmos pasažierus, kas dosies no kādas lēto lidsabiedrību bāzes lidostām uz Tukumu.

Tur notiek vērienīgi būvdarbi, pret kuriem protestē vietējie iedzīvotāji. Lidostas vadība cer, ka tai izdosies piesaistīt Jūrmalas vārdu, iegūstot lielāku atpazīstamību.

Reizē ar privātās lidostas licencēšanu būtu rasts risinājums pāris gadus milzušajai problēmai par nevienlīdzīgajām maksām Rīgas lidostā. Tradicionālās lidsabiedrības (tādas kā airBaltic, Finnair, Lufthansa) turpinātu lidojumus no Rīgas, savukārt zemo cenu aviokompānijas – Ryanair, Norwegian, Wizz Air – no Tukuma. Tas būtu iespējams, ja SIA Tukums Airport nodrošinātu labākus nosacījumus nekā Rīgas lidosta.

To, ka šāda iecere jau ilgstoši apspriesta, Neatkarīgajai apstiprina Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. "Jā, par šo jautājumu ir notikušas diskusijas, bet pagaidām risinājums nav rasts, tāpēc plašāk patlaban neko pastāstīt nav iespējams. Jāpiebilst, ka starptautiskā lidosta Rīga vēlas pati apkalpot zemo cenu aviokompānijas, jo tas dod papildu ienākumus," uzsver A. Luhse. Viņš piebilst, ka Rīgas lidosta pati vēlētos būvēt papildu termināli zemo cenu aviokompānijām. "Jāpaplašina pasažieru terminālis un jābūvē terminālis zemo cenu lidsabiedrību klientiem," pārliecināti saka Rīgas lidostas vadītājs.

Tukuma lidostā ieguldīti četri miljoni latu. Rīgas lidosta ar Tukuma lidostu noslēgusi sadarbības līgumu.

Līdz šim Tukuma lidosta bija divarpus kilometru garumā ar betona plāksnēm noklāta vieta, kuru varēja sasniegt, braucot cauri bērzu birzij. 2010. gada vasarā tur sākās vērienīga pasažieru termināļa būvniecība. Latvijas gaisa satiksme rudenī sāka izbūvēt īpašo gaismas signālu sistēmu, kas ļautu pacelties diennakts tumšajā laikā. Pagaidām Tukuma pilsēta, virs kuras paredzēts pacelšanās un nolaišanās ceļš, ir devusi atļauju veikt lidojumus no pulksten astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā ar nosacījumu, ja ir laba redzamība. Gaisakuģiem noteikts maksimālais pacelšanās svars – nieka 5,7 tonnas. Salīdzinājumam 50 pasažieru ietilpīgā Fokker 50 maksimālais pacelšanās svars ir 20,8 tonnas.

Jaunveidojamās lidostas pārstāvji par nākotnes plāniem izsakās miglaini. "Sarunas ar aviokompānijām notiek. Taču tas ir ļoti jūtīgs jautājums. Aviokompānijām vajag, lai lidostai būtu sertifikāti, infrastruktūra," saka Tukums Airport izpilddirektore Oksana Sergeja.

Administrācijas pārstāvis Viesturs Ločmelis norāda uz nepieciešamību ieviest līdzīgu praksi kā ārvalstīs – galvaspilsētas lidosta apkalpo tradicionālās lidsabiedrības, ārpus tās – pārējās: "Te nav runa par konkurenci, bet gan sadarbību." Abi lidostas pārstāvji ļauj noprast, ka to mērķis ir piesaistīt tieši zemo cenu lidsabiedrības, kurām nav augstas prasības, piemēram, pēc termināļa. Tā esamība Tukumā dotu iespēju Rīgas lidostai atteikties no papildu izdevumiem speciāla zemo cenu aviokompāniju termināļa būvniecībai.

Lidlauks atrodas Engures novada Smārdes pagastā. Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa uzskata, ka ažiotāža ir lieka, jo jau vairākus gadus virknē attīstības plānu Tukuma lidosta ir ierakstīta kā stratēģiski nozīmīgs objekts.

Rīgas plānošanas reģiona 2007. gadā apstiprinātajā plānojumā teikts: "Svarīga nozīme Rīgas reģiona attīstības interesēs ir Tukuma transporta mezgla attīstīšanai, ietverot Tukuma lidostas kā kravu pārvadājumus nodrošinošas lidostas attīstību. Jārezervē iespējas attīstīties arī kā pasažieru lidostai."

Arī Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs norāda, ka Tukuma plānojumā, kurš pieņemts 2007.–2013. gadam, paredzēta pacelšanās zona. "Esam nonākuši pie tā līmeņa, kad rodas ideja, iespējas veidot termināli un ir jāmaina lidošanas nosacījumi. Tagad sākas lielās problēmas, jo mums jāievēro iedzīvotāju intereses, bet nedrīkst apkrāpt arī uzņēmēju," pārliecināts J. Šulcs.

Pa gaisa līniju tuvākā māja no Tukuma lidostas ir divarpus kilometru attālumā Durbes pilskalnā. Kopumā aktīvā lidostas darbība skars aptuveni 400 mājsaimniecību, no kurām 12 ir iesniegušas iebildumus.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.