Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 25 300 brīvu darbavietu

© pixabay.com

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bija vidēji 25 300 brīvu darbavietu, kas ir par 1200 jeb 4,4% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā bija 14 300 brīvu darbavietu, kas ir par 1800 jeb 10,9% mazāk nekā 2022.gada otrajā ceturksnī, bet sabiedriskajā sektorā - 10 900 brīvu darbavietu, kas ir pieaugums par 600 jeb 5,7%.

No visām Latvijā pieejamajām darbavietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,7% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 3,7%, bet privātajā - 2,3%.

Statistikas pārvaldē arī informē, ka vidējais aizņemto darbavietu skaits 2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, samazinājās par 1100 jeb 0,1%. Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits samazinājās par 3700 jeb 0,6%, bet sabiedriskajā sektorā palielinājās par 2600 jeb 0,9%.

Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu profesiju pamatgrupā - 4,3%, kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā - 3,6%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā - 3,5% un vienkāršo profesiju pamatgrupā - 3,3%.

No nozarēm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija valsts pārvaldē - 8,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā - 4,2%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, būvniecībā, transporta un uzglabāšanas nozarē - katrā 2,9%, informācijas un komunikācijas nozarē - 2,8%, kā arī apstrādes rūpniecībā - 2,7%.

Reģionos 2023.gada otrajā ceturksnī augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Rīgā - 3,7% jeb 18 300, savukārt zemākais - Latgalē un Vidzemē, proti, attiecīgi 1,3% jeb 900 un 1,1% jeb 600. Pierīgā brīvi bija 2,2% jeb 3300 darbavietu, Kurzemē - 1,5% jeb 1200, bet Zemgalē - 1,5% jeb 1000.

No trijām Baltijas valstīm augstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Latvijā - 2,7%, kamēr Lietuvā šis rādītājs bija 2%, bet Igaunijā - 1,8%.

2023.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, brīvo darbavietu skaits Igaunijā un Latvijā samazinājās - attiecīgi par 16,9% un 4,4%, bet Lietuvā - palielinājās par 4,7%.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais