Zemkopības ministrija (ZM) plāno nākamnedēļ, 12.septembrī, valdībā izskatīt informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarēs, vēstulē vētrā visvairāk cietušajām pašvaldībām norādīja ZM
ZM plāno valdību informēt par ražošanai svarīgo resursu un izejvielu augstajām cenā, kas, ņemot vērā produktu iepirkuma cenu samazināšanos, būtiski ietekmē lauksaimniekus. Tāpat plānots ziņot par 2023.gada pavasara sausuma un salnu ietekmē prognozēto ražas samazinājumu, kas apdraud lauksaimniecības produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un tālāku pastāvēšanu.
Vienlaikus vēstulē minēts, ka kopā 7.augusta vētrā cietusī lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 18 410 hektārus, bet kopējie zaudējumi negaisos cietušo kultūraugu platībās - 13, 637 miljonus eiro. Tostarp 47% jeb 8622 hektāri bija apdrošināti.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija liecina, ka no krusas visvairāk ir cietuši graudaugi - 12 690 hektāri, no kuriem 6416 hektāri ir apdrošināti. Tāpat cietuši 2562 hektāri ziemas rapša, no kuriem apdrošināti ir 1620 hektāri.
Ministrijā norāda, ka tā kā cietušas kultūras, kur no valsts tiek piedāvāta iespēja saņemt 50% kompensāciju par attiecīgās sējumu apdrošināšanas polises iegādi, patlaban kompensācijas netiek piedāvātas.
Tikmēr attiecībā uz mežu apsaimniekošanu vētras un krusas skartajās teritorijās bojātas vai iznīcinātas mežaudzes 1800 hektāru platībā.
Ministrijā piebilst, ka mežam un mežu apsaimniekošanai 2023.gads iezīmējas ne tikai ar vētras postījumiem, bet arī ar ievērojamiem sausuma bojājumiem meža stādījumiem pavasarī un egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās bojātām un iznīcinātām egļu audzēm.
Pēc Latvijas meža īpašnieku biedrības (LMIB) aplēsēm privātā meža īpašniekiem sausuma dēļ iznīkuši vismaz 500 hektāri stādīto mežaudžu. Savukārt egļu astoņzobu mizgraužu bojājumu rezultātā pēc Valsts meža dienesta (VMD) informācijas 2022.gadā privātajos mežos sanitārajās kailcirtēs nocirsti 1200 hektāri un līdzīgs apmērs prognozējams arī šogad, teikts vēstulē.
ZM skaidro, ka, lai arī vētrā bojā aizgājušo mežaudžu platības vēl tiek precizētas, jaunākās aplēses liecina, ka privātos mežos bojā aizgājušo audžu apjoms 2023.gadā sasniedz 2600 hektārus.
Ministrijā atzīmē, ka atbalstam privāto mežu īpašniekiem dabas katastrofu radīto seku likvidēšanai un mežaudžu atjaunošanai paredzēts finansējums viena miljona eiro apmērā. Tas dod iespēju atjaunot ap 1000 hektārus mežaudžu, tāpēc, lai sniegtu atbalstu meža īpašniekiem dabas katastrofu radīto seku likvidēšanai, sākot ar 2024.gada pavasari, plānots palielināt atbalsta finansējumu līdz trīs miljoni eiro.
Jau ziņots, ka Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē valsts prezidentam un valdības locekļiem aicinājuši atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.
Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.
Tāpat vēstīts, ka, lai pēc iespējas ātrāk novērstu 7.augusta negaisa radītos bojājumus ražošanas un pārstrādes ēkām, ZM izsludinājusi projektu iesniegšanu atbalsta pasākumā ar kopējo pieejamo finansējumu - trīs miljoni eiro.
Projektu iesniegšana notiks pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē". Projektos attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku, vai būvju atjaunošanu, vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi.
Tāpat ZM plāno prasīt valdībai piešķirt 13,6 miljonu eiro finansējumu ārkārtas atbalstam lauksaimniecības nozarēs, papildu Eiropas Savienības (ES) jau piešķirtajam ārkārtas atbalstam lauksaimniecībā 6,8 miljonu eiro apmērā.