Žoga būvniecību uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežu pirmajā un otrajā darbu kārtā aptuveni 112 kilometru garumā plānots pabeigt līdz šī gada beigām, bet nākamā gada vasarā žoga izbūvi aptuveni 30 km garumā plānots pabeigt arī posmos gar publiskajiem ūdeņiem, informē Iekšlietu ministrija (IeM).
Trešdien notika Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu un izbūves tempa kāpināšanas iespējas. Šī bija pirmā uzraudzības komitejas sēde, kuru vadīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Sēdes laikā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana, izņemot tehnoloģisko risinājumu, informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.
Uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas žoga būvniecību, izņemot posmus gar publiskajiem ūdeņiem, I un II darbu kārtā aptuveni 112 kilometru garumā plānots pabeigt līdz šā gada beigām, bet nākamā gada vasarā žoga izbūvi aptuveni 30 kilometru garumā plāno pabeigt arī posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis.
Par žoga izbūvē šobrīd panākto progresu iekšlietu ministrs pārliecinājās arī vizītes laikā Latgalē, apmeklējot Krivandas un Robežnieku robežapsardzības nodaļas un tiekoties ar Valsts robežsardzes un VNĪ vadību, kas savukārt informēja par plānotajiem pasākumiem, lai būvniecības procesu paātrinātu. Kozlovskis klātienē iepazinās ar situāciju uz Latvijas austrumu robežas, novērtēja darbu progresu saistībā ar izbūvēto robežas nostiprinājumu un uzklausīja atbildīgo dienestu ziņojumu par darbu plānu tuvākajā termiņā. Iekšlietu ministrs pārliecinājās, ka robežas infrastruktūras izbūves process notiek augstā profesionālā līmenī.
Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu un pievedceļu izbūvi šajā posmā plānots finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Savukārt robežas infrastruktūras izbūves pēdējā jeb IV darbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā pie Riču ezera - aptuveni 5 km garumā - tiek izstrādāta tehniskā specifikācija.
Kopumā Latvijas austrumu robežas infrastruktūru, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, plānots pilnībā pabeigt un aprīkot 2025.gadā, lai uz visas austrumu robežas būtu izveidota moderna un efektīva robežapsardzības infrastruktūra.
Lai turpinātu valsts ārējās robežas infrastruktūras izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, 23.augustā VNĪ izsludināja cenu aptauju žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrādei un izbūvei. Līdz 26.septembrim iesniegti četri piedāvājumi un uzsākts to vērtēšanas process.
Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.
Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras nodošana ekspluatācijā un izbūves turpināšana tajos posmos, kur robežas apsardzības infrastruktūra nav izbūvēta vai nav izbūvētā pilnā apmērā.
Būvdarbi notiks vairākos posmos. Uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē vēl aptuveni 180 kilometri žoga un ap 53 kilometriem robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Ievērojot iepriekšējo pieredzi Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, līdz septembra beigām plānots izpētīt dzīvnieku pārvietošanās takas robežjoslas tuvumā. Tas ļaus projektēt dzīvniekiem draudzīgus risinājumus, ja tie būs nepieciešami.
Uzraudzības komitejas sastāvā ir pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas Valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.