Saeimas priekšsēdētājs: Latviju un Čehiju vieno kopīga izpratne par drošības izaicinājumiem

© Gints Ivuškāns/f64

Latviju un Čehiju vieno kopīga izpratne par drošības izaicinājumiem, uzsvēris Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), parlamentā tiekoties ar Čehijas ārlietu ministru Janu Lipavski.

Čehija ir pārstāvēta Ādažos bāzētājā NATO paplašinātajā kaujas grupā.

"Mēs esam līdzīgi domājošas valstis, kas cieši sadarbojas Eiropas Savienībā un NATO," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš ar Čehijas ārlietu ministrs sprieda arī par atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju, uzsverot, ka šis jautājums nedrīkst pazust no starptautiskās dienaskārtības un Krievija ir jāsauc pie atbildības par pastrādāto. Kā akcentēja Smiltēns, Krievija ir apliecinājusi savas impēriskās ambīcijas un cenšas graut starptautisko pasaules kārtību, par visu augstāk stādot tiesības uz spēku.

Smiltēns un Lipavskis bijuši vienisprātis arī par atbalstu Moldovai, kas saskaras ar Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju. Tāpat pārrunāta cīņa pret Krievijas propagandu un neatkarīgu mediju stiprināšanas iespējas.

Kā akcentēja Saeimas priekšsēdētājs, Ukrainā notiekošais rosinājis spert daudzus būtiskus soļus, lai pilnībā atbrīvotos no Padomju Savienības mantojuma ne vien cilvēku prātos, bet arī apkārtējā vidē, tostarp demontējot padomju režīmu slavinošus pieminekļus.

Jaunā ģeopolitiskā realitāte izceļ nepieciešamību pēc iespējas aktīvāk sadarboties arī ekonomikā, tādējādi stiprinot tautsaimniecības noturību, aicināja Smiltēns. Čehija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneriem un Latvijas preču eksportaa tirgus.

Sarunā piedalījās arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS).

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.