Saeimā izskan neapmierinātība par kārtību, kādā skolēni tiek pie mācību grāmatām

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir neapmierināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paļaušanos uz izdevniecībām mācību grāmatu nodrošināšanā.

Izdevniecībām ir lielāka interese pārdot mācību materiālus tajos priekšmetos, kuru apguvei jāatvēl lielāks stundu skaits. Turpretim materiālu sagatavošana mācību priekšmetos ar mazāku stundu skaitu, piemēram, mūzikā izdevniecībām rada "pietiekami lielas izmaksas", komisijas sēdē norādīja Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina. Tās arī saskaroties ar izaicinājumiem autoru piesaistē.

Saeimas komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) uzsvēra, ka nevar paļauties tikai uz izdevniecību iesniegto, jo "pa vidu ir skolotājs, kurš nabags dara, ko var", lai gan viņa galvenais uzdevums ir darbs ar skolēnu.

Valsts ir atbildīga par izglītību. Mēs valstī esam noteikuši obligātu pamatizglītību, bet valsts netur atbildību par saturu un satura pieejamību izglītojamajam. Mēs paļaujamies uz to, ko iesniegs izdevniecības, (..) un neko ar to nedarām," pauda deputāte.

VISC ierēdne piekrita deputātiem, ka sistēmā vajadzīgas pārmaiņas un valstij būtu jāveic pasūtījums izdevniecībām. Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka patlaban budžetā nav iespējams rast līdzekļus grāmatu izstrādei. Viena mācību grāmata valstij izmaksātu ap 300 000 eiro.

Savukārt IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV) norādīja, ka ministrija apzinās problēmu, vienlaikus tai ir bail pazaudēt esošos tirgus spēlētājus, jo tā esot ļoti ierobežota niša. Šogad apstiprinātas astoņu izdevniecību izveidotās mācību grāmatas, no kurām sešas izdevniecības ir Latvijā reģistrētas.

Komisijas deputāti arī pauda neizprati, kāpēc par valsts naudu turpinās krievu valodas mācību līdzekļu izvērtēšana, ja drīzumā plānota pakāpeniska atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.

Jūs neesat lietas kursā, uz ko mēs ejam valstī? (..) Mēs tā kā maldinām sabiedrību, tērējot [valsts] naudu [šādu mācību līdzekļu izvērtēšanai]," pauda komisijas priekšsēdētāja.

VISC pārstāve atbildēja, ka neesot juridiska iemesla atteikt izdevniecībām materiāla izvērtēšanu, jo šobrīd skolās vēl var apgūt krievu valodu. Pēc lēmuma par pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas apguves atsevišķas izdevniecības pašas esot atsaukušas iesniegtos materiālus. Viena mācību līdzekļa recenzēšana valstij izmaksā vidēji 300 līdz 500 eiro vienam recenzentam, atkarībā no materiāla lieluma.

Šāda atbilde neapmierināja opozīcijas deputāti Ilzi Indriksoni (NA). "Ja ministrijas ierēdņiem nav saistošs likums un viņi nevar salikt kopā pieņemtā likuma normas ar savu izdevumu plānošanu, rediģējot un ieguldot resursus krievu valodas mācību grāmatu saskaņošanā, tā ir apzināta nevēlēšanās to darīt," uzskata deputāte.

VISC saredz "ļoti lielu izaicinājumu", lai sagatavotu mācību materiālus citu Eiropas Savienību (ES) valodu apguvei skolās. Kā "vieglākais ceļš" tika piedāvāts skatīties, kādas grāmatas jau ir pieejamas ārzemju tirgos, un adaptēt tās Latvijas izglītības sistēmai. Arī mācību grāmatas angļu un vācu valodā veido ārzemju izdevniecības.