Gada laikā no Latvijas uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro; biežākie krāpnieku upuri - grāmatveži

© unsplash.com

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati rāda, ka laika posmā no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 tūkstošus eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki  noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem.

Ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini.

Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus.

Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt naudas pārskaitījumu, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem, un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas pārskaitījumus uz sev piederošiem bankas kontiem.

Kā norāda FNA valdes loceklis Jānis Brazovskis: “Diemžēl par krāpšanas upuri var kļūt jebkurš uzņēmums - gan mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem objektīvi nepieciešama mazāka iekšējā kontrole vai lēmumu pieņemšanas un pārbaudes ķēde, gan tādi uzņēmumi, kuru apgrozījums mērāms vairākos miljonos eiro. Piemēram, šogad tika īstenots telefonkrāpšanas gadījums, kurā uzņēmumam izkrāpa vienu miljonu. Izkrāptās naudas apjoms atkarīgs no noziedznieku izvēlētās krāpšanas shēmas, un uzņēmumu apkrāpšanas gadījumos redzams, ka tiek veikta uzņēmumu izpēte, kurus vēlas apkrāpt. Uzņēmumiem regulāri un rūpīgi jāuzrauga finanšu plūsma, pastāvīgi jāizglīto un jāpamāca savus darbiniekus, it īpaši tos, kuri ir pilnvaroti veikt maksājumus, par dažādiem krāpšanas veidiem.”

FNA atgādina, ka krāpnieki melo ļoti prasmīgi un nereti iejūtas banku pārstāvju, policijas, pasta un valsts iestāžu darbinieku lomās - zvanot, sūtot īsziņas, e-pastus, nu jau arī izmantojot mākslīgo intelektu, aicinot uz tūlītēju rīcību, norādot, ka tas ir ļoti svarīgi un neatliekami. Krāpnieki potenciālajam upurim rada satraukumu un baiļu sajūtu, maldinot, ka, ja nerīkosies tūlīt, tiks izkrāpta visa nauda. Šaubu gadījumos FNA aicina nekavējoties pārtraukt saziņu un pašam sazināties ar attiecīgo iestādi vai banku, kuras darbinieku krāpnieks tēlo, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.