Neraugoties uz negatīvu Valsts drošības dienesta (VDD) atzinumu, tiesa atzinusi par prettiesisku Ārlietu ministrijas (ĀM) lēmumu neizsniegt vīzu kādam Baltkrievijas pilsonim, liecina publiski pieejamais Administratīvās rajona tiesas spriedums.
Baltkrievijas pilsonis vērsās ar Šengenas vīzas pieteikumu Latvijas konsulātā Vitebskā, lai viņam izsniegtu vīzu iebraukšanai Latvijā. Pēc dokumentu izvērtēšanas un vīrieša intervēšanas konsulāta amatpersona nosūtīja dokumentus kompetentajām valsts drošības iestādēm.
Saņemot negatīvu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atzinumu, konsulāta amatpersona pieņēma lēmumu atteikt izsniegt vīzu.
Pieteicējs apstrīdēja konsulāta lēmumu Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā, kurš atstāja negrozītu Konsulāta lēmumu. Departaments balstījies uz kompetento iestāžu atzinumiem. Proti, PMLP devusi atzinumu, ka vīzu atsaka, ja ir pamatotas šaubas par cilvēka izteikto apgalvojumu ticamību.
Ņemot vērā minēto, vīrietis vērsās Administratīvajā rajona tiesā par departamenta lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Savā pieteikumā viņš norādījis, ka no 1996.gada līdz 2015.gadam bija laulībā ar Latvijas iedzīvotāju. Laulības laikā viņam piedzimuši trīs bērni, kuri ir Latvijas pilsoņi.
Izirstot laulībai, vīrietis zaudēja iepriekšējo termiņuzturēšanās atļauju. Pēc termiņuzturēšanās atļaujas zaudēšanas pieteicējs vēl kādu laiku atradās Latvijas teritorijā nelegāli, bet to atklāti atzina, nožēloja un saņēma naudas sodu, izbraukšanas rīkojumu un iebraukšanas liegumu uz trīs mēnešiem.
Vīrieti uzskatīja, ka ir izpildījis visas prasības, lai nebūtu ierobežojumu atkārtotai ieceļošanai un ģimenes apvienošanai.
2022.gada 30.jūlijā pieteicējs noslēdza laulību ar Latvijas pilsoni. Pieteicēja šķirtība no ģimenes esot radījušas ciešanas gan viņam, gan viņa tuviniekiem. Pieteicēja mērķis bijis atgriezties Latvijā, lai būtu kopā ar savu sievu un bērniem jau Latvijā risinātu jautājumu par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu.
Tāpat vīrietis ir saņēmis pārvaldes atzinumu par atzīmes veikšanu vīzu sistēmā par vīzas neizsniegšanu. Vienlaikus no pārvaldes saņemts pieteicēja sievas vīzas ielūguma apstiprinājums. No minētā secināms, ka pārvalde ir pieņēmusi divus diametrāli pretējus lēmumus un maldina pieteicēju, tiesai norādījis vīrietis.
Iepazīstoties ar konsulāta intervijas protokolu, vīrietim arī radies iespaids, ka intervēšana esot veikta virspusēji, tendenciozi, ar atklātu nepatiku un nepamatotiem aizspriedumiem.
Tiesā bija arī saņemts VDD paskaidrojums, jo dienests bija sniedzis negatīvu atzinumu reizē norādot, ka "persona sniedz nepilnīgu un atšķirīgu informāciju, izvairās sniegt atbildes uz intervijas 18. jautājumu".
Dienests papildus paskaidroja, ka pamats negatīva atzinuma sniegšanai izrietējis no pieteicēja nespējas sniegt precīzu informāciju par saviem radiniekiem, konstatētā uzturēšanās Latvijā kārtības pārkāpuma un pieteikumā konstatētajām
neprecizitātēm.
Tiesa, apskatot vīzas pieprasītāja intervijas protokola 18.punktu, redzams, ka šajā sadaļā ir notikusi saruna par pieteicēja attieksmi pret karu Ukrainā. Pieteicējs ir atbildējis, ka viņam neinteresē informācija par karu Ukrainā, tāpēc viņam neesot attieksmes.
Tiesas vērtējumā tikai ar VDD atziņu, ka pieteicējs izvairās pēc būtības sniegt atbildes uz jautājumiem par attieksmi pret karu Ukrainā, nav pietiekami, lai pieteicējs saņemtu negatīvu atzinumu vīzas izsniegšanai.
Savukārt, ja aplūko 2023.gada 23.februāra vīzas atteikumu, tad redzams, ka šīs veidlapas formā ir minēti 17 iespējamie vīzas atteikuma iemesli, tostarp "viena vai vairākas dalībvalstis uzskata cilvēku par apdraudējumu sabiedriskai kārtībai vai iekšējai drošībai". Tomēr konkrētajā lietā vīza ir atteikta tā iemesla dēļ, ka pastāv šaubas par pieteicēja izteikto apgalvojumu ticamību un vīzas pieteikuma izskatīšanas laikā iegūtu informāciju, nevis kāda cita iemesla dēļ.
Līdz ar to, tas vien, ka pieteicējs intervijas laikā nepauda attieksmi pret karu Ukrainā, neveido "loģisku premisu slēdzienam", ka pieteicēja sniegtā informācija nav ticama.
No lietas materiāliem arī izriet, ka Satversmes aizsardzības birojs nesaskatīja, ka pieteicējs radītu draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai, proti, Satversmes aizsardzības birojs neiebilda vīzas izsniegšana.
Tiesa arī spriedumā norādījusi, ka tiesības uz privāto vai ģimenes dzīvi nav absolūtas, tās var ierobežot, lai aizsargātu valsts ekonomiskās labklājības intereses,
sabiedrisko kārtību, drošību un citus mērķus, ja vien ierobežojums ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi.
Tāpat tiesa minējusi citus argumentus un nolēmusi atzīt par prettiesisku konsulārā departamenta lēmumu ar kuru atstāts negrozīts konsulāta lēmums par vīzas izsniegšanas atteikumu.
Ārlietu ministrijai arī būs jāmaksā par labu minētajam vīrietim 30 eiro lielā valsts nodeva.