Kovšu ezera krastā slejas turīgajiem paredzētais spa komplekss, kuru būvē par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd tas vairāk atgādina par lielu naudu būvētu nevajadzīgu pieminekli, jo gribētāji izmantot neatrodas. Tikmēr pašvaldība grimst parādos, jāatlaiž cilvēki, investori iet ar līkumu. Kaut kas tāds pat citviet Latgalē netiktu pieciests. Tomēr vēlētāju daļa pret to ne tikai neprotestē, bet pat atbalsta.
Rēzeknes domē kopš vasaras vidus darbojas Rēzeknes pagaidu administrācija, jo domes deputāti tika atlaisti ar Saeimas lēmumu. “Finansiālā situācija ir smaga. Bez valsts aizdevuma nebūtu iespējams to atrasināt. Pašlaik ar valsts aizdevuma atbalstu izdodas nosegt 2023. gada rēķinus, kur bija parādi, bet joprojām ir arī ilgstošie parādi, kas nav apmaksāti,” intervijā aģentūrai LETA atklāj Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.
Uz domes atlaišanas laiku Rēzeknes aizņēmumu pamata summa bijusi 78 miljoni eiro, kas kopā ar procentu maksājumiem un parāda apkalpošanas izdevumiem veido 115 miljonus eiro. Kā izriet no pieejamās informācijas, šiem cipariem jāpieskaita vēl parādi par dažādiem pakalpojumiem — nesen zaudēts kārtējais tiesas process, kura rezultātā parāds pieaudzis par 800 tūkstošiem. Pašvaldība kā publiska iestāde nevar izsludināt tiesiskās aizsardzības procesu: tai no maksāšanas nav iespējams izvairīties. Parādus nevar vissliktākajā gadījumā kapitalizēt kā komercuzņēmumā. Pilsēta bijusi spiesta aizņemties no valsts naudu, lai nomaksātu vēl pagājušā gada rēķinus. Taču tie ir aizņēmumi, kurus pilsēta kaut kad aizņēmusies un kas būs agri vai vēlu jāatmaksā.
Jau aizvadītā gada Rēzeknes budžets tika apstiprināts ar vismaz 8,68 miljonu eiro tekošo iztrūkumu — deputāti apzināti nobalsoja par izdevumiem vairāk nekā 30 miljonu apmērā, vispār nezinot, kur ņemt vairāk nekā astoņarpus miljonus. Zināja, ka būs jāmaksā cilvēkiem algas, jāmaksā piegādātājiem un darbu veicējiem, un vienalga nobalsoja tērēt naudu, kuru Rēzekne nevar savākt nodokļos, nevar saņemt valsts budžeta transfertos, ko nevar nopelnīt pašvaldībai nevajadzīgo īpašumu pārdošanā un ko Rēzeknei vairs neaizdod, pat ar lieliem procentiem ne.
Par simbolu līdzšinējo pilsētas “izsaimnieku” rīcībai ir kļuvis nekādi nepabeidzamais spa komplekss Kovšu ezera malā. Bagātnieku atpūtai domāto spa kompleksu būvē… pašvaldība, šim nolūkam izmantojot gan nodokļu maksātāju naudu, gan Eiropas fondu līdzfinansējumu. Būvēšanas laikā izmaksas kāpušas katru gadu, līdz uzblīdušas līdz pat 11,5 miljoniem eiro. Shēmas būtība — pašvaldība uzbūvē spa kompleksu par saviem (tas ir, īsti neesošajiem) līdzekļiem, pēc tam izīrē privātajiem, atgūst iztērēto naudu no Eiropas fondiem un teorētiski iziet no situācijas ar mazākiem zaudējumiem, nekā šobrīd prognozējams.
Tomēr šajā gadījumā shēma, kā izskatās, nav nostrādājusi. Pirms gada tika izsludināta jau devītā izsole par kompleksa nomas tiesībām, jo visas iepriekšējās bija beigušās bez rezultāta. Iemesls? Spa komplekss izbūvēts bez viesnīcas ēkas, kas nomniekam būs jāceļ atsevišķi un kur jāiegulda vēl no 10 līdz 12 miljoniem, tāpēc ka izrādījies — cilvēkiem nav intereses braukt uz Rēzekni tikai tāpēc, lai apmeklētu uzmundrinošas procedūras. Viņi gribēs palikt arī pa nakti un padarīt Latgalē vēl ko citu interesantu.
“Viesnīcas investoram būs jāsadarbojas ar operatoru, kas pretendēs uz spa kompleksa nomas tiesībām, jo operatoram arī ir nosacījums no pašvaldības puses — ieguldīt spa kompleksā vai apkārtējā teritorijā, vai viesnīcas būvniecībā piecus miljonus eiro, un viņam arī jānodrošina 35 jaunas darba vietas spa kompleksā,” tā savulaik stāstījis tobrīd vēl neatlaistais mērs Aleksandrs Bartaševičs.
Tagad pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce piekrīt: "Šis objekts ir kļuvis par tādu kā simbolu Rēzeknes problēmām.”
Šis projekts tātad kļuvis par Rēzeknes atlaistās varas nesaimnieciskuma “vizītkarti”, taču atlaistie deputāti nesaskata nekādu atbildību par pilsētas iedzīšanu burtiskā pirmsbankrota situācijā — viņi plāno atkal nokļūt pie varas!
Uz jautājumu “Vai nākamajās pašvaldību vēlēšanās pastāv iespēja, ka pie varas domē nonāks tās pašas personas?” pagaidu administrācijas vadītāja, kas ir tehniska amatpersona — pati politikā nedarbojas un nekandidē, atbild: “To izslēgt nevar, jo es redzu, ka viņi kā politiķi strādā, viņi tiekas ar iedzīvotājiem. [..] Pilnīgi ticu, ka ir cilvēki, kas joprojām atbalsta iepriekšējo vadību, un es redzu, ka darbs ar vēlētājiem notiek.”
Savulaik Rēzeknes politika bija raiba un daudzveidīga, taču pēdējos padsmit gadus tajā dominējis Aleksandrs Bartaševičs — viņa rīcība diezgan izteikti atbildusi tipiskam postpadomju politiķim, kas tagad nodibinājis savu reģionālo partiju “Kopā Latvijai”, bet faktiski ārpolitikā turpina orientēties uz (pieklājīgi nosauksim to tā) “sadarbību ar Krieviju”. Tāds bija jau viņa tēvs — viens no tiem daždesmit Augstākās Padomes “interfrontiešiem”, kas 4. maijā balsoja pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. Dēla vadībā tagad dzimtā pilsēta jau būtu bankrotējusi, ja vien pašvaldība vispār varētu iziet maksātnespējas procesu. Bet tas nav iespējams pat teorētiski, tāpēc sataisītais parādu slogs jāturpina nest visiem rēzekniešiem.
