Dzimumu līdzsvars būtu jānodrošina arī publisko personu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs, Labklājības ministrijas (LM) Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likumprojekta publiskajā apspriešanā iesaka AS "Nasqad Rīga" un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvji.
Jau vēstīts, ka LM izstrādājusi Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likuma projektu, kurā plānots, ka atsevišķos lielajos uzņēmumos kāda dzimuma pārstāvji nedrīkstēs veidot vairāk par divām trešdaļām vadības sastāva. Likumprojektu iecerēts attiecināt uz tām kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un atbilstu vairākiem kritērijiem. Topošo likumu plānots piemērot kapitālsabiedrībām, kuru juridiskā adrese divus pārskata gadus būs atradusies Latvijā, kurās vidējais nodarbināto skaits būs vismaz 250 cilvēki, kuru neto apgrozījums būs vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma būs vismaz 43 miljoni eiro. Šajos uzņēmumos iecerēts prasīt nodrošināt, lai nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji pildītu vismaz 40% no padomes amatiem vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņemtu vismaz 33% no visiem padomes un valdes amatiem.
Ārvalstu investoru padomes pārstāve Tatjana Guzņajeva pauž, ka pašlaik likumprojekts attieksies tikai uz diviem "Nasdaq Rīga" biržā kotētiem lieliem uzņēmumiem, ar šo likuma tvērumu netiks sasniegts mērķis - nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju principa piemērošanu un panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību augstākā līmeņa vadošajos amatos.
Vienlaikus Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta pārstāvis Andris Grafs priekšlikumā aicina papildināt likumprojektu, paredzot, ka šā likuma subjekti ir publiskas personas kapitālsabiedrības, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu.
Tāpat "Nasdaq Riga" priekšlikumā tiek rosināts "paplašināt direktīvas ieviešanas tvērumu, attiecinot to arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas izpilda likumprojektā minētos kritērijus par juridisko adresi, vidējo darbinieku skaitu, kā arī neto apgrozījumu vai bilances kopsummu".
Tādu pašu ierosinājumu rakstiski paudusi arī kustības "Riga Tech Girls" vadītāja Anna Andersone.
Līdztekus biedrība "Centrs Marta" priekšlikumā rosina dzimumu līdztiesības proporciju noteikt augstāku, proti, nākotnē ar likumu nosakot pilnīgi proporcionālu pārstāvniecību dzimumu pārstāvjiem vadības sastāvā.
Topošajā likumā plānots noteikt, ka, izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, darba devējam priekšroku būtu jādod nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam, tātad - ja uzņēmuma vadībā vairāk ir vīriešu, tad šādā gadījumā būtu jādod priekšroka sievietei un otrādi.
Tomēr kapitālsabiedrības varētu izvēlēties arī vairāk pārstāvētā dzimuma kandidātu, ja līdzvērtīgas kvalifikācijas gadījumā pamatotu iemeslu dēļ pārstāvētā dzimuma kandidāta "īpašā situācija" palīdzētu sasniegt personāla dažādības veicināšanas mērķus, iekļaujot valdē vai padomē kādu atšķirīgas attieksmes riskiem pakļauto personu grupu kandidātu pēc nediskriminējošiem kritērijiem, norādīts likumprojektā.
Kapitālsabiedrībām, uz kurām attieksies likums, reizi gadā būtu savā tīmekļvietnē jāpublicē paziņojums par dzimumu pārstāvniecību to valdēs un padomēs, informācijā iekļaujot arī paskaidrojumus gadījumā, ja proporcionālo dzimuma līdzsvara attiecību nav izdevies nodrošināt. Vienlaikus aprakstā būtu jāiekļauj plānotie pasākumi šī mērķa sasniegšanai nākotnē.
Likuma ieceres pamatojumā LM atsaucas uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta apkopotiem statistikas datiem, kas liecinot, ka pērn Latvijā tikai 23,9% no valdes un padomes locekļiem lielajos, biržā kotētajos uzņēmumos bija sievietes. ES vidējais rādītājs šajā jomā ir augstāks - 35,1%.
Pašlaik Latvijas biržā kotētajos uzņēmumos 72% no valdes amatiem pilda vīrieši, savukārt 28% no valdes amatiem pilda sievietes. Padomēs šī proporcija saglabājas līdzīga ar 74% vīriešu un 26% sieviešu pārstāvniecību. Latvija esot vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur sieviešu īpatsvars lielo biržā kotēto uzņēmumu valdēs kopš 2013. gada ir samazinājies par 4,7%.
Arī Latvijas "Top 101" vērtīgāko uzņēmumu dati rādot, ka to valdēs tikai 22% amatu pilda sievietes, savukārt padomēs skaits ir vēl mazāks - 19% amatu ir sievietēm.
Arī valsts uzņēmumu pārvalde neizceļas ar labāku dzimumu pārstāvniecību iepretim citiem Latvijas uzņēmumiem - tur 28% vadības amata vietu ir sievietēm, bet lielākā daļa jeb 72% - vīriešiem.
Kā norāda likumprojekta autori, dati pierāda, ka dzimumu līdzsvars ir nepietiekams ne vien biržas uzņēmumos, bet arī pārējos uzņēmumos ar būtisku ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku.