Bijušais Rēzeknes mērs ierobežotas pieejamības informāciju izpļāpājis sievai [papildināts]

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai apsūdzēt bijušo Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču par to, ka izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju sievai Olgai un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu 33 000 eiro apmērā, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs, personīgu motīvu vadīts un ģimenes locekles pamudināts, uzdeva pašvaldības darbiniecei iegūt informāciju no amata pienākumu pildīšanai pieejamās datubāzes. Darbiniece iegūto ierobežotās pieejamības informāciju saistībā ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem nodeva iepriekšminētajai valsts amatpersonai, kas šīs ziņas izpauda ģimenes loceklei.

Darbiniece iegūto ierobežotās pieejamības informāciju saistībā ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem nodeva Bartaševičam, kurš šīs ziņas izpauda ģimenes loceklei, kura, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir viņa sieva un vairāku uzņēmumu īpašniece Olga Bartaševiča. Piemēram, kā liecina "firmas.lv" informācija, Batrtaševičai kopā ar vīrabrāli Mihailu Bartaševiču uz pusēm pieder SIA "Latgalija", kas saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzamajiem datiem vairākkārt uzvarējusi apjomīgos Rēzeknes pašvaldības iepirkumos.

Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka valsts amatpersona no 2014. līdz 2024. gadam kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi informāciju par ģimenes loceklei izsniegtā aizdevuma daļu 32 984 eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības priekšsēdētāju par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Tāpat KNAB šai amatpersonai inkriminēja nepatiesu ziņu par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savukārt amatpersonas ģimenes loceklei - uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas. Atbildība par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzēta Krimināllikuma 329. pantā un 319. panta otrajā daļā, kā arī Krimināllikuma 20.panta trešajā daļā un 329.pantā.

Turpretī pašvaldības darbiniecei kriminālprocesa laikā mainīts statuss un izmeklēšanas darbībās viņa piedalījās liecinieka statusā.

KNAB 2. aprīlī nosūtīja krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par kriminālprocesa, kas uzsākts 2023. gada 20. decembrī, turpmāko virzību.

KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos - sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.