Pēc 24 pastāvēšanas gadiem leģendārā grupa “Apvedceļš” maina nosaukumu; kā tagad viņus dēvēt?

© Toms Norde

Pēc 24 pastāvēšanas gadiem leģendārā grupa “Apvedceļš” maina nosaukumu uz “Drošais ceļš” un šīs vasaras koncertprogrammu veltīs ambiciozai misijai – vērst sabiedrības uzmanību uz vieglprātīgu attieksmi pret satiksmes drošību. Ar pirmo singlu “Pālis pie stūres nav brālis” grupa kopā ar VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) piesaka kampaņu, aicinot cilvēkus nesēsties pie stūres alkohola reibumā un īpašu uzmanību pievēršot lielajam ceļu satiksmes negadījumu skaitam uz vietējas nozīmes un lauku ceļiem.

“Ar šo muzikālo projektu vēlamies pievērst sabiedrības uzmanību satiksmes drošībai un mudināt katru aizdomāties par savu rīcību. Arī mums pašiem ir smaga pieredze ar pārgalvīgu braukšanu, tāpēc gribam ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Ar nosaukumu “Drošais ceļš” mums būs jauns repertuārs, kas veltīts tieši drošas satiksmes tēmai. Mūzikā ir spēks, un tā var raisīt diskusiju arī par nopietnām tēmām, varbūt arī iesakņot kādu jaunu, labāku paradumu mūsu Latvijas cilvēkos,” nosaukuma maiņu pamato grupas “Drošais ceļš” līderis Jānis Krūmiņš, piebilstot, ka turpmāk grupa kā “Drošais ceļš” izpildīs ceļu satiksmes drošības tēmai veltītas dziesmas, savukārt koncertos uzstāsies arī ar klausītājiem ierasto un iemīļoto grupas “Apvedceļš” repertuāru.

Pirmais singls “Pālis pie stūres nav brālis” vēstī par īpaši Līgo svētku laikā un vasarā aktuālo skarbo realitāti - kas notiek, kad vadītājs pie stūres sēdies pēc iedzeršanas. Mūziķi atzīst - koncertos un ikdienā nereti nākas redzēt, cik vieglprātīgi cilvēki attiecas pret ceļu satiksmes noteikumiem un aizmirst par veselo saprātu, radot nevajadzīgi bīstamas situācijas uz ceļa.

CSDD statistika ir skaudra - salīdzinot 2022. gada un 2023. gada vasaras sākumu, tieši pērn strauji pieaudzis ceļu satiksmes negadījumu skaits alkohola reibumā ar bojāgājušiem un smagi cietušajiem. Melno statistiku būtiski veido vietējie un mazākas nozīmes ceļi ārpus apdzīvotām vietām, kur gandrīz katrs desmitais negadījums noticis, transportlīdzekli vadot alkohola reibumā, bet letālas sekas cilvēki piedzīvo un smagi cieš 20% negadījumu.

“Ceļu satiksmes dalībnieki uz lauku ceļiem ir krietni neapzinīgāki nekā apdzīvotās vietās. Acīmredzot daudziem ir sajūta, ka šeit jau policija nepieķers jeb, kā dzied grupa “Drošais ceļš” jaunajā singlā, - “Eu, brāli, deram, ka esmu nenotverams…” Bet tā ir maldinoša sajūta. Reibums un transportlīdzekļa vadīšana ir nāvējoša kombinācija, lai cik labi pazīstams būtu ceļš. Šī ir viena no lielākajām problēmām uz Latvijas ceļiem, kas īpaši saasinās aktīvajā vasaras sezonā,” uzsver CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks.

Kamēr grupa “Drošais ceļš” koncertēs visā Latvijā, lai paustu satiksmes drošības vēstījumu, savā “tūrē” dosies arī Valsts policijas spēki, lai pastiprināti rūpētos par drošību uz ceļiem.

“Lai gan par transportlīdzekļa vadīšanu lielā alkohola reibumā paredzēta kriminālatbildība un vadītāju, kuri sēžas pie stūres lielā reibumā, kļuvis mazāk, tomēr šo vadītāju skaits aizvien ir ārkārtīgi liels. Tāpēc, kā jau ierasts šajos svētkos, Valsts policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes dalībniekus, kā arī rīkos pastiprinātas pārbaudes, lai kontrolētu, vai vadītāji pie stūres nav sēdušies reibumā, un novērstu, iespējams, traģiskus negadījumus. Mēs aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem un neļaut draugiem vai ģimenes locekļiem sēsties pie stūres, ja tie ir lietojuši alkoholiskos dzērienus, un atcerēties ne tikai par piemērojamo soda apmēru, bet primāri par sekām, kādas var iestāties, sēžoties pie stūres alkohola reibumā. Vienlaikus svētku laikā mēs uzraudzīsim arī kopējo satiksmes plūsmu, tāpēc aicinām gan autovadītājus, gan mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus būt atbildīgiem par savu un apkārtējo drošību,” uzsver Sabīne Irbeniece-Česle, Valsts policijas Satiksmes drošības vadības biroja priekšniece.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais