Par spīti faktam, ka Latvijas tiesu darbinieku atalgojums šogad kļuvis nedaudz lielāks, vairāk nekā 20 tiesu pārstāvji iesnieguši valdībai protestu.
Pēc sūdzību autoru domām, darba samaksa tiesās neatbilst vienotās atlīdzības sistēmas principiem un darba vērtībai. Ja iebildumi netiks ņemti vērā, vēstuļu autori draud streikot, un tas nozīmē – paralizēt Latvijas tiesu sistēmu.
No 1. janvāra tiesu darbinieki saņem par 20 latiem vairāk nekā pērn, tomēr algas pielikumu uzskata par niecīgu. Pēc viņu domām, ieguldījums, salīdzinot ar samaksu, ir krietni lielāks.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska piekrīt, ka tiesu darbinieki ir nenovērtēti un, piemēram, labs tiesas sēžu sekretārs, tēlaini izsakoties, ir nesamaksājams. "Viņu darbs nav mazāk cienījams kā citu institūciju darbinieku paveiktais. Pēc pieredzes zinu, ko nozīmē labs tiesas sēžu sekretārs, no viņa lielā mērā atkarīga tiesas spriešanas kvalitāte," saka G. Kaminska. Viņa uzsver, ka tiesu darbinieku pienākumos nav tikai pacelt klausuli vai piedalīties lietu izskatīšanā, bet arī rakstīt un saskaņot dokumentus, aicināt cilvēkus uz tiesu, koordinēt konvoju un veikt virkni citi pienākumu. Par tiesas darbinieku nevar strādāt bez mīlestības un entuziasma, uzskata advokāte.
Rīgas Centra rajona tiesas (CRT) darbinieki aprēķinājuši, ka atbilstoši vienotās atlīdzības likumam tiesas sekretāram mēnešalgas maksimālais apmērs ir 527 lati, tiesas sēžu sekretāram – ne vairāk kā 614 lati, bet tiesneša palīgam rajona (pilsētas) tiesā un apgabaltiesā mēnešalgas maksimālais apmērs ir 825 lati. Arhivāram maksimālās mēnešalgas apmērs ir 527 lati, bet tulkam un kancelejas vadītājam – ne vairāk kā 698 lati. Savukārt faktiski CRT noteiktās mēnešalgas tiesneša palīgam šobrīd ir 407 lati, tiesas sēžu sekretāram – 309 lati, kancelejas vadītājam – 407 lati, tiesas sekretāram – 300 lati, tulkam – 309 lati un arhivāram – 270 lati. Tiesu darbiniekus neapmierina, ka 2011. gadā viņi saņem tikai 50% no maksimālā algas apmēra. Sūdzības iesniedzēji arī vēlas sociālo apdrošināšanu, jo darbā bieži nākas saskarties, piemēram, ar HIV pārnēsātājiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Vucāns uzskata, ka risinājums jāatrod Tieslietu ministrijai. "Ja, iekšēji samazinot, viņi redz, kā to naudu iedalīt, tad izpildīt prasību ir iespējams. Maksāt uz citu nozaru rēķina ir pilnīgi izslēgts," saka deputāts.
Atbildi no tieslietu ministra, premjera, prezidenta un Tiesu administrācijas sūdzības autori gaidīs līdz 1. martam. Pēc tam nepieciešamības gadījumā viņi ir gatavi streikot. Nav šaubu, ka akcijā piedalīsies visu Latvijas tiesu darbinieki.
G. Kaminska uzsver, ka valdībai ir jāmeklē risinājumi, kā palīdzēt tiesu sistēmai. Gadījumā, ja palielināt algu nav iespējams, varētu noteikt dažādus atvieglojumus, piemēram, mācību maksā. "Tiesās reti strādā cilvēki vecumā ap piecdesmit, pārsvarā tie ir jaunieši. Tā ir mūsu nākotne, kas radīs bērnus un veidos valsti, mums tas ir jānovērtē!" saka advokāte.